SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
25. novembrī, 2022
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Stājas spēkā
TĒMA: Politika
3
3

Latvijas neatkarības pretiniekiem un notiesātiem deputātiem liegta darbība Eiropas Parlamentā

Stājas spēkā 25.11.2022.
Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>

FOTO: Freepik.

Turpmāk Eiropas Parlamenta deputāta amats nebūs savienojams ar personas darbību Latvijas PSR drošības dienestos, kompartijā pēc 1991. gada 13. janvāra, kā arī notiesāšanu par noziedzīgu nodarījumu.

Piektdien, 25. novembrī, stājas spēkā grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā, kas paredz, ka par kandidātu Eiropas Parlamenta vēlēšanās nevarēs pieteikt un ievēlēt Eiropas Savienības pilsoni, kurš ir bijis PSRS, Latvijas PSR valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieks (izņemot personas, kuras bijušas tikai PSRS vai attiecīgo Latvijas PSR Valsts drošības komitejas plānošanas un finanšu, administratīvi saimnieciskās struktūrvienības darbinieki).

Aizliegums attieksies arī uz personu, kura pēc 1991. gada 13. janvāra darbojusies PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās. 

Jāatgādina – 1991. gada 13. janvāra rītā, pēc PSRS militāro vienību uzbrukuma Viļņas televīzijas torņa aizstāvjiem Lietuvā, Latvijas Tautas frontes vadītāji aicināja Latvijas iedzīvotājus pulcēties Doma laukumā, Rīgā, iesākot tā dēvēto barikāžu laiku, kurš uzskatāms par kulminācijas brīdi konfrontācijā ar Latvijas neatkarības pretiniekiem.

Jaunais regulējums liegtu Tatjanai Ždanokai, kura, kā informē LETA, pēc 1991. gada 13. janvāra bijusi Komunistiskās partijas biedre, atkārtoti tikt ievēlētai Eiropas Parlamentā. Jānorāda, ka līdzīgi ierobežojumi jau līdz šim bija noteikti attiecībā uz tiesībām kandidēt un tikt ievēlētiem pašvaldības domē un Saeimā.      

Tāpat grozījumi paredz, ka no Latvijas ievēlēts Eiropas Parlamenta deputāts, kurš notiesāts par noziedzīgu nodarījumu, zaudēs savu mandātu, un viņa vietā stāsies nākamais kandidāts no tā paša saraksta, no kura viņš ievēlēts. Kā likumprojekta anotācijā uzsver tā autori, grozījumu mērķis ir veidot tādu pašu tiesisko regulējumu attiecībā uz Eiropas Parlamenta deputātiem, kāds tas ir paredzēts gadījumos, kad noziedzīgu nodarījumu izdarījis Saeimas deputāts. 

Jau līdz šim likumā bija norāde, ka Eiropas Parlamenta deputāta mandāts nav savienojams ar faktu, ka persona ir atzīta par vainīgu noteiktas kategorijas kriminālnoziegumos. Likumā noteikts, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanās nevar kandidēt un tikt ievēlēta persona, kura Latvijas Republikā bijusi sodīta par smagu vai sevišķi smagu noziegumu un kurai sodāmība nav dzēsta vai noņemta, izņemot gadījumu, kad persona ir reabilitēta. 

1976. gada 20. septembra Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanas akta 13. pantā ir noteikts, ka Eiropas Parlamenta deputāta pilnvaras atsauc dalībvalsts, no kuras deputāts ticis ievēlēts, šīs valsts tiesību aktos noteiktajos gadījumos.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI