SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
31. maijā, 2022
Lasīšanai: 16 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Veselība
9
9

Valsts atbalsta pasākumi neauglības risināšanai

Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

2022. gadā medicīniskās apaugļošanas pakalpojumu nodrošināšanai no valsts budžeta līdzekļiem kopumā plānoti vairāk nekā 2,5 miljoni eiro. Paredzēts, ka šis finansējums nodrošinās iespēju veikt 1375 medicīniskās apaugļošanas procedūras. Infografikā izmantoti Slimību profilakses un kontroles centra dati.

LV portāla infografika.

Lēmums kļūt par vecākiem diemžēl ne vienmēr ir atkarīgs tikai no personīgās gribas. Grūtniecības neiestāšanās iemesli var būt dažādi un ne katrreiz atrisināmi pašu spēkiem. Kopš 2012. gada Latvijā tiek īstenota medicīniskās apaugļošanas programma, kurā sievietēm līdz 40 gadu vecumam ir iespēja veikt valsts apmaksātu medicīniskās apaugļošanas procedūru. Pērn valsts programmas ietvaros notikušas 387 dzemdības. LV portāls, konsultējoties ar neauglības ārstēšanas un medicīniskās apaugļošanas speciālistu, skaidro, kādi ir biežākie šķēršļi bērniņa ieņemšanai un kādu valsts atbalstu var saņemt neauglības problēmas risināšanā.

īsumā
  • Kopš 2012. gada Latvijā tiek īstenota medicīniskās apaugļošanas programma, kurā sievietēm ir iespēja veikt valsts apmaksātu medicīniskās apaugļošanas procedūru.
  • Medicīniskā apaugļošana ir vīrieša un sievietes dzimumšūnu mākslīga sapludināšana, izmantojot ģenētisko vecāku vai donora dzimumšūnas.
  • No 2022. gada Latvijā ir palielināts vecums (40 gadi), līdz kuram sievietei ir iespēja veikt valsts apmaksātu medicīniskās apaugļošanas procedūru.
  • 2022. gadā medicīniskās apaugļošanas pakalpojumu nodrošināšanai no valsts budžeta līdzekļiem kopumā plānoti vairāk nekā 2,5 miljoni eiro.

Saskaņā ar Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma 12. pantu neauglība ir dzimumbriedumu sasniegušu divu pretēju dzimumu personu nespēja radīt bērnu gada laikā, dzīvojot regulāru dzimumudzīvi bez kontracepcijas.

Atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas datiem neauglība ir globāla veselības problēma, kas visā pasaulē ietekmē miljoniem cilvēku reproduktīvā vecumā, minot, ka aptuveni 48 miljoni pāru un 186 miljoni cilvēku individuāli saskaras ar neauglību.

Lai arī sabiedrībā joprojām pastāv mīts, ka neauglības iemesls ir meklējams sievietē, tā nav taisnība, jo neauglība rodas dažādu faktoru ietekmē, – tas var būt atkarīgs gan no sievietes, gan vīrieša vai arī sievietes un vīrieša faktoru kombinācijas dēļ, turklāt dažreiz iemesli var būt līdz galam neskaidri.1

Tomēr personām, kuras saskaras ar neauglību, ir iespējams palīdzēt, izmantojot medicīniskās apaugļošanas iespēju.

Saskaņā ar Seksuālas un reproduktīvās veselības likuma 13. pantu medicīniskā apaugļošana ir vīrieša un sievietes dzimumšūnu mākslīga sapludināšana, izmantojot ģenētisko vecāku vai donora dzimumšūnas.

Ņemot vērā, ka medicīniskā apaugļošana nav lēts pakalpojums, kopš 2012. gada Latvijā tiek īstenota valsts apmaksāta medicīniskās apaugļošanas programma.

Piemēram, saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta (NVD) apkopotajiem datiem:

  • 2020. gadā veikto medicīniskās apaugļošanas pakalpojumu skaits bija 590, un valsts apmaksātas medicīniskās apaugļošanas rezultātā 2020. gadā notikušas 263 dzemdības;
  • 2021. gadā veikto medicīniskās apaugļošanas pakalpojumu skaits bija 912, un valsts apmaksātas medicīniskās apaugļošanas rezultātā 2021. gadā ir notikušas 387 dzemdības, kas ir par 47 procentiem vairāk nekā 2020. gadā.

Piedzimušo mazuļu skaits varētu būt lielāks, jo statistika neietver informāciju par maksas dzemdībām vai ārvalstīs notikušām dzemdībām pēc valsts apmaksātas apaugļošanas pakalpojuma saņemšanas.

Kā arī, ievērojot pakalpojuma pieprasījumu, demogrāfisko politiku un citu valstu pieredzi, no 2022. gada Latvijā ir palielināts vecums, līdz kuram sievietei ir iespēja veikt valsts apmaksātu medicīniskās apaugļošanas procedūru, un turpmāk procedūru var veikt sievietes līdz 40 gadu vecumam (iepriekš līdz 37 gadu vecumam).

2022. gadā medicīniskās apaugļošanas pakalpojumu nodrošināšanai no valsts budžeta līdzekļiem kopumā plānoti vairāk nekā 2,5 miljoni eiro. Paredzēts, ka finansējums nodrošinās iespēju veikt 1375 medicīniskās apaugļošanas procedūras.

Sieviešu neauglības cēloņi

Saskaņā ar klīnikas iVF Riga, kas ir viena no ārstniecības iestādēm, kurās veic arī valsts apmaksātu medicīnisko apaugļošanu, apkopotajiem datiem visbiežāk neauglības cēloņi sievietēm var būt:

  • hormonu izraisīta neauglība – dažādi iedzimti vai iegūti hormonālie traucējumi, kuri rada olnīcu funkcijas traucējumus vai olnīcu novājinātu darbību;
  • olvadu necaurlaidība – pēc pārnestām infekcijām, ķirurģiskām iejaukšanām, kuru rezultātā izveidojas saauguma procesi, pēc ārpusdzemdes grūtniecībām;
  • endometrioze2;
  • policistisku olnīcu sindroms (PCOS)3;
  • dažādas dzemdes dobuma patoloģijas, t. sk. polipi, miomas, saauguma slimība, Ašermana sindroms;
  • imunoloģiskā neauglība4;
  • ar vecumu saistītas izmaiņas.

Kā norāda klīnikas IVF Riga vadītāja, reproduktoloģe, ginekoloģe Dr. Violeta Fodina, lielākais ienaidnieks sievietes reproduktīvajai sistēmai ir novecošana: “Šobrīd sievietes savā dzīvē lielu uzsvaru liek karjeras izveidošanai un sevis pilnveidošanai, ģimenes ligzdas vīšanu atliekot uz laiku, kad būs pārliecība par īsto partneri, gatavību kāzām un bērnu radīšanu. Protams, ir iespējams ieplānot un atlikt bērnu radīšanu uz vēlāku, tomēr nevar aizmirst, ka bioloģisko pulksteni nevar apstādināt, tas negaidīs, kad sieviete būs gatava un kad būs pienācis “īstais” laiks.”

Dr. V. Fodina skaidro, ka olšūnas ir tās šūnas, kuras noveco visstraujāk, un novecošanas process olnīcās skar gan olšūnu daudzumu, gan kvalitāti, kā arī ar vecumu palielinās grūtniecības iestāšanās riski ar dažādām augļa patoloģijām, tāpēc, plānojot grūtniecību pēc 35 gadu vecuma, var apdomāt iespēju sasaldēt olšūnas, jo tas dod iespēju “apstādināt” bioloģisko pulksteni un saglabāt kvalitatīvākās olšūnas īstajā vecumā, kuras pēc tam var izmantot jebkurā laikā.

Dr. V. Fodina uzsver, ka mūsdienās grūtniecība arī pēc 40 gadu vecuma sasniegšanas vairs nav nekas pārdabisks, taču pastāv lielāks ģenētisko noviržu risks, kā arī, piemēram, lai sasniegtu labu apaugļošanas rezultātu līdz 35 gadu vecuma sasniegšanai ir nepieciešamas tikai piecas olšūnas, savukārt pēc 42 gadu vecuma nepieciešamas jau 16 olšūnas. Tāpēc labvēlīgākais vecums bērna ieņemšanai no reproduktīvā aspekta ir no 26 līdz 35 gadiem, taču tas ir iespējams arī pēc 40 gadu vecuma, tomēr, visbiežāk, ir jāmeklē speciālista palīdzība.

“Daudzās valstīs iespēja kļūt par māti medicīniskās apaugļošanas ceļā ir ierobežota ar likumu, piemēram, ir valstis Eiropā, kurās vecuma limits ir 42 gadi. Latvijā šāda ierobežojuma nav, tādēļ pie mums bieži vēršas sievietes, tuvojoties 50 gadu vecumam vai nedaudz pēc tā, kuras vēlētos kļūt par mātēm, protams, ar donoru šūnu palīdzību. Tādā gadījumā atbildība par lēmuma pieņemšanu droši vien ir jāuzņemas gan sievietei, gan ārstam, kurš viņai palīdz. Manuprāt, vissvarīgākais ir vispārējā veselības stāvokļa izvērtējums. Nepieciešams veikt pārbaudi un noskaidrot, cik labi darbojas sirds, plaušas un nieres, vai nav citu hronisku patoloģiju, kuras grūtniecības laikā var saasināties un izraisīt vispārēju veselības kvalitātes pasliktināšanos. Ja patoloģijas nav atrastas, ja cilvēks apzināti izvēlas šo ceļu, neredzu iemeslu viņam atteikt,” norāda Dr. V. Fodina, uzsverot, ka jebkurā vecumā, ja plānotā grūtniecība neiestājas gada laikā, ir jāvēršas pie speciālista.

Vīriešu neauglības cēloņi

Arī vīriešu neauglības iemesli var būt ļoti dažādi, sākot ar ģenētiskiem vai hormonāliem traucējumiem, kuru ārstēšana ir komplicēta, līdz vienkāršākiem, kuri attiecīgi ir vieglāk risināmi. Biežāk konstatētie vīriešu neauglības cēloņi ir:

  • ģenētiskās izmaiņas – Klainfeltera sindroms, Y-hromosomas mikrodelēcijas, CFTR (Cistiska fibroze), balansētas translokācijas;
  • hormonālie traucējumi – vairogdziedzera disfunkcijas, metabolais sindroms, paaugstināti FSH, LH līmeņi u. c.;
  • mehāniskie traucējumi – dažādas dzimumorgānu infekcijas vai seksuāli–transmisīvas infekcijas, paaugstināta temperatūra sēkliniekos, varikocēle, spermas DNS bojājumi;
  • imunoloģiskie faktori – organisma imunoloģiska reakcija pret saviem spermatozoīdiem – MAR-tests;
  • obstruktīvā azoospermija – sēklas šķidrumā nav spermatozoīdu, un sēklas vadi ir nosprostoti vai nav attīstīti u. c.

Dr. V. Fodina norāda, ja vīriešiem ir problēmas ar uroģenitālo traktu, kā arī bijuši neveiksmīgi bērna ieņemšanas mēģinājumi, ir rekomendējams veikt reproduktīvo un uroloģisko pārbaudi reizi divos gados, jo pētījumi rāda, ka vīriešiem, kuri ir vecāki par 40 gadiem, var samazināties auglības spēja un pat veselam vīrietim var parādīties izmaiņas spermas funkcionalitātē.

“Runājot par pacientiem vīriešiem, pastāv mīts, ka vīrietis spēj radīt bērnus līdz “mirstamajai stundai”. Tomēr tā nav. Arī vīrieša spermas kvalitāte ar gadiem pasliktinās. Droši vien es jūs pārsteigšu, taču vīrietim, tāpat kā sievietei, reproduktīvā vecuma robeža ir 40 gadi. Pēc šī vecuma arī vīrieša organismā sāk “uzkrāties atmiņas” par visām pārdzīvotajām grūtībām, kuras viņš dažkārt pat nav ievērojis, par piedzīvotajām veselības problēmām, uzkrājas antivielas, palēninās vielmaiņa, kas ietekmē testosterona līmeni, attiecīgi arī vispārējo auglības funkciju. Lai noskaidrotu, vai konkrētais vīrietis spēj kļūt par tēvu, ir jāveic ne vien spermas vispārējā analīze, bet arī funkcionālās analīzes, kas dod precīzu atbildi uz šo jautājumu. Vēl viens aspekts, kas jāuzsver, – ar gadiem rodas risks, ka vīrietis var izraisīt grūtniecību ar iespējamām spontānajām mutācijām (de novo). Pastāv testi, kas var noteikt spermas ģenētisko stāvokli un sniegt atbildi, vai ir risks, ka bērnam, kurš piedzimst no konkrēta vīrieša spermatozoīdiem, būs iedzimtas ģenētiskās izmaiņas, kuras rodas de novo jeb “uz līdzenas vietas”, skaidro Dr. V. Fodina.

Valsts atbalsts neauglības noteikšanai un ārstēšanai

No valsts budžeta līdzekļiem tiek apmaksāta neauglības noteikšana un ar to saistītie veselības aprūpes pakalpojumi:

  • speciālistu konsultācijas;
  • izmeklējumu veikšana;
  • kompensējamie medikamenti.

Lai noteiktu neauglības iemeslus un diagnozi, vispirms ir jāveic izmeklējumi, kurus noteiks ārsts, ņemot vērā pacienta veselības stāvokli. Lai šos izmeklējumus veiktu par valsts budžeta līdzekļiem, jāvēršas pie ārsta, kurš ir līgumattiecībās ar valsti (noslēgts līgums ar NVD):

  • sievietēm jāvēršas pie ginekologa, un, ņemot vērā, ka ginekologs ir tiešās pieejamības speciālists, nav nepieciešams nosūtījums no ģimenes ārsta;
  • vīriešiem jāvēršas pie urologa, bet vispirms jāsaņem nosūtījums no ģimenes ārsta.

Šeit ir iespējams uzzināt, kurās ārstniecības iestādēs var saņemt valsts apmaksātu ginekologu un urologu konsultācijas.

Valsts atbalsta programmā neauglības noteikšanai:

sievietei var tikt veikti šādi izmeklējumi:

  • ginekoloģiska izmeklēšana;
  • seksuāli transmisīvo infekciju izmeklēšana;
  • hormonālā izmeklēšana;
  • ultrasonogrāfiskā izmeklēšana (pacienta līdzmaksājums – 4,00 eiro);
  • olvadu caurlaidības noteikšana (pacienta līdzmaksājums – atkarībā no pielietotās metodes);

vīrietim var tikt veikti šādi izmeklējumi:

  • seksuāli transmisīvo infekciju izmeklēšana;
  • spermogramma.

Pēc neauglības diagnozes noteikšanas ginekologs var nozīmet apaugļošanas veikšanu un uzņemt sievieti centralizētajā pakalpojumu gaidīšanas rindā (pacienta līdzmaksājums – 4,00 eiro).

Sievietei, kurai ir pienākusi kārta gaidīšanas rindā, NVD nosūta uzaicinājumu pakalpojuma saņemšanai uz personīgo e-pastu, un var tikt uzsākta valsts apmaksātas medicīniskās apaugļošanas procedūra.

Izmaksas medicīniskajā apaugļošanā

Dr. V. Fodina norāda, ka medicīniskās apaugļošanas process, ārstēšanas metodes un izmaksas ir ļoti individuālas (ņemot vērā konkrēto pacientu neauglības iemeslus, veselības stāvokli utt.), piemēram, ja ārstēšanās notiek bez valsts atbalsta, tad pamata ekstrakorporālās apaugļošanas cikla (IVF) vidējās izmaksas var būt no 2500 līdz 3000 eiro, bet šajā summā nav iekļautas medikamentu izmaksas, kas var svārstīties no 900 līdz 1200 eiro par ciklu.

Valsts apmaksātā medicīniskās apaugļošanas pakalpojumā (specializētajās ārstniecības iestādēs) ir iekļauts:

  • ginekologa konsultācija pirms pakalpojuma uzsākšanas (pacienta līdzmaksājums – 4,00 eiro);
  • medikamenti olšūnu stimulācijai (skat. Kompensējamo zāļu sarakstā);
  • olnīcas punkcija olšūnu aspirācijai, t. sk. visas pacientam nepieciešamās ginekologa konsultācijas, ultrasonogrāfijas izmeklējumi, anesteziologa konsultācija, dienas stacionāra un anestēzijas izmaksas (pacienta līdzmaksājums 21,00 eiro);
  • sēklinieku biopsija, t. sk. urologa konsultācijas un ultrasonogrāfijas izmeklējumi (pacienta līdzmaksājums – 21,00 eiro);
  • intracitoplazmatiska spermatozoīda injekcija ar inkubācijas periodu (embriju audzēšana līdz 5. dienai) vai olšūnu inseminācija ar spermatozoīdiem ar inkubācijas periodu (embriju audzēšana līdz 5. dienai);
  • embriju saldēšana (līdz pieciem stobriņiem) un embriju atsaldēšana;
  • embrija pārstādīšana (pacienta līdzmaksājums – 21,00 eiro);
  • konsultācija pēc pakalpojuma saņemšanas (pacienta līdzmaksājums – 4,00 eiro);
  • ultrasonogrāfijas izmeklējums 4.–6. nedēļā pēc embrija transfēra.

No valsts budžeta neapmaksā medicīnisko apaugļošanu:

  • ja no valsts budžeta līdzekļiem jau ir apmaksātas divas neveiksmīgas medicīniskās apaugļošanas procedūras (embrija transfēra rezultātā nav iestājusies grūtniecība, kas apstiprināta klīniski);
  • sievietēm pēc 40 gadu vecuma, izņemot gadījumu, ja līdz minētajam vecumam uzsāktā olšūnu stimulācija ar medikamentiem bijusi veiksmīga un medicīniskā apaugļošana tiek turpināta līdz embrija transfēram bez tā sasaldēšanas;
  • sasaldētu embriju ilgstoša uzglabāšana (pēc valsts apmaksāta medicīniskās apaugļošanas pakalpojuma);
  • papildmetodes, kas palīdz iegūt pozitīvu grūtniecības iestāšanos: Embryo Glue (embriju līme embrija pārnešanai dzemdes dobumā), Assisted Hatching (embrija apvalka atvēršana), EmbryoScope (inkubators embriju attīstības procesa uzlabošanai un nepārtrauktai videonovērošanai/ierakstīšanai), PICSI (fizioloģiski labākā viena spermatozoīda injekcija olšūnas citoplazmā), embriju pārbaude uz ģenētisko veselību (PGT-A metode);
  • donora sperma.

Saņemot valsts apmaksātu medicīniskās apaugļošanas procedūru, pakalpojumus, kurus neapmaksā valsts, pacienti var izmantot, par tiem maksājot no saviem līdzekļiem atbilstoši ārstniecības iestādes maksas pakalpojumu cenrādim.

NVD mājaslapā ir pieejama detalizētāka informācija par valsts medicīniskās apaugļošanas saņemšanas iespējām un ārstniecības iestāžu, kurās veic valsts apmaksātu medicīnisko apaugļošanu, saraksts.

1 https://www.who.int/health-topics/infertility#tab=tab_1

2 Hroniska, estrogēnu atkarīga slimība, kam raksturīga endometrija audiem līdzīgu audu augšana ārpus dzemdes iekšējā slāņa jeb endometrija, kuras raksturīgākie simptomi ir izteikti sāpīgas menstruācijas.

3 Endokrīnās sistēmas traucējumiem sievietēm, kurus raksturo neregulāri menstruālie cikli, paaugstināts androgēno hormonu līmenis un policistiskas olnīcas. Šī sindroma cēloņi nav pilnībā zināmi, bet tiek saistīti ar ģenētiskiem faktoriem.

4 Organisma imunoloģisku reakciju dēļ.

Labs saturs
9
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI