Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Avots: PTAC
LV portāla infografika
Jau vairākus gadus Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), veicot pārbaudes lietošanā esošajiem liftiem, konstatējis šo iekārtu neatbilstošo tehnisko stāvokli, kas ir novedis līdz pat smagām avārijām ar letālām sekām. No nākamā gada 1. aprīļa spēkā stāsies stingrākas liftu lietošanas drošības prasības, kas īpaši attieksies uz iekārtām, kas atrodas ekspluatācijā ilgāk par 25 gadiem.
Jāatgādina – kopš 2000. gada 1. septembra Latvijā var uzstādīt tikai tādus liftus, kas atbilst Eiropas Savienības vienotajām prasībām, ko apliecina “CE” atbilstības zīmes marķējums lifta kabīnē.
Saskaņā ar Bīstamo iekārtu reģistra datiem līdz 2021. gada oktobrim Latvijā reģistrēti apmēram 7800 liftu. No tiem 41% jeb 4000 liftu ir ar “CE” marķējumu, bet 59% jeb 3800 ir uzstādīti pirms 2000. gada 1. septembra.
Šobrīd lietošanā atrodas apmēram 3700 (47%) liftu, kas ir vecāki par 25 gadiem un kuriem ir beidzies ražotāja noteiktais lietošanas resurss.
Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Bīstamo iekārtu un metroloģiskās uzraudzības daļas vadītājs Nilss Sproģis Ekonomikas ministrijas un “Attīstības finanšu institūcijas Altum” organizētajā vebinārā “Daudzdzīvokļu dzīvojamā māja. Drošība”, kas notika 25. oktobrī, informēja, ka PTAC regulāri veic plānveida pārbaudes lietošanā esošajiem liftiem.
Pēdējās pārbaudēs uzsvars likts uz tiem liftiem, kuriem ir manuāli veramas šahtas durvis, jo 2015. gadā un 2016. gadā šāda veida liftos notika avārijas, – cilvēkam izdevās iekļūt lifta šahtā tajā brīdī, kad pretī neatradās kabīne. Visos četros avārijas gadījumos iesaistīti lifti, kurus darbina lifta pavadonis, un visos gadījumos lifta šahtā iekrita kāda uzņēmuma darbinieks, un nevienā gadījumā lifts neatradās dzīvojamā ēkā, precizēja N. Sproģis.
PTAC, izmeklējot šīs avārijas, konstatēja, ka to cēlonis bija liftu drošības sastāvdaļu neatbilstošais tehniskais stāvoklis, kas radies tāpēc, ka:
Kopumā, apsekojot lietošanā esošos liftus, kas uzstādīti pirms 2000. gada 1. septembra, kuriem nav “CE” marķējums un kuri ir vecāki par 25 gadiem, PTAC konstatējis, ka 24% gadījumu ir bojāts mehāniskās bloķēšanas mehānisms, 16% gadījumu nav veikta tehniskā pārbaude, bet 13% gadījumu nedarbojas zvana spiedpoga.
Kā ļoti bīstamu situāciju N. Sproģis minēja gadījumu PTAC pārbaudes laikā, kad, darbiniekiem atrodoties kabīnē, tika konstatēts, ka, lifta kabīnei neatrodoties pretim šahtas durvīm, bet esot pusstāvā, ir iespējams atvērt šahtas durvis. “Var gadīties, ka, paļaujoties, ka pretī ir kabīne, cilvēks var iekrist šahtā,” pieļāva PTAC pārstāvis.
Pārbaudēs arī tika konstatēta šahtas avārijas durvju atvēršanas mehānismu neatbilstība. Padomju laika mājās avārijas durvju atvēršanas vietas nereti ir aizbetonētas.
Nereti pārbaudēs lifta vadības sistēmā tiek konstatēti papīri starp releja kontaktiem, lai gan releji būtu jānomaina.
Pārbaudēs bieži konstatēta pastiprināta eļļas noplūde no reduktora, ir arī neatbilstība trosēm un to skriemeļiem.
Rīgas centrā esošajām pirmskara mājām bieži vien tiek konstatēts, ka ir bojāta perforētā šahta, – cilvēkiem ir piekļuve kustīgajām daļām.
Pirmskara laika mājām ir novērojama arī nepieļaujama kabīnes apstāšanās precizitāte – tā pārsniedz 50 milimetru (mm), kas ir šobrīd pieļaujamā nobīde. Šādos gadījumos cilvēki var paklupt vai pakrist.
Tāpat PTAC pārbaudēs ir konstatējis nepietiekamu apgaismojumu, kuram ir jābūt nodrošinātam:
PTAC liftu uzraudzības projektā, vērtējot 32 liftus ar “CE” marķējumu, konstatēts, ka 91% gadījumu lifts nav aprīkots ar abpusējās sarunas ierīci.
Tāpat secināts, ka lifts ir aprīkots ar abpusējās sarunas ierīci, taču ēkā nav ierīkoti līdzekļi komunikācijas savienojuma izveidei ar apkalpojošo personālu.
Jāpiebilst, ka ir divu veidu abpusējās saziņas līdzekļi: attālinātās saziņas līdzekļi un iekšējā sarunu sistēma. Pirmais ir uzstādīts saziņai starp kabīni un liftu apkalpojošā dienesta dispečeru centru un ir noteikts kā obligāts pienākums.
Savukārt iekšējā sarunu sistēma ir uzstādīta saziņai starp kabīni un mašīntelpu vai vietu, no kuras tiek veikti glābšanas darbi (pie atsevišķiem nosacījumiem šādas sistēmas var nebūt).
Pašlaik PTAC ir secinājis, ka situācija mainījusies, saziņas aprīkojums vairs netiek klasificēts kā “papildu izvēles opcija”, iekārtas tiek uzstādītas, un valdītāji nodrošina to pieslēgšanu un uzturēšanu.
PTAC konstatējis, ka ne vienmēr ir izvietotas brīdinājuma zīmes apkalpojošajam personālam attiecībā uz patvēruma telpu.
Mēdz būt situācijas, kad arī jaunākiem liftiem ir apstāšanās neprecizitāte, – tā ir lielāka par 30 mm. Pašlaik tas ir pieņemami, bet jaunākajās prasībās, kas stāsies spēkā nākamgad, 1. aprīlī, “CE” liftam ir jānodrošina apstāšanās precizitāte ne vairāk par 10 mm.
Šogad PTAC saņēmis divas sūdzības par to, ka lifta šahtas bedrē krājas ūdens. Ilgtermiņā ūdens bojā metāliskos elementus, tie korodē. Tas var būtiski saīsināt lifta ekspluatācijas laiku. Ir konstatēta pat korozija uz lifta trosēm.
Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 679 “Liftu un vertikālo cēlējplatformu drošības un tehniskās uzraudzības noteikumi”, kas pieņemti 2020. gada 17. novembrī, stājas spēkā 2022. gada 1. aprīlī, un tie nosaka prasības, kas jāievēro, organizējot un veicot darbus ar liftiem un vertikālām cēlējplatformām, kā arī to tehniskās uzraudzības kārtību. Līdz ar to spēku zaudēs MK noteikumi Nr. 195 “Liftu drošības un tehniskās uzraudzības noteikumi”.
Šī brīža normatīvie akti nosaka darbības, kas jāveic, lai liftus varētu droši lietot, taču nav specifiski definētu drošības prasību liftiem, kas atrodas ekspluatācijā ilgāk par 25 gadiem, jaunu noteikumu izstrādi pamatoja Ekonomikas ministrija.
Savukārt liftiem ar “CE” marķējumu būtiskās prasības ir definētas MK noteikumos Nr. 206 “Liftu un to drošības sastāvdaļu projektēšanas, ražošanas un liftu uzstādīšanas atbilstības novērtēšanas noteikumi”, bet cēlējplatformām – MK noteikumos Nr. 195 “Mašīnu drošības noteikumi”.
MK noteikumi Nr. 679 paredz šādas izmaiņas pašreizējā normatīvajā regulējumā:
MK noteikumu Nr. 679 nosaka arī liftu drošuma novērtēšanas prasības. Noteikumu 48. punkts paredz, ka liftu drošuma novērtēšanu veic ne vēlāk kā līdz:
Mēneša laikā pēc lifta drošuma novērtēšanas pabeigšanas inspicēšanas institūcija sagatavo lifta drošuma novērtēšanas protokolu, ko izsniedz lifta valdītājam, un informāciju par veikto pārbaudi aktualizē Bīstamo iekārtu reģistrā.
Liftu drošumu vērtē četrās kategorijās – ļoti augsts, augsts, vidējs un zems. Pirmajā gadījumā lifta lietošana tiek pārtraukta, bet pārējos gadījumos, ņemot vērā drošuma kategoriju, nepilnības jānovērš 5—15 gadu laikā.
