Apsargu tiesības pasākumos un tirdzniecības vietās

Kas nosaka apsargu tiesības un pienākumus

Apsargu darbu regulē Apsardzes darbības likums. Likumā ir atrunāta kārtība, kādā jāstrādā apsardzes komersantam (uzņēmumam), kā arī uzņēmuma darbiniekiem (apsargiem).

Lai strādātu par apsargu, ir nepieciešams sertifikāts, kuru Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniedz pilngadīgai fiziskai personai, kura ieguvusi noteiktu izglītību vai apguvusi attiecīgu izglītības programmu, un ir nokārtojusi apsardzes darbinieka kvalifikācijas pārbaudījumu, vai personai, kurai ir ārvalstīs iegūta profesionālā kvalifikācija, kas atzīta atbilstoši likumam “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”.

Apsardzes sertifikāta derīguma termiņš ir pieci gadi. Sertifikātu atbilstoši Apsardzes darbības likuma 15. pantam ir aizliegts izsniegt personām, kuras sodītas par tīšu noziedzīgu nodarījumu, noziedzīgu nodarījumu, kas veikts alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā. Tāpat apsardzes sertifikātu aizliegts izsniegt personai, kurai nav nepieciešamo valsts valodas prasmju, un citos gadījumos.

Izsniegto sertifikātu Valsts policija var anulēt, ja apsardzes darbinieks pārkāpj Apsardzes darbības likumā noteiktās tiesības, nepilda savus pienākumus.

Par apsargu blakus darbā nereti strādā arī policijas darbinieki, ugunsdzēsēji, to saskaņojot ar tiešo vadību. Viņi pilda identiskas funkcijas kā citi apsargi, uz viņiem attiecas tādas pašas prasības, kādas tiek izvirzītas cilvēkiem, kuri ārpus darba laika neieņem amatu, piemēram, Valsts policijā.

Apsargu speclīdzekļi

Apsarga darbarīki objektā nav tikai viņa acis, rokas un kājas. Drošības kompānijas “GRIFS AG” apsardzes operatīvais vadītājs Edgars Pundiņš skaidro, ka to, kādi speclīdzekļi ir pieejami apsargiem, ietekmē apsargājamā objekta specifika. Speclīdzekļu lietojumu konkrētos gadījumos nosaka Apsardzes darbības likums.

“Pamatā speclīdzekļi ir roku dzelži, gāzes baloniņš un steks,” viņš norāda, sakot, ka apsargam, ja ir nepieciešamība un noteiktā kārtībā iegūta ieroča nēsāšanas atļauja, var būt arī šaujamierocis. “Šaujamierocis var būt inkasatoriem, apsargiem, kuri apsargā valsts iestādi, kur ir noteikts, ka apsargam jābūt ar ieroci,” viņš uzsver.

Speclīdzekļus, kuri ir pieejami apsargam, drīkst pielietot atbilstoši noteiktajai kārtībai tikai nepieciešamības gadījumā, piemēram, ja ir radušies pamatoti, nopietni draudi apsargam vai apkārtējiem, vai apsargājamajam īpašumam, norāda E. Pundiņš.

Apsargu rīcība tirdzniecības vietās

Skaidrojot, ko drīkst un nedrīkst darīt apsargi, kuri strādā tirdzniecības vietās, E. Pundiņš norāda: “Ja apsargam rodas aizdomas par pārkāpumiem, piemēram, radušās pamatotas aizdomas par izdarītu zādzību, viņam ir tiesības lūgt personu labprātīgi uzrādīt savas mantas, transportlīdzekļa kravu.

Ja persona atsakās to darīt (cita starpā tā ir tiesīga šādi rīkoties), apsargs personu brīdina par aizkavēšanu, jo tiek izsaukta Valsts policija, kuras darbinieki var pārbaudīt personas mantu saturu. No tā nevar atteikties.”

Vienlaikus viņš uzsver –, kamēr persona nav pametusi veikalu, piemēram, ar preci, par kuru nav samaksāts, to vēl nevar saukt par zādzību, jo, iespējams, cilvēks ir aizmirsis norēķināties vai plāno to darīt.

Kaut arī reizēm sabiedrībā izskan viedoklis, ka apsargs nedrīkst lūgt labprātīgi uzrādīt mantas, ja veikalos ir kameras, E. Pundiņš norāda, ka, neņemot vērā videokameru esamību, apsargs drīkst prasīt uzrādīt mantas. “Mantas var lūgt uzrādīt, neatkarīgi no tā, vai veikalā ir kameras vai nav. Apsargi, pildot darba pienākumus, visu laiku neatrodas pie novērošanas kamerām. Objekts var būt liels, un tobrīd pie kamerām apsarga var arī nebūt. Videonovērošanas ieraksti tiek izmantoti kā pierādījums, kad tiek uzsākta lietvedība,” viņš paskaidro.

Preču degustācija veikalos

Sociālajos tīklos reizēm izskan viedoklis, ka veikalā, pirms iegādes, preci, piemēram, kādu ogu, konfekti, cepumu, var nogaršot. Apsardzes kompānijas “GRIFS AG” pārstāvis, atbildot uz jautājumu, vai šādu rīcību var saukt par zādzību, akcentē, ka veikalos šādam nolūkam bieži vien tiek izvietoti degustāciju stendi, pie kuriem, ja ir vēlme, iespējams piedāvāto produkciju nogaršot.

“Prece, kura neatrodas degustācijas stendā, ir veikala prece, un, lai to pagaršotu, tā vispirms ir jānopērk. Iespējams, uzskats, ka persona var pagaršot kādu produktu, pirms to ir iegādājusies, pārņemts no tirgus, kur biežāk var pagaršot piedāvāto produkciju,” skaidro Pundiņš.

Prece, kura neatrodas degustācijas stendā, ir veikala prece, un, lai to pagaršotu, tā vispirms ir jānopērk.

Vienlaikus viņš norāda, ka preces nogaršošanu nevar dēvēt par zādzību. “Nesen kādā veikalā divas meitenes pie stenda ēda suši, par tiem nesamaksājot. Tā daļēji varētu būt zādzība, preces lietošana, par to nenorēķinoties,” viņš skaidro un piebilst, ka šādu darbību var klasificēt arī kā sīko huligānismu, par kuru atbilstoši likumam var piemērot sodu, un aicina pircējus šādi nerīkoties.

Personas aizkavēšana

“Ja ir pamatotas aizdomas par personas nelikumīgām darbībām veikalā, sākotnēji notiek pārrunas. Piemēram, apsargs lūdz labprātīgi uzrādīt somas saturu, taču, ja persona atsakās, mēģina doties prom, pamest teritoriju, apsargs brīdina, ka tā tiks aizkavēta. Protams, lai personu aizkavētu/aizturētu, tā ir jāpaņem aiz rokas, brīdinot, ja pretošanās turpināsies un apsargam tiks radīti draudi, tiks pielietots fizisks spēks,” stāsta E. Pundiņš.

Savukārt situācijās, kad personas mēdz ignorēt apsarga norādījumus, apzinoties, ka nav izdarījušas pārkāpumu, “GRIFS AG” pārstāvis norāda, ka apsargam par notikušo ir vismaz jāatvainojas. Apsardzes darbības likumā ir noteikti soda mēri, kādi jāpiemēro, ja apsargs nav rīkojies godprātīgi. “Tie ir naudas sodi, arī sertifikāta anulēšana. Sodu piemēro, ņemot vērā konkrēto situāciju. Fiziska spēka pielietošanu katrs interpretē atšķirīgi. Kāds var pateikt, ka pret viņu apsargs ir izturējies nežēlīgi, ir nepamatoti pielietots fizisks spēks. Šādos gadījumos tiek izsaukti mediķi, kuri secinās, vai personai ir nodarīts fizisks kaitējums,” skaidro Pundiņš un akcentē, ka pēc tam tas būs Valsts policijas darbs, noskaidrojot visus apstākļus. Pārkāpumu konstatēšanas gadījumā apsargam tiks piemēroti likumā noteiktie sodi.

