NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Mudīte Luksa
sadarbībā ar Eiropas pieaugušo izglītības e-platformu EPALE
18. martā, 2022
Lasīšanai: 13 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Izglītība
3
3

Kultūra arī kā savstarpējas komunikācijas process

Freepik

Sarežģītos laikos sabiedrības dzīvē izteikti parādās uzvedības un savstarpējo attiecību kultūras tendenču atšķirības. Covid-19 pandēmijas laikā saasinājās neiecietība, nespēja ieklausīties citam citā, norobežošanās savās interesēs, pārspīlēta teju nepanesamu grūtību sajūta. Tagad, saskaroties ar Ukrainas traģēdiju, tas lielā mērā ir pavērsies pretējā virzienā – vēlmē sadoties rokās, būt izpalīdzīgiem, iejusties līdzcilvēku ādā, vienoti nest kara seku slogu. Kara radīto blakņu smagums var būt ilgāks par patriotiski emocionālā pacēluma vilni. Jautājums – vai un kā spēsim netuvoties sabiedrības komunikācijas tumsas bedrei un saglabāt pašlaik strauji izirstošo pozitīvo noskaņojumu?

īsumā
  • Daudzi uzskata, ka kultūra ir tikai tad, ja cilvēki dzied, dejo, glezno, raksta vai atveido lomas teātrī. Taču kultūra ir daudz plašāks jēdziens, tas ir arī komunikācijas process.
  • Savstarpējās saziņas kultūra palīdz izvairīties no konfliktiem, attiecību saasinājumiem sabiedrībai sarežģītā laikā.
  • Biedrība tika izveidota pirms desmit gadiem, apvienojot desmit nevalstiskās organizācijas vienotā platformā atbalstam darbam ar iebraucējiem – trešo valstu valstspiederīgajiem. Tā šobrīd organizē aktivitātes dažādos reģionos, tostarp aicina piedalīties integrācijas kursos.
  • Integrācijas kursos tiek skaidrotas latviešu mentalitātes atšķirības – ieradumi, fiziskās izpausmes, paziņām satiekoties, tabu tēmas.
  • Biedrība ir gatava iesaistīties palīdzības sniegšanā Ukrainas valstspiederīgajiem. Lektori ir sagatavojušies iespējamiem sarežģījumiem savstarpējā saziņā, izstrādājuši paņēmienus, metodiku, kā novērst konfliktsituācijas.

“Sadarbības platforma”

Cilvēka dabu nepārveidosi, bet ir pamats, uz kura noturēt līdzsvaru, – savstarpējo attiecību kultūra. Biedrības “Sadarbības platforma” valdes priekšsēdētāja Lauma Celma saka: “Daudzi uzskata, ka kultūra ir tikai tad, ja cilvēki dzied, dejo, glezno, raksta vai atveido lomas teātrī. Taču kultūra ir daudz plašāks jēdziens, tas ir arī komunikācijas process, kas veido mūsu ikdienu un dzīvi visā attiecību spektrā.”

Biedrība tika izveidota pirms desmit gadiem, apvienojot desmit nevalstiskās organizācijas vienotā platformā atbalstam darbam ar iebraucējiem – trešo valstu valstspiederīgajiem. Pašlaik tās oficiālo biedru skaits jau ir dubultojies, aptverot visu Latviju, no Kārsavas Latgalē līdz Ezerei Kurzemē. Ir arī liels pulks sadarbības partneru. “Nav neviena reģiona, kurā nebūtu šādas nevalstiskās organizācijas,” teic L. Celma. “Biedrības pamatuzdevums ir atbalstīt mazās NVO, it īpaši tās, kas palīdz darboties mazākumtautību organizācijām, kuras apvieno ukraiņus, ebrejus, krievus, pilnveidojot viņus un vienlaikus attīstoties arī pašiem. Visas pārstāvētās tautības nav iespējams nosaukt. Mums ir jauniešu organizācijas, sieviešu organizācijas, kā arī organizācijas, kas strādā sociālajā jomā. Tās visas vieno vēlme ar kultūras starpniecību veidot cilvēkus zinošākus, saprotošākus, spējīgākus sadarboties.”

Platformas aktivitātes kļuva vērienīgākas 2015. gadā, iesaistoties ar Kultūras ministrijas atbalstu izveidotajā projektā “Latvijas kultūras vēstnieki”. Tā pamatā ir divas starptautiskas Britu padomes programmas – “Starpkultūru vēstnieki” (“Intercultural Navigators”) un “Darbīgās kopienas” (“Active Citizens”). Šajā programmā dalībnieki pilnveido zināšanas par kultūras daudzveidību, identitāti un sabiedrības saliedēšanu, kas savukārt ir ierosinājums dažādu partnerību, piemēram, latviešu un mazākumtautību pārstāvju, iedibināšanai un attīstībai. Pēc mācību beigšanas kultūras vēstnieki iegūtās zināšanas izmanto, rīkojot pasākumus vietējo kopienu pārstāvjiem un tām nevalstiskajām organizācijām, kuras vēlas līdzdarboties kvalitatīvāku dzīves apstākļu un labvēlīgākas apkārtējās vides veidošanā savā pagastā, pilsētā vai novadā. “Sadarbības platforma” koordinē aptuveni 300 kultūras vēstnieku darbību, starp kuriem ir bibliotekāri, skolotāji, kultūras darbinieki, zinātnieki, jauniešu organizāciju pārstāvji un citi.

Biedrības vadītāja uzsver: “Mēs uzskatām, ka kultūra ir vajadzīga visiem, sākot ar pētnieku, strādnieku, līdz pat valsts augstākajām amatpersonām. Ja nav kultūras, darbam nebūs rezultāta. Lai arī kāds būtu mūsu platformu dalībnieku pamatdarbības veids, tajā noteikti ir ietverti tālākizglītības pasākumi, kā, piemēram, lekcijas, pārrunas, semināri.

Tikai izglītojot cilvēkus, varam sasniegt savus mērķus.

Mūsu platformā dalībniekiem nav jāmaksā biedru nauda, strādājam tikai ar projektu līdzekļiem. Vienīgais nosacījums katram, kurš iesaistās – būt aktīvam, līdzdalīgam. Tādējādi varam īstenot apjomīgus projektus arī ar nelielu finansējumu, jo mazāk resursu tiek tērēts administratīvām formalitātēm.”

Mācības sabiedrības vienotībai

Paveiktā darba vērienu nav iespējams lakoniski raksturot. Daži piemēri. Decembrī Liepājā un tās apkārtnē dzīvojošie ārvalstnieki un vietējās sabiedrības pārstāvji piedalījās izzinošā pasākumā, Starpkultūru simulācijas spēlē, kurā katrs varēja atklāti izstāstīt par sev būtiskiem jautājumiem, apzināt dažādu kultūru aizspriedumus un stereotipus, iejusties reālās situācijās, meklēt risinājumus un analizēt rīcību.

Savukārt Dagdā un Mazsalacā vietējiem iedzīvotājiem, lai mazinātu Covid-19 radītās negatīvās sekas, psihologu vadībā notika nodarbības garīgās veselības stiprināšanai un savstarpējās saziņas uzlabošanai.

Vienlaikus biedrība rīko digitālo prasmju apmācības, kā arī aicina Latvijā dzīvojošos ārvalstniekus (trešo valstu valstspiederīgos, imigrantus) piedalīties integrācijas kursos. Visas mācības ir bez maksas.

“Integrācijas kurss ietver pirmās nepieciešamās zināšanas par mūsu valsti, tās iekārtu, nelielu ieskatu Latvijas vēsturē, kultūrā, informāciju par sociālajiem pakalpojumiem, veselības aprūpi, policijas darbu, nodokļu sistēmu (gan darba devējiem, gan ņēmējiem), izglītības sistēmu no bērnudārziem līdz augstskolām un pieaugušo tālākizglītībai, kā arī to, kur iespējams apgūt latviešu valodu. Būtībā kursi aptver visu informāciju, kas vajadzīga cilvēkam, ierodoties svešā zemē. Lai viņš saprastu, kur vērsties pēc palīdzības,” skaidro L. Celma.

Viņa norāda, ka vairākus gadus ir strādāts ar iebraucējiem no dažādām valstīm, piemēram, Indijas, Turcijas, Vjetnamas, Ķīnas. “Kad pirmo reizi 2014. gadā sākās problēmas Ukrainā, bija straujš imigrācijas vilnis, kas pēcāk norima, diezgan daudz iebraucēju bija no Baltkrievijas. Pašlaik Ukrainas bēgļu ir krietni vairāk, un viņu skaits tikai pieaugs. Pieļauju, ka gaidāmi arī iebraucēji no Krievijas, kuri bēgs no represijām. Aktīvs mūsu biedrs ir Latvijas Ukraiņu biedrību apvienība, kas jau pirmajā imigrācijas vilnī palīdzēja saviem tautiešiem, vāca ziedojumus. Mēs šajā darbā iesaistījām arī citas organizācijas. Kā šodien atceros, vienā bērnu nometnē bija grupiņa no Ukrainas, un viņi, ejot pa ielu, sacīja – cik fantastiski, ka šeit nav šāviņu trokšņa!

Tagad darba būs nesalīdzināmi vairāk. Jārisina praktiski jautājumi, jādomā par integrāciju. Latvijā ir gan Krievijas, gan Ukrainas pilsoņi, visiem ir stress, un tas mēdz izpausties dažādos veidos. Šobrīd mūsu lektori ir sagatavojušies iespējamajiem sarežģījumiem savstarpējā saziņā, izstrādājuši paņēmienus, metodiku, kā novērst konfliktsituācijas. Šim nolūkam īpaši noderīgi ir izglītojošie materiāli par komunikāciju.

Komunikācija ir jutīga joma, un latviešiem tā var radīt grūtības. Savā būtībā mēs esam diezgan noslēgti, arī komunicējot savstarpēji, kur nu ar svešiniekiem. Šo faktu integrācijas kursos skaidrojam atbraucējiem. Latvietis nav ne ļauns, ne dusmīgs, bet emocionāli diezgan atturīgs. Taču, ja kļūst par draugu, tad ilgtermiņā un patiesi. Stāstām arī par tā dēvētajām “tabu tēmām”, piemēram, par ko mūsu sabiedrībā nav pieņemts publiski runāt. Arī par ieradumiem, fiziskajām izpausmēm, paziņām satiekoties. Tās it kā ir nianses, taču reizēm tām ir liela nozīme.”

Biedrība “Sadarbības platforma” iepriekšējā gada septembrī sāka īstenot projektu “Sadarbība mūžizglītības attīstībai” programmā “Erasmus+”. Februāra sākumā biedrības delegācija devās uzklausīt pieredzi, kas gūta Somijā, par mūsdienīgiem starpkultūru dialoga prasmju apguves paņēmieniem un metodēm, kā arī izzināt jaunākos apmācību aspektus darbā ar imigrantiem. Projekta mērķis ir vēl plašāks – nostiprināt lektoru prasmes strādāt digitālajā vidē, rosināt inovatīvu risinājumu izstrādi apmācību piedāvājuma veidošanai, kā arī veicināt starpnozaru un pārresoru sadarbību šādu novitāšu ieviešanai.

Somijā gūtās atziņas

Latvijas delegācija Somijā.

“Mūsu biedrībā darbojas vairāki lektori, kuri vada lekcijas Latvijas kultūras vēstnieku neformālās kustības dalībniekiem un Latvijā dzīvojošajiem ārvalstniekiem, imigrantiem, taču viņiem līdz šim nav bijusi iespēja gūt pieredzi ārpus Latvijas, tādēļ bija vērtīgi redzēt un izprast, kā līdzīgas problēmas risina citur, kādi paņēmieni tiek izmantoti. Piemēram, Somijā imigrantu apmācības praktizē, ievērojot ģimeņu principu, nevis vadoties pēc vecuma grupām. Somi imigrantiem piedāvā integrācijas skolu ģimenēm, nevis atsevišķus integrācijas kursus. Manuprāt, šādu pieeju būtu vērts mēģināt ieviest arī Latvijā,” stāsta projekta vadītāja L. Celma.

Projekta īstenošana norisinās sadarbībā ar biedrību “Loimaan Evankelinen kansanopisto”. Ziemeļu kaimiņzemē Latvijas kolēģus uzņēma minētās biedrības projektu vadītāja, kultūras vēstniece Ilze Liepiņa-Naula. Kā viņu raksturo L. Celma, latviete, kura, apprecoties ar somu, pati gājusi imigrējuša cilvēka ceļu, izjutusi, kā iebraucējs jūtas svešā zemē, tādēļ sākusi darbu šajā kristīgajā organizācijā, kas galvenokārt nodarbojas ar ieceļotāju integrēšanu.

Piecās dienās Latvijas delegācija guva bagātīgas zināšanas, kuras varēs izmantot praktiskajā darbā. Šoreiz projekta vadītāja uzsver tos darbības virzienus, kurus Latvijā uzreiz nevarēs ieviest, bet par kuriem ir vērts padomāt.

“Sākotnēji biedrība “Loimaan Evankelinen kansanopisto” bija darbojusies kā pieaugušo tālākizglītības kristīgā skola, kas palīdz analfabētiem un mazizglītotiem cilvēkiem, bet tad šo sfēru pārņēma valsts, un biedrība faktiski palika bez funkcijām un līdzekļiem. Tā vietā, lai žēlotos un prasītu atbalstu, kā, visticamāk, notiktu pie mums, viņi atrada risinājumu – strādāt ar iebraucējiem, nodrošinot integrācijas kursus un tādējādi piesaistot valsts finansējumu. Līdztekus kā pirmā dzīvesvieta tika izveidotas kopmītnes tiem iebraucējiem, kuri mācās šajos kursos un vēl nav nostabilizējušies tiktāl, lai patstāvīgi pelnītu un īrētu savu mājokli. Vēl tika izveidots bērnu nams, kura vienā mājā dzīvo līdz desmit vietējiem bērniem, kuri pagaidām ir izņemti no ģimenēm, kuriem vajadzīga psiholoģiskā un sociālā palīdzība. Bet otrā mājā mitinās nepilngadīgie ieceļotāji, kuriem nav vecāku. Darbs tiek balstīts uz ģimenes principu, un šādā veidā biedrība piesaista papildu finansējumu un dara ļoti vajadzīgu darbu. Secinājums – pašiem vajag mainīt domāšanu, būt elastīgākiem.

Man šķiet, ka nevajadzētu tik lielu uzsvaru likt tam, ka Somija NVO darbam atvēlē nesalīdzināmi vairāk līdzekļu nekā Latvija. Tomēr tur ir daudz mazāki tēriņi administratīvajiem izdevumiem, projektu birokrātiskajai uzraudzībai, proporcionāli vairāk līdzekļu novirzot attīstībai. Darbība tālākizglītībā balstīta uz savstarpēju uzticēšanos. Uz jautājumu –, kas notiek, ja kāds tomēr nedara, kā nākas, – somu kolēģu atbilde bija: “Cik ilgi var blēdīties, ja apkārt esošie ir godīgi.”

Pārdomas rosinājis arī Helsinku bibliotēkas apmeklējums. “Tas ir milzīgs multifunkcionāls centrs, kurā cilvēki var izmantot visas iespējamās jaunākās tehnoloģijas, tostarp 3D printerus. Tur ir arī milzīga skaņu ierakstu studija, datorspēļu istabas jauniešiem, īpašs rotaļu stūrītis bērniem, pat zīdaiņu pārtīšanas un barošanas telpa, virtuvīte, kurā uzsildīt ēdienu. Bibliotēkā ir daudz cilvēku, ģimenes, lieli un mazi, visi tur jūtas komfortabli. Sēž uz paklājiem, dzer kafiju, neviens viņus neuzrauga, nebaidās, ka kaut kas tiks sabojāts. Savukārt mums ir prestižā Gaismas pils. Svinīgā Nacionālā bibliotēka, kurā viss ir skaisti, cēli, bet tas neveicina cilvēkiem draudzīgu pulcēšanos.”

Lūk, arī tādas ir savstarpējās komunikācijas izpausmes. Cik lielā mērā cits citam uzticamies, cik godīgi un toleranti esam cits pret citu.

Informācijas pirmpublikācija pieejama Eiropas pieaugušo izglītības e-platformā “EPALE”.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU