SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
29. jūnijā, 2022
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Stājas spēkā
TĒMA: E-vide
4
4

Imigrācijas likumā ieviestas attālinātā darba vīzas

Stājas spēkā 29.06.2022.

“Digitālo klejotāju” dzīvesveidu daudzi var apskaust, digitālie nomadi dzīvo, kur konkrētajā brīdī ir vislabāk, no attāluma strādā tur, kur vairāk maksā. Trešo valstu pilsoņiem šādu legālas uzturēšanās veidu paredz attālinātā darba vīzas.

FOTO: Freepik

Attālinātā darba vīzas trešo valstu pilsoņi varēs saņemt, dzīvojot Latvijā, lai no šejienes strādātu citā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstī.

Iespēju saņemt attālinātā darba vīzas paredz Imigrācijas likuma grozījumi, kas stājas spēkā trešdien, 29. jūnijā. 

Ar grozījumiem likuma 11. pants papildināts ar piekto daļu, kurā ārzemniekam paredzētas tiesības pieprasīt ilgtermiņa vīzu uz vienu gadu, ja viņš vēlas uzturēties Latvijā, esot darba attiecībās ar darba devēju, kas reģistrēts citā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstī, vai esot OECD dalībvalstī reģistrēta pašnodarbināta persona.

Likumā arī noteikts, ka pēc vīzas termiņa beigām vīzu saistībā ar attālinātā darba veikšanu var pieprasīt atkārtoti uz vēl vienu gadu. Ja ārzemnieks pēc vīzas derīguma termiņa beigām vēlas turpināt uzturēšanos Latvijas Republikā, viņš ir tiesīgs, neizceļojot no Latvijas Republikas, ilgtermiņa vīzas derīguma termiņa laikā pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju. Pēc atkārtotās vīzas derīguma termiņa beigām ārzemnieks turpmāko sešu mēnešu laikā nav tiesīgs saņemt jaunu ilgtermiņa vīzu Latvijas Republikā, pamatojoties uz to pašu vīzas pieprasīšanas iemeslu.

Šāds regulējums pieļaus iespēju uzturēties Latvijā vienu gadu, bet nākamās ilgtermiņa vīzas derīguma termiņa laikā, ja persona būtu nolēmusi uzsākt komercdarbību vai nodarbinātību Latvijā, veikt nepieciešamās procedūras sava uzņēmuma reģistrācijai vai procedūru veikšanai, kas saistītas ar termiņuzturēšanās atļaujas vai vīzas saņemšanu saistībā ar nodarbinātību, skaidrots likumprojekta anotācijā. Šī vīza nedod tiesības uz nodarbinātību valstī, kurā tā ir izsniegta, turklāt personas darba pienākumiem jābūt tādiem, kurus var veikt attālināti.

Ar grozījumiem likuma pārejas noteikumi papildināti ar uzdevumu Ministru kabinetam līdz 2022. gada 1. septembrim iesniegt Saeimai grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām” un likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, ar kuriem paredz samazinātu iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi uz vienu gadu ārzemniekam, kurš saņēmis ilgtermiņa vīzu, pamatojoties uz šī likuma 11. panta piekto daļu, un ir pārcēlis savu nodokļu rezidenci uz Latvijas Republiku.

Jaunievedums – attālinātā darba vīzas – tiesību akta anotācijā ir pamatots ar informāciju, ka attālinātais darbs iegūst arvien lielāku nozīmi. Izvēloties vietu, kur strādāt attālināti, personas nereti dod priekšroku iespējai nevis palikt savā pilsonības/nodarbinātības valstī, bet doties uz citu valsti, pastāvot dažādiem apsvērumiem – tīrāka vide, labi klimatiskie apstākļi, plaša diaspora vai draugu loks, attīstīta infrastruktūra, konkurētspējīgs interneta ātrums. Atsevišķas valstis, sekojot šīm tendencēm, normatīvajos aktos jau ir paredzējušas iespēju trešo valstu pilsoņiem, kuru darba specifika pieļauj darbu veikt attālināti, saņemt ilgtermiņa vīzu uz vienu gadu, uzturoties valstī, kurā ir izsniegta vīza, un saglabājot darba attiecības ar ārvalstī reģistrētu darba devēju vai turpinot attālināti veikt pašnodarbinātas personas aktivitātes.

No Eiropas Savienības dalībvalstīm šāds regulējums ieviests Horvātijā un Igaunijā. Horvātijā viena no šī regulējuma ieviešanas iniciatorēm ir Tūrisma un sporta ministrija, norādot, ka šāda iespēja Horvātijā veicinās tūrismu. Viens no Igaunijas minētajiem argumentiem par labu šādam risinājumam ir cīņa pret nelikumīgo migrāciju un vīzu pieprasīšanu, norādot nekorektu uzturēšanās mērķi, t. i., trešo valstu pilsoņi, kuru patiesais uzturēšanās mērķis ir vēlme veikt attālināto darbu, uzturoties Igaunijā, līdz šāda regulējuma ieviešanai nereti norādīja patiesajam uzturēšanās mērķim neatbilstošu uzturēšanās mērķi, piemēram, tūrismu, draugu apciemošanu u. tml.

Regulējuma ieviešanai ir vairāki pozitīvi aspekti. Trešo valstu pilsoņi, kuri pieprasītu šādas vīzas, būtu augsti kvalificēti, kā arī specializētos Latvijas tautsaimniecībai un darba tirgum būtiskās nozarēs (piemēram, informācijas tehnoloģijās). Uzturoties Latvijas Republikā ilgāku laikposmu, kas pārsniedz trīs mēnešu termiņu, uz kādu valstī varētu uzturēties tūrisma nolūkā, personām, kaut arī tās nebūtu tieši nodarbinātas Latvijas uzņēmumos, veidotos laba izpratne par komercdarbības vidi, būtu nepieciešams izmantot dažādu Latvijas uzņēmumu sniegtos pakalpojumus, tādējādi radot labvēlīgus priekšnoteikumus komercdarbības uzsākšanai Latvijas Republikā vai uzturēšanās iemesla maiņai, uzsākot nodarbinātību pie Latvijā reģistrēta darba devēja.

Anotācijā ir minēta arī regulējuma pozitīvā ietekme uz latviešu diasporu trešajās valstīs, uz to ir norādījusi Diasporas konsultatīvā padome, lūdzot ieviest šādu regulējumu. Tas nodrošinātu iespēju Latvijas pilsoņiem, kuri dzīvo trešajās valstīs kopā ar partneri vai viendzimuma laulāto, atgriezties uz dzīvi Latvijā kopā ar savu partneri vai laulāto, ja partneris vai laulātais būtu nodarbināts profesijā, kas pieļauj attālinātā darba iespēju. Patlaban šādas iespējas nav, jo Imigrācijas likums neparedz iespēju partneriem vai viendzimuma laulātajiem saņemt uzturēšanās atļauju ģimenes apvienošanas nolūkā.

Grozījumus ir izstrādājusi Iekšlietu ministrija, un anotācijā norādīts, ka tā ir Iekšlietu ministrijas iniciatīva, pamatojoties uz Diasporas konsultatīvās padomes, Ārlietu ministrijas un Rīgas domes ierosinājumu.

Trešās valsts pilsonim, kurš pieprasa šādu vīzu, jābūt pietiekamam iztikas nodrošinājumam (darba samaksai). Horvātijā iztikas nodrošinājums noteikts 2200 eiro mēnesī apmērā (2,5 vidējās algas), Igaunijā – 3500 eiro (arī 2,5 vidējās algas regulējuma ieviešanas brīdī – 2020. gada jūlijā).

Līdz ar to ir jāveic grozījumi Imigrācijas likumam pakārtotajos Ministru kabineta noteikumos Nr. 225 “Noteikumi par ārzemniekam nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru un finanšu līdzekļu esības konstatēšanu”, lai attālinātā darba vīzas pieprasītājiem noteiktu nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU