Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Viena sezonālā balstvakcinācija pret Covid-19 ir līdzīga kā vakcinācija pret gripu, kuru noteiktām iedzīvotāju grupām rekomendē veikt ikgadēji, pirms sākas plašāka saslimšana.
FOTO: Freepik.
Lai gan šobrīd šķiet, ka Covid-19 vīrusa omikrona variants izraisa krietni vieglāku saslimšanu, iedzīvotājiem, kuri nav vakcinējušies, risks smagi saslimt vai nomirt Covid-19 dēļ ir līdz pat desmit reižu lielāks nekā vakcinētajiem. Tāpēc mediķi iesaka septembrī, kad būs pieejama īpaši šim vīrusa variantam pielāgotā vakcīna, pāriet uz vienas sezonālās balstvakcinācijas principu, līdzīgi kā vakcinējoties pret gripu. Turklāt rudenī var pieaugt Covid-19 infekcijas izplatība.
Balstoties uz zinātniskajiem pētījumiem, iepriekšējo pieredzi un citu valstu datiem, vakcinācija pret Covid-19 joprojām ir efektīvākais un drošākais veids, kā novērst smagu slimības gaitu, līdz minimumam samazināt hospitalizācijas un nāves risku, veselības aprūpes sistēmas pārslodzi, preses konferencē 26. augustā, informējot par šobrīd esošās un rudenī plānotās vakcinācijas pret Covid-19 organizāciju, norādīja Imunizācijas valsts padomes loceklis, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents Dr. Ainis Dzalbs.
Imunizācijas valsts padomes (IVP) izstrādātās rekomendācijas vakcinācijai šīgada rudens sezonā galvenokārt tiek balstītas uz drīzumā pieejamajām pielāgotajām vakcīnām (šai sezonai specifiski papildinātas vakcīnas, piemēram, bivalentās vakcīnas).
“Tas nozīmē, ka vakcīnas sastāvā ir antigēns pret diviem vīrusu tipiem – klasisko Covid-19 un omikrona variantu. Tādā veidā tiek garantēta lielāka aizsardzība pret patlaban esošo Covid-19 infekciju,” klāstīja A. Dzalbs.
Laboratoriskajos pētījumos atklāts, ka antivielu sintēze, kas ir specifiska tieši pret omikronu, pielāgotajām vakcīnām ir aptuveni astoņas reizes izteiktāka nekā, ja lieto oriģinālās vakcīnas (patlaban pieejamās vakcīnas pret Covid-19; pirmās paaudzes vakcīnas pret Uhaņas celmu).
Vakcinācijā pret Covid-19 IVP iesaka pāriet uz vienas sezonālās balstvakcinācijas (sekojoša vakcīnas deva, kas tiek ievadīta, lai atjaunotu vai uzlabotu aizsardzību, kas pēc primārās vakcinācijas, iespējams, ir mazinājusies) principu. Tas ir līdzīgi kā vakcinācija pret gripu, kuru noteiktām iedzīvotāju grupām rekomendē veikt ikgadēji, pirms sākas plašāka saslimšana. “Līdzīgs princips tiek rekomendēts Latvijā un citās attīstītajās pasaules valstīs – tieši pirms plašākas saslimšanas saņemt vienu devu,” skaidroja ģimenes ārsts.
Informatīvs materiāls “Vakcinācija pret Covid-19 ar pielāgotajām vakcīnām”Revakcinācijas laiks – seši mēneši
Revakcinācijas laiks pasaulē vidēji tiek rekomendēts sešus mēnešus pēc iepriekšējās devas saņemšanas. Vērtējot situāciju Latvijā, lielākajai daļai iedzīvotāju kopš pēdējās devas saņemšanas ir aizritējuši vairāk nekā seši mēneši, līdz ar to šai sabiedrības daļai šoruden būtu nepieciešama balstvakcinācija pret Covid-19, apgalvoja A. Dzalbs.
IVP ir secinājusi, ka ar šobrīd cirkulējošajiem SARS-CoV-2 vīrusa variantiem pārslimošana vairs nav pielīdzināma vienai vakcīnas devai. “Tā nodrošina īslaicīgu imunitāti, vidēji līdz 60 dienām. Redzam praksē, ka mūsu pacienti atkārtoti saslimst ar Covid-19 infekciju. Imunitāte, kas izveidojas pārslimošanas rezultātā, ir raksturīga vienam vīrusa varianta tipam un nesniedz plašāku aizsardzību, kā to nodrošina vakcinācija. Tiem iedzīvotājiem, kuri nesen ir pārslimojuši Covid-19, iesakām jau pēc mēneša saņemt vakcīnu. Iespējams, šī kombinācija – pārslimošanas imunitāte un imunitāte, kas rodas pēc vakcinācijas, tā sauktā hibrīdā imunitāte, – varētu būt visefektīvākā,” skaidroja A. Dzalbs.
Imūnsupresētajiem un iedzīvotājiem, kuri nesen veikuši balstvakcināciju ar oriģinālajām vakcīnām, nākamā pielāgotā balstvakcinācija ieteicama jau trīs mēnešus pēc pēdējās devas saņemšanas.
Ģimenes ārsts norādīja, ka vakcināciju pret Covid-19 var veikt vienlaikus ar vakcīnām pret citām slimībām, nav nepieciešams ievērot intervālu. “Šoruden aktuālākā vakcinācija būs pret gripu. Vakcināciju pret Covid-19 var kombinēt ar citām vakcīnām. Vienam tā varētu būt vakcinācija pret ērču encefalītu, otram – pret difteriju vai stinguma krampjiem,” tā A. Dzalbs.
Imunizācijas valsts padome uzskata, ka vēl plašāk būtu jāatbalsta heterologa vakcinācija, proti, tiem iedzīvotājiem, kuri ir saņēmuši cita ražotāja vakcīnas, vakcinācija jāturpina ar jaunajām, pielāgotajām vakcīnām.
Pielāgotās vakcīnas ir plānotas bērniem no 12 gadu vecuma un pieaugušajiem, bet jaunākiem bērniem 5–11 gadu vecumā ir izmantojamas esošās oriģinālās vakcīnas.
Informatīvs materiāls “Vakcinācija pret Covid-19 ar oriģinālajām vakcīnām”
Kaut arī Imunizācijas valsts padome vakcināciju iesaka visām vecuma grupām, neatkarīgi no blakus saslimšanām, tās ieskatā maksimāli ātri ir jānodrošina prioritāra vakcinācija vidēji smagas un smagas imūnsupresijas indivīdiem vecumā no pieciem gadiem. Tie ir pacienti ar onkoloģiskām saslimšanām, tie, kuri saņem ķīmijterapiju, kuriem ir orgānu transplantācijas.
IVP stingri rekomendē pielāgotās vakcīnas saņemt sociālās aprūpes centru iemītniekiem un personālam, visiem iedzīvotājiem vecumā no 65 gadiem, pacientiem ar hroniskām saslimšanām jau no piecu gadu vecuma, grūtniecēm, veselības aprūpes darbiniekiem.
Tāpat IVP rekomendē veikt otro balstvakcināciju pret Covid-19 ikvienam iedzīvotājam, kurš neietilpst iepriekšējās grupās.
Pielāgotās vakcīnas Latvijā varētu būt pieejamas septembrī. Tomēr līdz pielāgoto vakcīnu reģistrācijai un piegādēm Latvijā joprojām vakcināciju var veikt ar esošajām, oriģinālajām vakcīnām, uzsvēra ģimenes ārsts.
Lai gan grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”, kas stājās spēkā 26. augustā, paredz, ka turpmāk obligāta prasība vakcinēties pret Covid-19 netiks attiecināta arī uz veselības aprūpes darbiniekiem, vienlaikus darba devējiem arvien tiek saglabātas tiesības darbavietās un organizācijās, kur pastāv augsts Covid-19 izplatības risks, prasīt, lai darbinieks būtu vakcinējies pret Covid-19 infekciju ar vakcīnu, kas attiecīgajā brīdī nodrošina vislabāko aizsardzību pret aktuālo SARS-CoV-2 paveidu.
Uz jautājumu, kurās darbavietās vajadzētu saglabāt vakcināciju, A. Dzalbs skaidroja, ka, lai nodrošinātu gan individuālo, gan kolektīvo aizsardzību, vakcinācija rekomendējama sociālās aprūpes centros, kas ir slēgta tipa iestādes, kurās koncentrējas pacienti ar hroniskām saslimšanām, imūnsupresētā stāvoklī. Nākamā nozare ir medicīnas darbinieki.
Savukārt Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas vadītāja Larisa Savrasova piebilda, ka ir jomas, kurās darbs ir saistīts ar lielāku cilvēku skaitu, piemēram, kasieri veikalos, šoferi sabiedriskajā transportā. Darba devējs var izvērtēt vakcinācijas nepieciešamību konkrētajam amatam un savam uzņēmumam.
Nacionālā veselības dienesta (NVD) vadošā eksperte veselības aprūpes jautājumos Līga Gaigala atgādināja, ka vakcinācija pret Covid-19 ir valsts apmaksāts pakalpojums, kas iedzīvotājiem ir pieejams bez maksas. To ir iespējams veikt personas ģimenes ārsta praksē vai ārstniecības iestādes vakcinācijas kabinetā.
Vakcinācija personas dzīvesvietā iespējama jebkurā vecumā tiem iedzīvotājiem, kuri nevar atstāt savu gultasvietu jeb gulošiem cilvēkiem (totāli asistējamas personas ar neatgriezeniski smagiem funkcionāliem traucējumiem). Vakcināciju mājās var saņemt arī personas no 70 līdz 80 gadu vecumam, ja medicīnisku iemeslu dēļ tās nevar ierasties ārstniecības iestādē, kā arī iedzīvotāji no 80 gadu vecuma, ja persona to vēlas.
Tāpat kā līdz šim par katru vakcinācijas faktu tiks izveidots digitālais sertifikāts:
Digitālajiem sertifikātiem tehniskais derīguma termiņš ir viens gads. Tas nozīmē, ka pēc gada esošais sertifikāts vairs nav aktīvs un tīmekļvietnē www.covid19sertifikats.lv automātiski tiks izveidots jauns sertifikāts, kuru turpmāk varēs izmantot. Atsevišķos gadījumos sertifikāts var tikt atsaukts, piemēram, ja tas ir viltots.
“Kādi varētu būt lēmumi par sertifikātu pielietošanu šajā rudenī, vērtēsim, ņemot vērā epidemioloģiskās situācijas attīstību,” tā L. Gaigala, piebilstot, ka šobrīd nav noteikti īpaši nosacījumi sertifikātu pielietošanai.
NVD vērš uzmanību, ka ikviena valsts var noteikt konkrētus nosacījumus sertifikātu pielietošanai un derīguma termiņam, tāpēc, ieceļojot vai braucot uz citu valsti, tam ir jāpievērš pastiprināta uzmanība.
Ar Ministru kabineta grozījumiem noteikumos Nr. 662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”, kas stājās spēkā šīgada 15. maijā, tika atcelta obligāta medicīnisko sejas masku un respiratoru lietošana sabiedriskajā transportā. Patlaban medicīniskās maskas vai FFP2 respiratori jālieto:
Vai medicīniskās sejas maskas atgriezīsies mūsu ikdienā? L. Savrasova skaidroja, ka tas ir atkarīgs, kāds scenārijs un epidemioloģiskā situācija būs šajā rudenī. Visticamāk, pasliktinoties epidemioloģiskajai situācijai, varētu tikt ieviesta medicīnisko masku lietošana.
Pēc SPKC datiem uz 17. augustu vismaz vienu vakcīnas pret Covid-19 devu saņēmuši 71,87% iedzīvotāju. Primāro vakcināciju noslēguši 69,05% iedzīvotāju, tai skaitā 76,11% virs 60 gadiem. Balstvakcināciju saņēmuši 28,30% iedzīvotāju.
“Ņemot vērā, ka Covid-19 ir elpceļu infekcija, kura ir viena no vairākām šobrīd cirkulējošajām elpceļu infekcijām, varam apgalvot, ka Covid-19 paliks ar mums, ar to būs jāsadzīvo. Visticamāk, tā būs sezonāla infekcija,” uzskata L. Savrasova.