Viņš gan uzsver, ka apsargu aizrādījumi pircējiem parasti nav nejauši. “Katra situācija ir jāvērtē individuāli. Apsardzes darbinieki objektos pilda ne tikai “zagļu ķeršanas” funkciju, bet arī uzmana, lai tiktu ievēroti iekšējās kārtības noteikumi un sabiedriskās kārtības normas. Ir situācijas, kad personai tiek norādīts uz iekšējās kārtības noteikumu pārkāpumu, pēc tam ir jautājums –, kur tas rakstīts? Saprotams, ka pie ieejas nav iespējams izvietot pilnīgi visus noteikumus. Klientu informēšana par noteikumiem ir viens no apsardzes darbinieka pienākumiem,” klāsta E. Pundiņš.

Tirdzniecības vietas apmeklētājs, ja tam rodas aizdomas, ka apsargs rīkojies negodprātīgi, drīkst izsaukt Valsts policiju. “Ikvienam no mums ir pienākums ziņot par negodprātīgām darbībām. Nav svarīgi, vai tas ir apsargs, policists vai kāda persona uz ielas,” norāda E. Pundiņš, piebilstot, ka kļūdas biežāk pieļauj tie apsargi, kuriem ir mazāks darba stāžs. Tomēr uzņēmums nepārtraukti izglīto savus darbiniekus.

Apsargu rīcība, tiesības un pienākumi pasākumos

Drošības kompānijas “GRIFS AG” apsardzes departamenta direktors Guntis Pastors norāda, ka pasākumu apmeklētājiem, lai izvairītos no starpgadījumiem, primāri ir jāņem vērā rīkotāju norādījumi. “Katram pasākumam ir noteikumi, kas ir pieejami pasākuma rīkotāju tīmekļvietnē. Noteikumi var būt apjomīgi, tāpēc, iespējams, tie pilnā apjomā nebūs izvietoti pasākuma norises vietā. Parasti pie ieejām tiek izvietoti baneri ar piktogrammām, kurās attēlots, ko apmeklētājs pasākuma vietā drīkst un nedrīkst darīt, ko drīkst un nedrīkst ienest,” skaidro G. Pastors.

Norādes par atļautajām un aizliegtajām darbībām ir atrodamas arī uz biļetēm. “Jāņem vērā, ka, iegādājoties pasākuma biļeti, mēs piekrītam visiem noteikumiem. Ja persona ierodas uz pasākumu un atzīst, ka kaut ko nezina, tas neatbrīvo no atbildības,” piebilst G. Pastors.

Personīgo lietu apskate

G. Pastors norāda, ka apsargam ir tiesības prasīt pasākuma apmeklētājam uzrādīt līdzi paņemtās lietas un to saturu. “Lielajos pasākumos, kā, piemēram, sporta pasākumos, koncertos, ir noteiktas konkrētas lietas, kuras apmeklētājs nedrīkst ienest. Teritorijā nedrīkst ienest pārtiku, alkoholu, stiklu, profesionālos fotoaparātus, lietas, ar kurām var savainot apkārtējos.” Jārēķinās, ka pat stipra lietus gadījumā ieiet teritorijā ar lietussargu nebūs iespējams.

“Cilvēki neaizdomājas, ka ar lietussargu tiek aizsegts skats tiem, kuri atrodas aizmugurē, kā arī tie traucē filmēt, fotografēt. Tāpat lietussargu var izmantot sišanai, duršanai,” skaidro apsardzes kompānijas pārstāvis, norādot – pa ja pašam nav nolūka radīt nekārtības, par sava veida “auksto ieroci” to var izmantot kāda cita persona, lietussargu atņemot.

Ja personai nav vēlmes apsardzes darbiniekam uzrādīt personīgās mantas, to saturu, tad iespēja iekļūt pasākuma teritorijā netiks dota.

G. Pastors ir strikts –, ja personai nav vēlmes apsardzes darbiniekam uzrādīt personīgās mantas, to saturu, tad iespēja iekļūt pasākuma teritorijā netiks dota. Ir trīs varianti: neapmeklēt pasākumu, mantas nodot mantu glabātuvē, ja tāda ir, un pasākumu apmeklēt, neatļautās mantas atstājot, izmetot.”

Iekļūt bez biļetes pasākuma teritorijā

G. Pastors stāsta apsardzes darbinieku pieredzi: “Lai iekļūtu pasākumu teritorijā bez biļetes, atsevišķi cilvēki mēdz radoši izpausties, piemēram, izliekoties par darbinieku, izmantojot līdzīgas aproces, identifikatorus, kādi tiek lietoti pasākuma vietā.

Ir arī tādas personas, kuras mēģina izmantot aproci, kura ir no cita pasākuma un salīmēta ar līmlenti.

Tāpat cilvēki mēdz izmantot jau izlietotās biļetes. Tiesa, šāds triks neizdosies –, ja tiek lietoti rokas skeneri, jau vienreiz izmantotu biļeti nav iespējams noskenēt atkārtoti. Reizēm tiek pieķerti cilvēki, kuri mēģina izmantot viltotas, kopētas biļetes, kuras arī tiek atpazītas kā nederīgas.”

G. Pastors aicina laimīgos pasākumu apmeklētājus ar biļetēm pilnā apjomā, proti, lai ir redzama visa informācija, internetā nelepoties, jo kāds sajūsmas paušanu var izmantot ļaunprātīgos nolūkos un pasākuma apmeklēšana var izpalikt, tādēļ ka cita persona var būt pasteigusies un kā pirmā iekļuvusi pasākumā.

Aizliegto lietu ienešanas mēģinājumi

Lai izvairītos no lielākiem tēriņiem pasākuma laikā, piemēram, par alkoholiskajiem dzērieniem, našķiem, dažkārt pasākumu apmeklētāji mēģina ienest teritorijā organizatoru aizliegtās lietas. G. Pastors stāsta, ka apmeklētāji mēdz rīkoties radoši, tiek izmantotas slēptās kabatas somās, apģērbā. “Uz pasākumiem nav jāņem lielapjoma somas, tas nav ceļojums. Somas izmērs var būt līdz pieciem litriem. Pārbaudot lielās somas, nevajadzīgi tiek tērēts laiks.” Lai pasākuma vietā ienestu, piemēram, alkoholu, tiek izmantotas arī sievietes un bērni, jo maldīgi tiek uzskatīts, ka apsargs viņiem pievērsīs mazāku vērību, iespējams, kautrēsies pārbaudīt. Tāpat tiek izmantoti bērnu rati, tiek mēģināts alkoholu pārmest pāri žogam, iesaistīt pazīstamus pasākuma darbiniekus. “Mēs pārbaudām arī pasākumā strādājošos,” saka Pastors.

Liegums apmeklēt pasākumu un izraidīšana

Ja pasākuma apmeklētājs ir ieradies krietni iereibis, apsargs to var neielaist teritorijā. “Personai var palikt slikti, tā var radīt nekārtības, traucēt apkārtējiem baudīt koncertu vai citu pasākumu. No pasākuma norises vietas var izraidīt personu, kura skandalē, ar savu uzvedību traucējot, aizskarot citus,” klāsta Guntis Pastors, vienlaikus norādot, ka sākotnēji bravūrīgajam apmeklētājam tiks izteikti aizrādījumi un aicinājums pieklājīgāk, klusāk uzvesties. Viņš stāsta, ka ar potenciāli izraidāmo personu strādā arī pasākuma organizatori: “Pēc vairākkārtējiem atgādinājumiem, saskaņojot ar organizatoriem, tiek pieņemts lēmums, ka personai jāpamet pasākums.” Tāpat nepieciešamības gadījumā persona var tikt arī nodota Valsts policijas darbiniekiem, kā arī pret nekārtību cēlāju, iepriekš brīdinot, var tikt pielietoti speclīdzekļi.