Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Freepik
Turpmāk obligāta prasība vakcinēties pret Covid-19 netiks attiecināta arī uz veselības aprūpes darbiniekiem, vienlaikus darba devējiem arvien tiek saglabātas tiesības darbavietās un organizācijās, kur pastāv augsts Covid-19 izplatības risks, prasīt, lai darbinieks būtu veicis vakcināciju pret koronavīrusu ar vakcīnu, kas attiecīgajā brīdī nodrošina vislabāko aizsardzību pret aktuālo SARS CoV-2 paveidu.
To paredz grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”, kas stājas spēkā 26. augustā.
Sākotnēji MK noteikumu 24.1 punktā bija uzskaitīti vairāki darba veidi, kuru veikšana bija pieļaujama tikai tad, ja personai, kas to veic, ir derīgs vakcinācijas pret Covid-19 vai šī vīrusa pārslimošanas sertifikāts. Jau vairākus mēnešus, kopš 2022. gada 1. aprīļa, šāda prasība bija attiecināta tikai uz personām, kuras sniedz veselības aprūpes pakalpojumu, nonākot tiešā kontaktā ar pacientu. Tagad arī tā ir atcelta.
Veselības ministrija tomēr uzsver, ka vakcinācija pret Covid-19 joprojām tiek stingri rekomendēta cilvēkiem, kas savus darba pienākumus veic ciešā kontaktā ar cilvēkiem, kam ir augsts risks veselībai saistībā ar Covid-19. Tāpēc darba devējam, izvērtējot katra darbinieka darba pienākumus, inficēšanās riskus un iespējamos riskus citu cilvēku veselībai, joprojām ir saglabātas tiesības noteikt darbus, kurus varēs veikt tikai aktuālo vakcināciju saņēmušas personas.
Jaunā redakcijā izteikts MK noteikumu 12.1 punkts, nosakot: lai mazinātu Covid-19 infekcijas izplatības riskus, darba devējs var noteikt katra darbinieka (amatpersonas) (tai skaitā brīvprātīgo un personu ar ārpakalpojuma līgumiem) inficēšanās risku un iespējamo risku citu cilvēku veselībai, izvērtējot viņa darba pienākumus un darba apstākļus, un noteikt tos darbus, kurus var veikt tikai personas ar vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, ņemot vērā šādus kritērijus:
Atšķirībā no līdzšinējā regulējuma ir sašaurināti kritēriji darbavietām, kur darba devējs var noteikt pienākumu darbiniekam būt vakcinētam, neparedzot par pienākuma vakcinēties kritēriju paša darbinieka veselības aizsardzību.
Tomēr ar mērķi mazināt koronavīrusa izplatības riskus darba devējs arī turpmāk var paredzēt citus epidemioloģiskās drošības pasākumus, piemēram, sejas masku lietošanas vai pulcēšanās nosacījumus, organizēt visu klātienē strādājošo darbinieku (amatpersonu) testēšanu (tai skaitā ar Covid-19 rutīnas skrīninga testu). Tādā gadījumā testēšanas izmaksas jāsedz no darba devēja līdzekļiem.
Grozījumu projekta anotācijā norādīts, ka darbi, kas saistīti ar risku citu cilvēku veselībai, ir darbi, kurus nosaka MK noteikumu Nr. 447 “Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar risku citu cilvēku veselībai” 3. punkts.
Tie ir darbi, kuros darbinieks atrodas tuvā kontaktā ar pakalpojuma saņēmēju, klientu vai pacientu vai uzturas ar viņu vienā telpā vai sabiedriskā transportlīdzekļa salonā, kā arī darbi, kuros darbinieks tieši (pieskaroties ķermeņa audiem) vai netieši (piemēram, izmantojot koplietošanas priekšmetus, aprīkojumu, instrumentus) saskaras ar pakalpojuma saņēmēju, klientu vai pacientu, tai skaitā pedagogi, sociālās aprūpes institūciju un ārstniecības iestāžu darbinieki, sporta iestāžu, peldbaseinu, publisko piršu, skaistumkopšanas salonu darbinieki u. c.
Savukārt kā piemērs darbiniekiem, kuru pienākumi ir kritiski svarīgi sabiedrībai, kā arī uzņēmuma vai iestādes darbības nepārtrauktības nodrošināšanai, grozījumu anotācijā minēti nodarbinātie, kurus nav iespējams aizvietot un kuru prombūtnes laikā netiks sniegti sabiedrībai nozīmīgi pakalpojumi, piemēram, veselības aprūpes, komunikāciju, finanšu u. c. jomās.
Kopumā ārstniecības iestādes paudušas atbalstu izmaiņām noteikumos.
Par situāciju Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā stāsta tās valdes locekle Ilze Kreicberga: “Šobrīd neesam plānojuši vakcināciju noteikt par obligātu prasību, bet gadījumā, ja identificēsim scenāriju, kad nevakcinēti darbinieki apdraud pacientu un kolēģu veselību, šāds lēmums varētu tikt pieņemts.” Viņa norāda, ka patlaban, vērtējot Slimību profilakses un kontroles centra datus, situācijai ir tendence uzlaboties, taču slimnīca ievēros valsts normatīvajos dokumentos noteikto, kā arī veicinās pacientu, īpaši augsta riska pacientu, un darbinieku vakcināciju.
Grozījumu anotācijā paskaidrots, ka prioritāri normatīvajā regulējumā ir jāvirzās “projām no obligātās vakcinācijas principa”, kas līdz šim tika piemērots noteiktās profesijās strādājošajiem. Tāpat ir jāmaina izpratne par to, kas uzskatāma par pilnībā vakcinētu pret Covid-19 personu. Tā ir jāsasaista ar aktuālo vakcināciju, kas ir pielāgota konkrētā brīdī cirkulējošajiem SARS CoV-2 paveidiem, līdzīgi kā tas ir sezonālās gripas gadījumā, teikts noteikumu projekta anotācijā.
Kā liecina vakcīnu efektivitātes pētījumi, vakcīnu efektivitāte ar laiku samazinās, tādēļ efektīvai sabiedrības aizsardzībai pret Covid-19 radīto negatīvo ietekmi uz sabiedrības veselību svarīgi, lai cilvēki ir saņēmuši aktuālu vakcināciju, kas labāk pasargā no konkrētajā brīdī cirkulējošiem vīrusiem. Tāpēc Imunizācijas valsts padome (IVP) aicinājusi turpmāk vairs neuzskaitīt iepriekš saņemtās Covid-19 vakcīnu devas un pārslimošanas faktus, neveidot sarežģītus Covid-19 vakcinācijas algoritmus, bet tā vietā piemērot vienas sezonālās balstvakcīnas principu.
Tādējādi, grozot Epidemioloģiskās drošības pasākumu noteikumus, precizēta arī definīcija, kas to izpratnē ir pilnībā vakcinēta persona, vairāk neminot to, kad veikta vakcinācija vai no kura datuma cilvēks skaitās vakcinēts, bet uzsverot, ka cilvēks ir vakcinēts ar tādu vakcīnas devu skaitu, kas konkrētajā laika periodā nodrošina vakcīnas izraisītu aizsardzības efektu.
Tādējādi spēku zaudē noteikumu 351. punkts, kas iepriekš paredzēja, ka kopš šī gada septembra par vakcinētu personu būs uzskatāma tikai tāda persona, kurai kopš primārās vakcinācijas pēdējās devas pagājis noteikts skaits dienu (60 vai 150 dienas atkarībā no vakcīnas veida) vai kura ir saņēmusi balstvakcināciju.
Tā vietā par pilnībā vakcinētu uzskatāma persona, kurai atbilstoši vakcīnas lietošanas instrukcijai vai Zāļu valsts aģentūras tīmekļvietnē publicētajai Vakcinācijas rokasgrāmatai ievadīts pilnam pirmreizējās vai balstvakcinācijas kursam paredzētais Eiropas Zāļu aģentūras vai Pasaules veselības organizācijas, vai līdzvērtīgu regulatoru reģistrētas vakcīnas noteiktais devu skaits.
Kā paskaidrots noteikumu grozījumu anotācijā, vakcīnas lietošanas instrukcija, kā arī Vakcinācijas rokasgrāmata pasaka, kāda veida vakcīnas ir jālieto, lai iegūtu aizsardzību pret konkrētu vīrusa paveidu konkrētai mērķgrupai (vecums, veselības riski u. tml.). Pēc šobrīd pieejamām rekomendācijām pietiekamu aizsardzību nodrošina vakcinācija ar vakcīnu, kas pielāgota konkrētajā laikā cirkulējošo SARS CoV-2 paveidiem.
Tas nozīmē, ka nākotnē vairs netiks uzskaitītas vakcīnu devas, bet līdzīgi kā sezonālās gripas gadījumā cilvēki vakcinēsies ar vīrusa cirkulēšanas sezonai atbilstošām vakcīnām.
Arī turpmāk gadījumā, ja darba devējs būs noteicis pienākumu vakcinēties pret Covid-19, bet darbinieks noteiktajā laikā to nebūs veicis, viņu varēs atstādināt no darba pienākumu veikšanas.
Vienlaikus, lai nodrošinātu darba ņēmēju tiesību aizsardzību, noteikumi paredz, ka darba devējs nevarēs pieprasīt darbiniekam veikt vakcināciju neiespējami īsā laikā.
Termiņam, kuru darba devējs nosaka nepieciešamās vakcinācijas veikšanai, ir jābūt tādam, lai personai būtu iespēja uzsākt un pabeigt vakcināciju atbilstoši attiecīgās vakcīnas lietošanas instrukcijai/noteikumiem.
Tādēļ noteikumos ir iekļauta norma (25.1 punkts), paredzot, ka darba devējs var noteikt termiņu vakcinācijas veikšanai, kas nav īsāks par vienu mēnesi.
