Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) vasaras un rudens sezonā ar samērā lielu regularitāti saņem informāciju, ka kāda persona ir apmaldījusies mežā un paša spēkiem nav spējīga no tā izkļūt.
Tādā gadījumā VUGD glābēju ekipāža dodas pārmeklēt mežu, un noklīdušā cilvēka meklēšana nereti aizņem vairākas stundas. Kad apmaldījusies persona tiek atrasta, tā var būt šoka stāvoklī no pārbīļa, ķermeņa atūdeņošanās, pārguruma, meklējot izeju u. tml., tādējādi palīdzības sniegšanā nākas iesaistīties arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķiem.
Kā notiek pazudušu cilvēku meklēšana?
Ja cilvēks nonācis situācijā, kurā viņš vairs nav spējīgs atrast ceļu mājup vai līdz transporta līdzeklim, ar kuru atbraucis, informāciju par nepieciešamo palīdzību VUGD saņem no tuviniekiem vai arī no pašas personas, kura ir apmaldījusies, ja ir bijis līdzi mobilais telefons un mežā ir pietiekama mobilā tīkla pārklājuma zona, lai veiktu zvanu.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests skaidro, ka cilvēku meklēšana visbiežāk notiek, izmantojot ugunsdzēsības autocisternas skaņas signālus. Tādā veidā cilvēkam tiek norādīts pareizais virziens izejai no meža, lai, nākot skaņas virzienā, no tā veiksmīgi izkļūtu.
Daudz ātrāk un vieglāk ir iespējams atrast cilvēku, kuram līdzi mobilais telefons. Tad ar glābējiem tiek uzturēta saruna, lai saprastu, ko cilvēks redz sev apkārt, vai dzird raidītos skaņas signālus, un apmainīties ar jebkādu citu meklēšanai noderīgu informāciju.
Būtiski, ka šobrīd cilvēku meklēšanā VUGD, ja nepieciešams, izmanto arī dronus. Ierīces ir paredzētas, lai ugunsdzēsēji glābēji varētu veikt izlūkošanu no gaisa, izmantojot optisko vai termokameru.
Iegaumēt apkārtnē esošus zīmīgus objektus
Mežā svarīgi ne tikai meklēt sēnes un ogas, bet ik pa mirklim palūkoties visapkārt – dzelzceļš, ceļi, zīmīgi koki vai dabas objekti var būt labi orientieri apmaldīšanās gadījumā.
“Pievēršot uzmanību apkārt esošajiem objektiem un lietām, apmaldīšanās gadījumā cilvēks varēs palīdzēt glābējiem saprast, kā ir pārvietojies pa mežu un kur atrodas,” par to, kam jāpievērš uzmanība, stāsta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā.
Ko darīt, ja tomēr esi apmaldījies?
Saprotot, ka esat apmaldījies un paša spēkiem nespēsiet izkļūt no meža, svarīgi ir nekrist panikā, norāda VUGD.
“Apsēdieties, atpūtieties, centieties noorientēties apvidū un tikai tad uzsāciet atpakaļceļu! Ja telefonā ir lejupielādēta atbilstoša aplikācija vai interneta pārlūkā iespējams apskatīties kādu no kartēm, tas var palīdzēt saprast, kurā virzienā ir tuvākais ceļš vai apdzīvota vieta.
Nemēģiniet haotiski staigāt pa mežu un meklēt atpakaļceļu, jo tādējādi pastāv iespēja ieiet mežā vēl dziļāk!
Centieties saskatīt, saklausīt, vai tuvumā kas atrodas, piemēram, šoseja, ceļš vai dzīvojamā māja! Nekautrējieties doties uz turieni un pajautāt pareizo virzienu līdzcilvēkiem!
Gadījumos, ja saprotat, ka pašu spēkiem nespēsiet izkļūt no meža, nekavējoties zvaniet glābējiem pa tālruni 112 un nosauciet tiem pēc iespējas konkrētākus orientierus – kurā vietā iegājāt mežā, cik ilgi uzturaties mežā, kādus dabas vai cilvēka veidotus objektus esat šķērsojis vai kam esat pagājis garām,” šādi skan glābēju ieteikumi mežā apmaldījušamies personai.
Policija atsevišķā statistikā neizdala mežā pazudušos
Valsts policijā atsevišķi netiek apkopota statistika par mežos nomaldījušamies cilvēkiem, tomēr viennozīmīgi gadu no gada novērojama tendence, ka biežāk cilvēku apmaldīšanās gadījumi konstatēti tieši tajos periodos, kad ir pieejamas meža veltes.
Provizoriski tie ir vairāki desmiti gadījumu, par kuriem tiek ziņots policijai, vienlaikus ir arī tādi, kur personas pašu spēkiem spējušas izkļūt no meža, neiesaistot policijas resursu, LV portālam norāda Valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica.
Valsts policija vērš uzmanību, ka gadījumos, ja konstatēta personas pazušana mežā, svarīgi savlaicīgi ziņot dienestiem, lai meklēšanas pasākumus var uzsākt iespējami ātrāk, kamēr ir diennakts gaišais periods un meklējamās personas mobilais tālrunis vēl nav izslēdzies.
Vienlaikus Valsts policija aicina iedzīvotājus parūpēties par savu un tuvinieku drošību pirms došanās mežā. Daži piesardzības soļi ļaus daudz efektīvāk novērst nelaimi vai apmaldīšanās gadījumā veicinās personas atrašanu:
- Vienmēr pabrīdiniet līdzcilvēkus – izstāstiet, atstājiet zīmīti, nosūtiet īsziņu – par savu prombūtni, plānoto atrašanās vietu un aptuveno atgriešanās laiku.
- Pirms došanās mežā, īpaši gados vecākiem sēņotājiem un ogotājiem, iepriekš izvērtēt pašsajūtu un iespēju robežās nedoties uz mežu vienatnē.
- Aicinām pievērst uzmanību apģērbam, ar kādu dodaties mežā, – būtiski, lai apģērbs kontrastē ar meža vidi. Vislabāk izvēlēties spilgtas krāsas apģērbu, lai glābšanas dienestiem nelaimes situācijā būtu vieglāk pamanīt meklētās personas.
Aizliegts dabas veltes ievākt militārajos poligonos
Militārajos poligonos ir aizliegts ieiet un iebraukt bez saskaņošanas ar poligonu administrāciju. Dabas un tās velšu mīļotāji tiek lūgti ar izpratni izturēties pret noteikto kārtību un ievērot ierobežojumus.
Lai arī karavīri pastiprināti uzrauga poligonus, cenšoties nepieļaut sēņotāju un ogotāju iekļūšanu to teritorijā, īpaši kaujas šaušanas zonā, arī cilvēkiem pašiem ir jāuzņemas atbildība par savu dzīvību.
Nacionālie bruņotie spēki (NBS) aicina visus sēņot un ogot gribētājus izvēlēties drošākus mežus, jo atrašanās militārajos poligonos ir bīstama jebkurā tā vietā – lodes lido vairāku kilometru attālumā no šaušanas vietas, nāvējošas tās var būt pat divu kilometru attālumā no vietas, no kurienes raidītas.
Tāpat, piemēram, par sēņošanu Ādažu poligonā var tikt piemērots krietns naudas sods. Nacionālo bruņoto spēku likumā minēts, ka par patvaļīgu iekļūšanu militārajos vai Nacionālo bruņoto spēku apsargājamos objektos piemēro naudas sodu līdz trīssimt naudas soda vienībām (1500 eiro).
