FOTO: Freepik
12. jūlijā stājas spēkā “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, kas paredz strādājošiem ilgtermiņa vīzu īpašniekiem uz gadu piemērot samazināto IIN likmi 15% apmērā, kā arī neaplikt ar nodokli ārstniecības iestādē strādājoša darbinieka mācību maksu par studijām rezidentūrā, ja to apmaksā darba devējs.
Ārvalstniekam, izņemot Krievijas Federācijas pilsoni, kurš saņēmis ilgtermiņa vīzu, pamatojoties uz Imigrācijas likuma 11. panta piekto daļu, ir tiesības izvēlēties piemērot 15%1 nodokļa likmi ienākumam, kas gūts saistībā ar attālināta darba veikšanu pie darba devēja, kurš reģistrēts citā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstī, vai ienākumam, kas gūts saistībā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī reģistrēto saimniecisko darbību. Šo nodokļa likmi piemēro 365 dienu laikā no dienas, kad minētais ārvalstnieks ir kļuvis par Latvijas Republikas rezidentu saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”.
Šie grozījumi ir attiecināmi uz ienākumiem, kas gūti no 2023. gada 1. janvāra.
Latvijai kā rezidences valstij šajā gadījumā ir pienākums novērst nodokļu dubulto uzlikšanu, jo ienākums var tikt aplikts ar nodokļiem arī tā izcelsmes valstī.
LV portāls jau rakstīja, ka 2022. gada 29. jūnijā stājās spēkā Imigrācijas likuma grozījumi, ar ko tika ieviestas t. s. attālinātā darba vīzas. Regulējuma ieviešana tika pamatota ar vairākiem pozitīviem aspektiem. Attālinātais darbs iegūst arvien lielāku nozīmi, un trešo valstu pilsoņi, kuri pieprasītu šādas vīzas, būtu augsti kvalificēti, kā arī specializētos Latvijas tautsaimniecībai un darba tirgum būtiskās nozarēs (piemēram, informācijas tehnoloģijās). Uzturoties Latvijas Republikā ilgāku laikposmu, kas pārsniedz trīs mēnešu termiņu (tik ilgi valstī var uzturēties tūrisma nolūkā), personām, kaut arī tās nebūtu tieši nodarbinātas Latvijas uzņēmumos, veidotos laba izpratne par komercdarbības vidi, būtu nepieciešams izmantot dažādu Latvijas uzņēmumu sniegtos pakalpojumus, tādējādi radot labvēlīgus priekšnoteikumus komercdarbības uzsākšanai Latvijas Republikā vai uzturēšanās iemesla maiņai, uzsākot nodarbinātību pie Latvijā reģistrēta darba devēja.
Tika runāts arī par regulējuma pozitīvo ietekmi uz latviešu diasporu trešajās valstīs, jo tas nodrošinātu iespēju Latvijas pilsoņiem, kuri dzīvo trešajās valstīs kopā ar partneri vai viendzimuma laulāto, atgriezties uz dzīvi Latvijā kopā ar savu partneri vai laulāto, ja partneris vai laulātais būtu nodarbināts profesijā, kas pieļauj attālinātā darba iespēju.
Vairāk par tēmu >>
Grozījumi noteic, ka darba devēja – ārstniecības iestādes – apmaksātā mācību maksa par darbinieka studijām rezidentūrā nav uzskatāma par algota darba ienākumu un līdz ar to nav apliekama ar nodokli.
Nodokli nepiemēro, ja maksātājs (darbinieks) vienlaikus negūst arī stipendiju izglītības programmas apguves veicināšanai no darba devēja un vismaz trīs gadus pēc rezidentūras studiju beigšanas ir darba tiesiskajās attiecībās ar šo darba devēju – ārstniecības iestādi.
Nosacījumu par trīs gadu nodarbinātības periodu nepiemēro gadījumos, kad darbinieks vai darba devējs objektīvu apstākļu dēļ nevar saglabāt darba tiesiskās attiecības, tostarp darbinieka veselības stāvokļa dēļ, ko apliecina ārsta atzinums, vai ja darba devējs tiek likvidēts.
Taču, ja kādu iemeslu dēļ darba tiesiskās attiecības ir izbeigtas pirms triju gadu termiņa notecēšanas vai darbinieks tiek atskaitīts no rezidentūras studijām, tās nepabeidzot, tad darbiniekam ir pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju un deklarēt darba devēja – ārstniecības iestādes – segto studiju maksu par mācībām rezidentūrā kā ar IIN apliekamu ienākumu.
Šie grozījumi stājas spēkā 2023. gada 1. septembrī.
Grozījumi likumā nosaka arī to, ka turpmāk ar IIN neapliek Ministru kabineta naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā.
1 Vispārējā gadījumā fiziskās personas ienākumam piemēro progresīvo IIN likmi un zemākā nodokļa likme 20% apmērā tiek piemērota gada ienākumam līdz 20 004 eiro. IIN likme 23% apmērā tiek piemērota gada ienākumu daļai, kas pārsniedz 20 004 eiro, bet nepārsniedz valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru (no 2022. gada – 78 100 eiro). Savukārt IIN likme 31% apmērā tiek piemērota gada ienākuma daļai, kas pārsniedz valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru.
