Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
2021. gadā no jauna nodoto ārpustiesas parādu kopējā summa sasniedza 125, 813 miljonus eiro, kas ir par 42,89% mazāk nekā gadu iepriekš. Tendenci samazināties parādu atgūšanai no jauna nodoto lietu skaitam uzrāda arī dati par 2020. gadu.
Ārpustiesas parādu piedzinēju darbību attiecībā uz fizisko personu parādu atgūšanu reglamentē Parādu ārpustiesas atgūšanas likums, savukārt attiecībā uz juridisko personu parādiem – Civillikums.
Ārpustiesas parādu piedzinēji ir personas, kuras savas komercdarbības vai profesionālās darbības ietvaros atgūst parādu kreditora vārdā vai uzdevumā, pamatojoties uz kreditora iesniegumu. Ārpustiesas parādu piedzinējs komunicē (rakstiski, mutiski) ar parādnieku, viņam paziņojot par parāda esamību un apmēru, un aicina labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības, kā arī informē parādnieku par iespējamajām tiesiskajām sekām, kas var rasties, ja parādsaistības labprātīgi netiks izpildītas.
Iepriekšējā gadā Latvijā darbojās 24 ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzēji, kuri saņēmuši Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) izsniegto speciālo atļauju (licenci) ārpustiesas parādu atgūšanai, taču 2021. gada 31. decembrī licencēto komersantu skaits bija samazinājies līdz 20, norādīts PTAC pārskatā par ārpustiesas parādu atgūšanas nozari 2021. gadā.
Latvijas Bankas uzturētā Kredītu reģistra statistika liecina, ka šīgada pirmajā ceturksnī 0,7 miljoniem personu bija 1,15 miljoni saistību 20,54 miljardu eiro apmērā.
