SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
28. martā, 2022
Lasīšanai: 14 minūtes
RUBRIKA: Stājas spēkā
TĒMA: Labklājība
5
5

Pilnveido atbalsta saņemšanas iespējas no kara bēgošajiem Ukrainas iedzīvotājiem

Stājas spēkā 26.03.2022.

Rinda pie Rīgas atbalsta centra Ukrainas iedzīvotājiem.

FOTO: Zane Bitere, LETA

26. martā stājās spēkā steidzamības kārtā pieņemtie grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas nosaka vairāku pabalstu veidu, kādi tiek nodrošināti Latvijas iedzīvotājiem ar bērniem, izmaksu arī no kara bēgošajiem Ukrainas iedzīvotājiem. Izmaiņas likumā paredz arī vienreizēja pabalsta krīzes situācijā izmaksu noteiktā apmērā, neatkarīgi no dzīvesvietas pašvaldības. Precizētas līdzšinējās normas, kas paredz Ukrainas iedzīvotāju tiesības saņemt izglītību un strādāt Latvijā.

Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu Saeima steidzamības kārtībā pieņēma 3. martā. Tas nepieciešams, lai iespējami ātrāk, bez liekas birokrātijas sniegtu atbalstu Ukrainas pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri izceļo no Ukrainas vai kuri nevar atgriezties Ukrainā Krievijas militārā iebrukuma dēļ. Šajā likumā ir noteikts atbalsta apjoms, kā tiek regulētas Ukrainas iedzīvotāju tiesības uz nodarbinātību Latvijā, tai skaitā medicīnas un izglītības jomā, atkāpes no prasībām zināt valsts valodu, sociālās palīdzības un veselības aprūpes pieejamība u. c. jautājumi.

Vienreizējs pabalsts krīzes situācijā

Likuma 7. pants ir papildināts ar 3.1 daļu, nosakot, ka pašvaldības sociālais dienests piešķir un izmaksā Ukrainas civiliedzīvotājiem vienreizēju pabalstu krīzes situācijā vienotā apmērā:

  • 272 eiro apmērā pilngadīgai personai;
  • 190 eiro apmērā par katru bērnu.

Valstī nepieciešams noteikt vienotu pabalsta apmēru, lai pašvaldību sociālie dienesti varētu nodrošināt ātru un efektīvu atbalsta sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem, skaidrots likumprojekta anotācijā. Tas ļaus cilvēkiem iegādāties nepieciešamās lietas, piemēram, apģērbu, higiēnas, saimnieciskās preces un piederumus, vai samaksāt par īri pirmajā mēnesī. Līdz šim bija noteikts, ka pašvaldība pati ir tiesīga noteikt piešķiramā pabalsta apmēru, taču tas ir ļoti atšķirīgs, un dažādās pašvaldībās tā apmērs svārstās no 40 līdz 1000 eiro, teikts likumprojekta anotācijā. Iepriekš bija noteikts, ka personām tiek izsniegtas pirmās nepieciešamības preces, ņemot vērā Ministru kabineta noteiktu sarakstu un apjomu, kas ne vienmēr atbilst cilvēku reālajām vajadzībām.

Ar bērna piedzimšanu un aprūpi saistītie pabalsti

Likumā tiek noteikta iespēja no kara bēgošajiem Ukrainas iedzīvotājiem saņemt ar bērna piedzimšanu saistītos pabalstus Latvijā.

Likuma 7. pants papildināts ar 11. daļu, kas nosaka Ukrainas iedzīvotāja tiesības saņemt:

  • Valsts sociālo pabalstu likumā noteikto bērna piedzimšanas pabalstu, ja bērns ir piedzimis Latvijas Republikā pēc 2022. gada 24. februāra;
  • bērna kopšanas pabalstu un ģimenes valsts pabalstu, ja Ukrainas iedzīvotājs kopā ar bērnu uzturas Latvijas Republikā.

Saprotams, ka pabalsti Ukrainas civiliedzīvotājiem šobrīd jāsniedz elastīgākā veidā, nesagaidot, ka izpildīsies visas normatīvajos aktos noteiktās prasības, tādēļ bērna piedzimšanas pabalstu, bērna kopšanas pabalstu un ģimenes valsts pabalstu piešķirs arī tad, ja personai vai bērnam nav Latvijā piešķirta personas koda un aktīva statusa Fizisko personu reģistrā, informē Labklājības ministrija.

Grozījumi likumā nosaka, ka bērna kopšanas pabalstu un ģimenes valsts pabalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) izmaksā ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas derīguma termiņā, sākot ar 2022. gada 5. martu.

Bērna kopšanas pabalstu piešķir vienam no bērna vecākiem – par bērnu vecumā līdz pusotram gadam 171 eiro mēnesī, bet par bērnu vecumā no pusotra gada līdz 2 gadiem – 42,69 eiro mēnesī.

Ģimenes valsts pabalstu piešķir vienam no bērna vecākiem:

  • par vienu bērnu 25 eiro mēnesī;
  • par diviem bērniem 100 eiro (50 eiro par katru bērnu) mēnesī;
  • par trim bērniem 225 eiro (75 eiro par katru bērnu) mēnesī;
  • par četriem un vairāk bērniem 100 eiro mēnesī par katru bērnu.

Bērna piedzimšanas pabalsts ir vienreiz izmaksājams pabalsts 421,17 eiro apmērā, kuru var saņemt viens no vecākiem par katru dzimušo bērnu.

Precizētas izglītības saņemšanas un zinātniskā darba turpināšanas iespējas

Līdz ar grozījumiem likumā ir precizētas normas, kas saistītas ar Ukrainas iedzīvotāju tiesībām uz vispārējās, profesionālās izglītības, kā arī augstākās izglītības, ieguvi. Proti, no likuma ir svītrota 7. panta otrā daļa, kas līdz šim noteica nepilngadīga Ukrainas iedzīvotāja tiesības saņemt vispārējo un pirmsskolas izglītību Latvijā un to, ka šiem bērniem nav jākārto attiecīgajā izglītības pakāpē valsts noteiktie pārbaudes darbi.

Tā vietā likums ir papildināts ar jaunu 13.1 pantu “Ukrainas civiliedzīvotāju tiesības uz izglītību”, kas papildus līdzšinējiem noteikumiem paredz tiesības nepilngadīgiem bērniem no Ukrainas šeit turpināt iepriekš uzsākto profesionālās izglītības ieguvi, apgūstot profesionālās vidējās izglītības programmas pēc pamatizglītības ieguves valsts vai pašvaldības izglītības iestādē. Iegūstot profesionālo vidējo izglītību, Ukrainas iedzīvotājs kārto profesionālās kvalifikācijas eksāmenus, bet nekārto citus izglītības programmā noteiktos valsts pārbaudes darbus.

Pārejas noteikumos paredzēts, ka Ukrainas bērni, kuri mācās 9. un 12. klasē, ir tiesīgi šajā mācību gadā kārtot izglītības iestādes mācību priekšmetos noteiktos pārbaudījumus mazākumtautību valodā. Ņemot vērā lielo skaitu bērnu, kuri ieradušies no Ukrainas, likumā paredzētas tiesības izglītību iegūt privātās mācību iestādēs, tādējādi saņemot arī valsts papildu atbalstu pedagogu atalgojumam un mācību līdzekļu iegādei.

Likumā arī noteikts, ka Ukrainas iedzīvotāji, kuri studē Ukrainas akreditētā augstākās izglītības studiju programmā, var tikt uzņemti akreditētā Latvijas augstskolā vai koledžā, to pielīdzinot studējošajam, kurš ierodas Latvijas Republikas sadarbības vai apmaiņas programmā no ārvalsts uz īslaicīgu studiju periodu, un valsts viņam nodrošina studiju stipendiju studiju kursu apgūšanai.

Tāpat valsts nodrošinās pētniecības stipendiju zinātniskā vai akadēmiskā darba veikšanai Ukrainas iedzīvotājiem, kuri Ukrainā pildīja akadēmiskā vai zinātniskā personāla amata pienākumus un stažējas Latvijā, nesaņemot atalgojumu.

Tiesības strādāt par psihologu

Likums ir papildināts ar 14.1 pantu, kas paredz atvieglotas prasības psihologiem no Ukrainas sniegt pakalpojumus arī Latvijā citiem Ukrainas iedzīvotājiem, kuri uz šejieni ir atbēguši no kara, neņemot vērā Latvijas normatīvajos aktos noteiktās prasības psihologam.

Savukārt tiem psihologiem, kuri ir Ukrainas iedzīvotāji un ir veikuši profesionālo darbību kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīm vai Šveices Konfederācijā, būs tiesības veikt īslaicīgus psihologa profesionālos pakalpojumus, ja Psihologu sertifikācijas padome būs pieņēmusi attiecīgo lēmumu. Tādā gadījumā psihologam būs jāstrādā psihologa–pārrauga pārraudzībā. Ja ir iespējams pārliecināties par pretendenta izglītības dokumentu un veikto profesionālo darbību psihologa profesijā Ukrainā, Latvijas kompetentā institūcija var lemt par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu.

Tiesības strādāt sporta izglītības jomā ar Ukrainas bērniem

Likuma 15. pants ir papildināts ar trešo daļu, paredzot Ukrainas iedzīvotāja tiesības šeit strādāt par sporta speciālistu (treneri), neņemot vērā Latvijas tiesību aktos noteiktās prasības sporta speciālistiem, ar nosacījumu, ka viņi strādā tikai ar nepilngadīgiem bērniem no Ukrainas.

Ievērojot līdzīgus nosacījumus strādāt tikai ar bērniem no Ukrainas, no kara atbēgušajiem Ukrainas iedzīvotājiem ir atļauts Latvijā strādāt arī par pedagogu vai bērna uzraudzības pakalpojuma sniedzēju (aukli), neņemot vērā normatīvajos aktos pedagoga profesijai un auklītēm noteiktās prasības, ja viņi piedalās tikai nepilngadīgu bērnu no Ukrainas izglītošanā un pieskatīšanā.

Precizē tiesības uz nodarbinātību

Jau sākotnēji likumā bija noteikts, ka Ukrainas civiliedzīvotājiem ir tiesības saņemt ilgtermiņa vīzu ar tiesībām uz nodarbinātību bez ierobežojumiem uz laiku līdz vienam gadam.

Taču, lai nodrošinātu tiesības nekavējoties uzsākt darbu, likuma 13.2 pantā ir noteikts, ka Ukrainas iedzīvotājiem, kuriem ir Ukrainā izsniegts ceļošanas dokuments, ir tiesības uzsākt darba tiesiskās attiecības bez ilgtermiņa vīzas ar tiesībām uz nodarbinātību saņemšanas, taču ne ilgāk kā 30 dienas. Šādā gadījumā Ukrainas iedzīvotājam, kurš sācis strādāt, būs pienākums ne vēlāk kā 10 dienu laikā iesniegt pieteikumu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē vīzas ar tiesībām uz nodarbinātību saņemšanai.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde 20 dienu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas izsniedz ilgtermiņa vīzu ar tiesībām uz nodarbinātību vai atsaka tās izsniegšanu.

Savukārt darba devējiem, nodarbinot Ukrainas iedzīvotājus, kuri ieradušies Latvijā, bēgot no kara, nav jāizpilda vairākas prasības, kas normālā situācijā būtu obligātas, ja darba ņēmējs ir trešās valsts pilsonis. Ukrainas iedzīvotāja nodarbināšanai nav:

  • nepieciešama darba devēja vakances reģistrēšana Nodarbinātības valsts aģentūrā;
  • attiecināma normatīvajos aktos par ārzemnieku nodarbināšanu un nepieciešamo finanšu līdzekļu apjomu noteiktā prasība darba devējam nodrošināt darba samaksu ne mazāku par vidējo bruto darba samaksu Latvijā iepriekšējā gadā.

Uzsākot darba tiesiskās attiecības, Ukrainas civiliedzīvotājam ir tiesības saņemt vienreizēju nodarbinātības uzsākšanas pabalstu vienas minimālās mēneša darba algas apmērā, kas netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Pabalsta saņemšanai personai ir jāiesniedz Nodarbinātības valsts aģentūrai iesniegums viena mēneša laikā no darba tiesisko attiecību uzsākšanas dienas.


LATVIJAS VALSTS UN SABIEDRĪBA SNIEDZ VIENOTU UN KOORDINĒTU PALĪDZĪBU

Latvijas iedzīvotāji, kuri vēlas palīdzēt ukraiņiem, tiek aicināti reģistrēties vietnēs www.palidziukrainai.lv/www.ukraine-latvia.com.

Tīmekļvietnē ir pieejama informācija ne tikai par ieceļošanu, uzturēšanos, apmešanos un darba iespējām Latvijā, bet katrs var arī aizpildīt anketu, norādot, kādā veidā varētu atbalstīt, piemēram, nodrošinot dzīvesvietu, transportu, darbavietu u. tml.  

Savukārt Ukrainas iedzīvotāji, kuri ierodas Latvijā, bēgot no Krievijas izraisītā kara Ukrainā, tiek aicināti vietnēs www.palidziukrainai.lv/www.ukraine-latvia.com pieteikties atbalsta saņemšanai.

Vienotais tālrunis +371 27380380.

21. martā ir atklāta interneta vietne propozycii.lv, kurā vienkopus var atrast Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu, kā arī nevalstisko organizāciju, piedāvājumus ikdienas dzīves atbalstam Ukrainas iedzīvotājiem, kuri ieradušies Latvijā, bēgot no kara šausmām.

Informācija apkopota sadarbībā ar kustību “Gribu palīdzēt bēgļiem” un Latvijas Pilsonisko aliansi. Ukrainas iedzīvotāji, kuri ir ieradušies Latvijā, šeit var rast ikdienas dzīvei nepieciešamos pakalpojumus bez maksas vai par īpašiem noteikumiem. Šobrīd apkopotajos piedāvājumos iekļauti, piemēram, grūtnieču bezmaksas uzraudzība, atbalsts un palīdzība celiakijas pacientiem, akūtie zobārstniecības pakalpojumi, vetārsta palīdzība, psiholoģiskā atbalsta piedāvājumi un daudzi citi.

!!! VID Ukrainas atbalsta tālrunis nodokļu jautājumos – 67120012.

 

INFORMĀCIJA PAR NODARBINĀTĪBU

Nodarbinātības valsts aģentūras mājaslapā ir izveidota informācijas sadaļa “Ukrainas civiliedzīvotāju nodarbinātība”.

Meklējot darbu, noteikti ir vērts ieskatīties NVA uzturētajā vakanču datu bāzē, kas ir pieejama arī ukraiņu valodā (https://cvvp-nva-gov lv.translate.goog/?_x_tr_sl=lv&_x_tr_tl=uk&_x_tr_hl=en&_x_tr_pto=wapp#/pub/).

NVA bezmaksas informatīvais tālrunis – 80200206.

 

Sociālās atstumtības riska grupa Sociālā uzņēmuma likuma izpratnē

Izmaiņas likumā arī paredz, ka no kara bēgošie Ukrainas iedzīvotāji ir uzskatāmi par sociālās atstumtības riskam pakļautu iedzīvotāju grupu Sociālā uzņēmuma likuma izpratnē.

Sociālais uzņēmums ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kurai piešķirts sociālā uzņēmuma statuss un kura veic saimniecisko darbību, kas rada labvēlīgu un nozīmīgu sociālo ietekmi, nodarbinot mērķa grupas vai uzlabojot dzīves kvalitāti sabiedrības grupām, kuru dzīvi ietekmē sabiedrībai būtiskas problēmas (piemēram, sociālo, veselības aprūpes vai izglītības pakalpojumu sniegšana, kā arī specializētu preču ražošana), vai veicot citas sabiedrībai nozīmīgas darbības, kas rada ilgstošu pozitīvu sociālo ietekmi (piemēram, iekļaujošas pilsoniskas sabiedrības veidošana, atbalsts zinātnei, vides aizsardzība un saglabāšana, dzīvnieku aizsardzība vai kultūras daudzveidības nodrošināšana).

Sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupas ir uzskaitītas Ministru kabineta noteikumu Nr. 173 “Noteikumi par sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupām un sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanas, reģistrēšanas un uzraudzības kārtību” 2. punktā.

Bezmaksas muzeji

Grozījumi arī ļauj Ukrainas iedzīvotājiem bez maksas apmeklēt valsts muzejus, uzrādot personu apliecinošu vai citu dokumentu, kas apliecina, ka persona ir Ukrainas civiliedzīvotājs.

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU