Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Uzmanību! Līdz ar 10. marta grozījumiem Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, no tā ir izslēgta norma par vienreizēju dotāciju darba devējiem, pieņemot darbā Ukrainas civiliedzīvotāju. Tā vietā Ukrainas civiliedzīvotājam, uzsākot darba tiesiskās attiecības, ir pašam tiesības saņemt vienreizēju nodarbinātības uzsākšanas pabalstu vienas minimālās mēneša darba algas apmērā, kas netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.
FOTO: Paula Čurkste, LETA
Pirmdien, 14. martā, stājas spēkā Ministru kabineta noteiktā kārtība, kādā Ukrainas iedzīvotājiem (bēgļiem) Latvijā tiks nodrošinātas izmitināšanas vietas un ēdināšanas pakalpojumi līdz pastāvīgas dzīvesvietas atrašanai, lai persona varētu vieglāk atrast darbu un turpmāk pati par sevi parūpēties. Savukārt sestdien, 12. martā, stājās spēkā grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas precizē un nosaka papildu mehānismus, kā Ukrainas civiliedzīvotāji varēs saņemt atbalstu Latvijā. Izmaiņas attiecas uz mājdzīvnieku ievešanu, zāļu hronisku slimību pacientiem izsniegšanu, jauna institūta – ārkārtas aizbildnības – ieviešanu, bezmaksas sabiedrisko transportu un nodarbinātības uzsākšanas pabalsta izmaksu.
Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu Saeima steidzamības kārtībā pieņēma 3. martā. Tas nepieciešams, lai iespējami ātrāk, bez liekas birokrātijas sniegtu atbalstu Ukrainas pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri izceļo no Ukrainas vai kuri nevar atgriezties Ukrainā Krievijas militārā iebrukuma dēļ. Šajā likumā ir noteikts atbalsta apjoms, kā tiek regulētas Ukrainas iedzīvotāju tiesības uz nodarbinātību Latvijā, tai skaitā medicīnas un izglītības jomā, atkāpes no prasībām zināt valsts valodu, sociālās palīdzības un veselības aprūpes pieejamība u. c. jautājumi.
12. martā stājās spēkā steidzamības kārtībā pieņemtie grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, lai pilnveidotu sākotnējos atbalsta mehānismus un ieviestu jaunus.
Pirmkārt, likumā precizēts, ka Ukrainas civiliedzīvotāji šā likuma izpratnē ir Ukrainas pilsoņi un viņu ģimenes locekļi, kā arī personas, kuras Ukrainā saņēmušas pastāvīgās uzturēšanās atļauju, bezvalstnieka statusu, starptautiskās aizsardzības statusu, un viņu ģimenes locekļi.
Otrkārt, likums papildināts ar vairākiem atbalsta mehānismiem.
Likums papildināts ar 5.1 pantu, nosakot prasības mājdzīvnieku, kuri ieradušies Latvijā kopā ar bēgļiem no Ukrainas, reģistrēšanai un veselības pārbaudēm.
Noteikts, ka Ukrainas civiliedzīvotājiem atļauts ieceļot Latvijas Republikā ar dzīvniekiem un atļauts ievest dzīvniekus no Ukrainas arī tad, ja nav nodrošināta dzīvnieku veselības jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteikto prasību izpilde. Ministru kabinetam ir jānosaka kārtība, kādā minētos dzīvniekus reģistrē un nodrošina tiem veselības obligāto prasību izpildi, kā arī nosaka dzīvnieku veselības obligāto prasību izpildes nodrošināšanā veicamo pasākumu apmaksas maksimālo apmēru.
Ukrainas bēgļu izmitinātājiem ir pienākums informēt Pārtikas un veterināro dienestu par Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri ieradušies Latvijā kopā ar dzīvnieku.
Likums papildināts ar normu, kas pieļauj aptiekām izsniegt Ukrainas iedzīvotājiem hronisku slimību ārstēšanai paredzētās zāles, izņemot narkotiskās vai tām pielīdzinātās psihotropās zāles, pamatojoties uz Ukrainā izrakstītas recepšu veidlapas, ja tā izrakstīta skaidri salasāmā rokrakstā vai, izmantojot datoru vai citus tehniskos līdzekļus, kas nodrošina skaidru un nepārprotamu receptes rekvizītu un teksta uztveri, un tajā nav veikti labojumi. Zāles tiek izsniegtas arī tad, ja receptes derīguma termiņš ir beidzies ne agrāk kā pirms 14 dienām. Ukrainā izrakstītas receptes aptiekā glabā trīs gadus.
Izmaiņas likumā paredz, ka, lai nodrošinātu bērniem, kuri ieradušies Latvijā no Ukrainas bez vecāku pavadības, personisko un mantisko tiesību aizsardzību, tiek ieviests jauns ārpusģimenes aprūpes institūts – ārkārtas aizbildnība. Likums paredz, ka par ārkārtas aizbildni var kļūt persona, pie kuras ierodas nepavadīts bērns, kā arī persona, kurai Latvijā ir piešķirts aizbildņa vai adoptētāja statuss, audžuģimenes vai viesģimenes statuss, tāpat arī persona, ar kuru nepavadīts bērns kopā ieradies Latvijā. Lēmumu par ārkārtas aizbildņa iecelšanu pieņem bāriņtiesa pēc personas, kura uzņēmusies ārkārtas aizbildņa pienākumus, iesnieguma.
Likumā noteikta ārkārtas aizbildņa iecelšanas kārtība, ārkārtas aizbildņa tiesības un pienākumi, atbalsta apmērs ārkārtas aizbildnim. Piemēram, ārkārtas aizbildnis saņem atlīdzību par ārkārtas aizbildņa pienākumu pildīšanu, pabalstu nepavadīta bērna uzturam, kā arī pabalstu apģērba un mīkstā inventāra (piemēram, gultas veļas, segas, spilvena, matrača) iegādei, ko izmaksā no tās pašvaldības budžeta līdzekļiem, kuras bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par ārkārtas aizbildnības nodibināšanu un ārkārtas aizbildņa iecelšanu.
Atlīdzība par ārkārtas aizbildņa pienākumu pildīšanu ir 171 eiro mēnesī, neatkarīgi no nepavadīto bērnu skaita. Pabalsts nepavadīta bērna uzturam mēnesī nedrīkst būt mazāks par 215 eiro par nepavadītu bērnu līdz septiņu gadu vecumam vai 258 eiro par nepavadītu bērnu vecumā no septiņiem līdz astoņpadsmit gadiem.
Likumā precizēts, ka gadījumos, ja pašvaldība bērnam, kurš ieceļojis Latvijā no Ukrainas, nevar nodrošināt vietu pašvaldības bērnudārza īstenotajā pirmsskolas izglītības programmā un tā tiek apgūta privātā izglītības iestādē, pašvaldība šim privātā pakalpojuma sniedzējam sedz izmaksas Izglītības likumā un tam pakārtotajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apmērā, tieši tāpat kā Latvijas iedzīvotājiem.
Grozījumi likumā papildināti ar normu, kas paredz Ukrainas civiliedzīvotājiem tiesības bez maksas izmantot sabiedrisko transportlīdzekli, kas pārvadā pasažierus dotētajā reģionālās nozīmes maršrutā, uzrādot personu apliecinošu dokumentu vai citu dokumentu, kas apliecina, ka persona ir Ukrainas iedzīvotājs.
Likumā veiktās izmaiņas paredz, ka Ministru kabineta noteiktā īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanas kārtība reglamentētā profesijā ir piemērojama arī no Ukrainas iebraukušajiem farmaceitiem un farmaceita asistentiem. Šādā gadījumā darbu var veikt klātienē, farmaceita tiešā vadībā.
Likums paredz, ka aptieka, zāļu lieltirgotava vai ārstniecības iestāde var nodarbināt farmaceitu un farmaceita asistentu, kurš ir Ukrainas civiliedzīvotājs, ja tā var nodrošināt profesionālās darbības veikšanai nepieciešamo saziņu (piemēram, ar tulka palīdzību), tostarp sniegt klientiem informāciju saprotamā veidā, ja tāda prasība amata pienākumu veikšanai ir vajadzīga, kā arī saziņu ar personālu aptiekā.
Likumā jau sākotnēji tika iekļauti atviegloti nosacījumi turpināt profesionālo darbību Latvijā no Ukrainas ieceļojušajiem medicīnas darbiniekiem.
No Ukrainas iebraukušie pilsoņi ir tiesīgi Latvijā strādāt arī par pedagogu vai bērna uzraudzības pakalpojuma sniedzēju, neņemot vērā normatīvajos aktos pedagoga profesijai un auklītēm noteiktās prasības, ja viņi piedalās tikai nepilngadīgu Ukrainas bērnu izglītošanā un pieskatīšanā.
Likumā ir iekļauta norma, kas paredz, ka, reģistrējot Ukrainas iedzīvotāju taksometru vadītāju reģistrā kā personu, kurai ir tiesības vadīt transportlīdzekli pasažieru komercpārvadājumos ar taksometru vai pasažieru komercpārvadājumos ar vieglo automobili, netiek izvirzītas prasības par valsts valodas zināšanām, kā arī pienākums pierādīt, ka attiecībā uz personu nav reģistrēts vadīšanas tiesību aizliegums, ja vadītāja apliecība izsniegta ārvalstī.
Likums jau sākotnēji paredzēja, ka darba devējam Latvijā ir tiesības nodarbināt Ukrainas civiliedzīvotāju arī bez valsts valodas zināšanām tiktāl, ciktāl tas netraucē darba pienākumu pildīšanu.
Likumā arī noteikts, ka, uzsākot darba tiesiskās attiecības, Ukrainas civiliedzīvotājam ir tiesības saņemt vienreizēju nodarbinātības uzsākšanas pabalstu vienas minimālās mēneša darba algas apmērā, kas netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Pabalsta saņemšanai personai ir jāiesniedz Nodarbinātības valsts aģentūrai iesniegumu viena mēneša laikā no darba tiesisko attiecību uzsākšanas dienas.
Savukārt darba devējs ir tiesīgs nodarbināt Ukrainas civiliedzīvotāju bez pirmreizējās obligātās veselības pārbaudes veikšanas trīs mēnešus kopš darba līguma noslēgšanas dienas. Taču šis izņēmums neattiecas uz pirmreizējo veselības pārbaudi personām, kuras paredzēts nodarbināt darbā īpašos apstākļos (paaugstinātas bīstamības darbos).
Likums jau sākotnēji paredzēja tiesības Ukrainas civiliedzīvotājiem saņemt ilgtermiņa vīzu ar tiesībām uz nodarbinātību bez ierobežojumiem uz laiku līdz vienam gadam. Savukārt darba devējiem, nodarbinot Ukrainas iedzīvotājus, kuri ieradušies Latvijā, bēgot no kara, nav jāizpilda vairākas prasības, kas normālā situācijā būtu obligātas, ja darba ņēmējs ir trešās valsts pilsonis. Ukrainas iedzīvotāja nodarbināšanai nav:
Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 12. pantā ir paredzēts valsts pienākums līdz 90 dienām nodrošināt Ukrainas civiliedzīvotājiem izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumus.
14. martā stājas spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr. 168 “Noteikumi par izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojuma nodrošināšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem”. Tie paredz, ka izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu Ukrainas civiliedzīvotājiem nodrošinās pašvaldība. Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojuma sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem koordinēs Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests sadarbībā ar Valsts robežsardzi un pašvaldību sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijām.
Pakalpojumu sniegšanā pašvaldībai jāņem vērā katra Ukrainas civiliedzīvotāja individuālās vajadzības (piemēram, bērnu skaitu ģimenē vai personu grupā, personu specifiskās vajadzības). Proti, pašvaldības kompetencē ir izvērtēt, kurš no pašvaldības organizētajiem izmitināšanas pakalpojuma resursiem (tūristu mītne, dienesta viesnīca u. c.) ir vispiemērotākais un lietderīgākais konkrēto personu izmitināšanas un ēdināšanas vajadzību nodrošināšanai, skaidro Ekonomikas ministrija.
Izdevumus pašvaldībai par nodrošināto izmitināšanas pakalpojumu Ukrainas civiliedzīvotājiem segs valsts 100% apmērā no izmitināšanas faktiskajām izmaksām, bet ne vairāk kā 20 eiro diennaktī par personu. Arī izdevumus pašvaldībai par nodrošināto ēdināšanas pakalpojumu Ukrainas civiliedzīvotājiem segs valsts 100% apmērā no ēdināšanas faktiskajām izmaksām. Ja ēdināšanas pakalpojums tiek sniegts pašvaldības teritorijas ēdināšanas iestādē, ēdināšanas izmaksas nedrīkst pārsniegt konkrētās pašvaldības teritorijas ēdināšanas iestādes ēdināšanas pakalpojuma izcenojumu.
Ekonomikas ministrija uzsver, ka pašvaldībai jāveic cenu jeb tirgus izpēte, tādējādi atlasot ekonomiski pamatotāko pakalpojumu sniedzēju piedāvājumus, kas nodrošinātu, ka minētajiem pakalpojumu sniedzējiem netiek segtas izmaksas, kas pārsniegtu tirgus cenu, plānotais pasākums nerada ekonomiskās priekšrocības attiecīgajiem pakalpojumu sniedzējiem, secīgi – pasākums netiek kvalificēts kā komercdarbības atbalsts.
Valsts palīdzība šo pakalpojumu sniegšanā paredzēta līdz 90 dienām, kopumā paredzot izmitināt līdz 10 000 personām, šim mērķim no valsts budžeta novirzot 13,5 miljonus eiro.
