Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Turpmāk praktizējošs veterinārārsts veiks ne tikai mājas (istabas) dzīvnieku apzīmēšanu ar mikroshēmu, pasu un vakcinācijas apliecību izsniegšanu, bet arī to pirmreizējo reģistrāciju Lauksaimniecības datu centra mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē. To nosaka grozījumi Veterinārmedicīnas likumā, kas stājas spēkā 4. janvārī.
Pamatojoties uz grozījumiem Veterinārmedicīnas likumā, Zemkopības ministrija patlaban gatavo jaunus Ministru kabineta (MK) noteikumus par mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtību, kas noteiks vienotu samaksu par mājas (istabas) dzīvnieka reģistrācijas pakalpojumu visiem praktizējošajiem veterinārārstiem. Ievērojot Latvijas Veterinārārstu biedrības veiktos aprēķinus, praktizējoša veterinārārsta izmaksas, veicot mājas (istabas) dzīvnieku reģistrāciju, plānotas 5,50 eiro (bez pievienotās vērtības nodokļa) apmērā.
Jaunie MK noteikumi, kuri valdībai jāpieņem līdz 2022. gada 30. jūnijam, aizstās patlaban spēkā esošos Ministru kabineta noteikumus Nr. 491 “Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība”, ciktāl tā nav pretrunā ar pieņemtajiem likuma grozījumiem. Tas nozīmē, ka dzīvnieka apzīmēšanu ar mikroshēmu, pases izsniegšanu un reģistrāciju datubāzē praktizējošie veterinārārsti veiks pašreiz spēkā esošajā kārtībā.
Jau šobrīd Veterinārmedicīnas likuma 21. panta ceturtā daļa paredz, ka praktizējošs veterinārārsts mājas (istabas) dzīvnieku apzīmē ar mikroshēmu un izsniedz mājas (istabas) dzīvnieka pasi un vakcinācijas apliecību.
Savukārt mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība noteikta Ministru kabineta noteikumos Nr. 491 “Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība”. Tie paredz, ka mājas (istabas) dzīvnieku Lauksaimniecības datu centra mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē var reģistrēt pie praktizējoša veterinārārsta, vietējā pašvaldībā, datu centrā, izmantojot valsts pārvaldes pakalpojumu portālu www.latvija.lv (pakalpojums “Mājas (istabas) dzīvnieka pirmreizēja reģistrācija”) vai datu centra tīmekļvietnē pieejamo e-pakalpojumu (“Reģistrēt mājas (istabas) dzīvnieku”).
Zemkopības ministrijas mājaslapā norādīts, ka mājas (istabas) dzīvnieka īpašniekam vai turētājam līdz šim bija jāveic šādi maksājumi:
Tā kā dzīvnieka īpašniekam līdz šim tika piedāvātas izvēles iespējas, kādā veidā reģistrēt savu dzīvnieku datubāzē, tad vairākos gadījumos dzīvnieks sākotnēji netika piereģistrēts, anotācijā norāda likumprojekta izstrādātāji – Zemkopības ministrija. Tam ir dažādi iemesli, piemēram, aizmāršība, cilvēku neizpratne, kā arī nezināšana par to, ka dzīvnieka apzīmēšana vēl nenozīmē dzīvnieka reģistrāciju datubāzē.
Līdz ar to patversmēs nonāk, kā arī Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) un pašvaldības policijas pārbaužu laikā tiek konstatēti suņi, kas ir apzīmēti, bet nav reģistrēti datubāzē.
Pēc PVD sniegtās informācijas, 2019. gadā notika 885 pārbaudes mājas (istabas) dzīvnieku turēšanas vietās, to laikā 190 gadījumos konstatējot neatbilstības suņu reģistrācijā. Dzīvnieka apzīmēšanai ar mikroshēmu, bet nereģistrēšanai nav praktiska labuma, tādēļ dzīvnieka apzīmēšanai un reģistrēšanai ir jābūt vienotam procesam, akcentēts anotācijā.
Lai efektīvāk risinātu šīs problēmas, ar Veterinārmedicīnas likuma grozījumiem ir noteikts, ka mājas (istabas) dzīvnieku apzīmē ar mikroshēmu, mājas (istabas) dzīvnieka pasi izsniedz un dzīvnieka pirmreizējo reģistrāciju datubāzē veic tikai un vienīgi praktizējošs veterinārārsts.
Līgumu ar datu centru par maksas iekasēšanu no mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieka par mājas (istabas) dzīvnieka reģistrāciju datubāzē būs iespējams slēgt tikai praktizējošam veterinārārstam.
Savukārt mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieks saskaņā ar pašlaik spēkā esošo kārtību par mājas (istabas) dzīvnieku reģistrāciju arī turpmāk nodrošinās informācijas atjaunošanu datubāzē situācijās, kad nepieciešams reģistrēt mājas (istabas) dzīvnieka turēšanas vietas maiņu, īpašnieka vai turētāja maiņu, dzīvnieka nāvi, pazušanu vai atrašanu.
Šo datu aktualizācijai tiks saglabāti esošie valsts pārvaldes pakalpojumi portālā www.latvija.lv pieejamie datu centra e-pakalpojumi, kas saistīti ar mājas (istabas) dzīvnieku reģistrāciju.
Lai noteiktu vienādas prasības attiecībā uz visiem suņiem, kuri atrodas Latvijas teritorijā, Veterinārmedicīnas likuma 59. panta 17. punkts papildināts ar prasību, kas uzliek par pienākumu dzīvnieka īpašniekam vai personai, kura veterinārajā sertifikātā ir norādīta kā suņa saņēmējs, desmit dienu laikā pēc suņa ievešanas no citas valsts nodrošināt, ka tam ir mājas (istabas) dzīvnieka pase un tas ir reģistrēts datubāzē.
Gadījumos, kad ievesto suni paredzēts atsavināt (pārdot, dāvināt vai veikt citas darbības), iepriekšminētās prasības par suņa reģistrēšanu datubāzē izpildāmas līdz dzīvnieka atsavināšanas brīdim.
Ar grozījumiem Veterinārmedicīnas likumā skaidrāk noteikta pašvaldību kompetence.
Pašvaldībai būs jānodrošina normatīvajos aktos par mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtību noteikto suņa apzīmēšanas un reģistrācijas prasību izpildes uzraudzība un kontrole saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem. Tāpat grozījumi paredz pašvaldībai tiesības izdot administratīvos aktus par suņa apzīmēšanu un reģistrāciju.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka grozījumus bez priekšlikumiem un iebildumiem atbalsta Latvijas Veterinārārstu biedrība un Latvijas Pašvaldību savienība.
Savukārt nodibinājuma “dzivniekupolicija.lv” valdes locekle Daina Ločmele vēstulē Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai norāda, ka, grozot Veterinārmedicīnas likumu, sākotnēji ir jāizstrādā attiecīgi noteikumi par cenu ierobežojošajiem kritērijiem, jo no likumprojekta anotācijas neizriet skaidrība par suņa reģistrēšanas pakalpojuma plānotajām izmaksām.
Latvijas Kinoloģiskās federācijas prezidente Vija Klučniece uzskata, ka “tas ir ļoti pareizi, ka mājdzīvnieku pirmreizējo reģistrāciju veiks veterinārārsts, jo ne visiem ir pieejams internets, ne visās vietās ir LDC filiāles un ne visi izprot, ka mājdzīvnieki ir jāreģistrē”.
Jāatgādina, ka obligāta suņu apzīmēšana un reģistrācija Latvijā ir noteikta no 2017. gada 1. janvāra. Suns ir obligāti jāapzīmē ar mikroshēmu un jāreģistrē datubāzē, kā arī tam ir jābūt izsniegtai mājas (istabas) dzīvnieka pasei līdz četru mēnešu vecumam.
Savukārt kaķa vai mājas (istabas) seska apzīmēšana ar mikroshēmu un reģistrēšana datubāzē ir katra īpašnieka vai turētāja brīva izvēle, ja vien dzīvnieks netiek izvests (ceļojuma laikā, dalībai izstādēs u. c.) ārpus Latvijas.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka patlaban datu centra mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē ir reģistrēti 154 753 mājas (istabas) dzīvnieki – 147 654 suņi, 6968 kaķi un 109 seski.
Pašlaik Latvijā ir reģistrēti 1060 sertificēti praktizējoši veterinārārsti.
