Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Starpministriju saskaņošanai izsludināts jauns Ministru kabineta noteikumu projekts, kas paredzēs stingrākas lifta lietošanas drošības prasības. Īpaši tās būs attiecināmas uz liftiem, kas atrodas ekspluatācijā ilgāk par 25 gadiem.
Plānots, ka 2. jūlijā Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts “Liftu un vertikālo cēlējplatformu drošības prasību un tehniskās uzraudzības noteikumi” tiks pieņemts valdībā tuvākā pusgada laikā. Savukārt jaunie noteikumi un to prasības stāsies spēkā vēlāk, 2022. gada 1. aprīlī. Tas dos iespēju visiem iesaistītajiem sagatavoties, norāda Ekonomikas ministrija.
Patlaban liftu ekspluatāciju nosaka 2010. gada 6. marta Ministru kabineta noteikumi Nr. 195 “Liftu drošības un tehniskās uzraudzības noteikumi”, bet, stājoties spēkā jaunajiem noteikumiem, šie normatīvi zaudēs spēku.
Prasības bīstamajām iekārtām, to valdītājiem, apkalpojošajam personālam un personām, kuras lieto bīstamās iekārtas, ir noteiktas likumā “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību”. Šo iekārtu uzraudzību veic Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), savukārt tehniskās pārbaudes nodrošina inspicēšanas institūcijas, kuras ir akreditētas nacionālajā akreditācijas institūcijā.
PTAC, veicot liftu uzraudzības pasākumus, konstatējis, ka no pārbaudītajiem 259 liftiem 159 tika konstatētas neatbilstības:
Slikto liftu stāvokli apstiprina arī SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) sniegtā informācija. Uzņēmuma pārziņā ir 1988 lifti, no kuriem liela daļa ir ražoti laikā no 1970. gada līdz 1989. gadam. Tikai 150 lifti ir izgatavoti, sākot no pagājušā gadsimta 90. gadiem. Ik mēnesi līdz remontdarbu paveikšanai tiek apturēti vidēji trīs lifti.
“Nolietojums, tostarp materiālu nogurums, ir neizbēgams fakts jebkurām ierīcēm, tehnikai, ēkām, konstrukcijām un lietām. Jo vecāks lifts, jo biežākas apkopes un pārbaudes tam nepieciešamas,” uzsver RNP sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Vaļuma.
Akciju sabiedrība “Inspecta Latvia” nodarbojas ar liftu atbilstības novērtēšanu un ir viena no piecām akreditētajām inspicēšanas institūcijām Latvijā. Arī šī uzņēmuma pārstāvis Ainārs Cars norāda, ka liela daļa daudzdzīvokļu mājās uzstādīto liftu darbojas vēl kopš padomju laikiem un ir fiziski un morāli novecojuši.
“Taču ar atbilstošu apkopi un rūpīgu trešās puses veiktu tehniskā stāvokļa uzraudzību lifti var turpināt darboties, neapdraudot lietotājus,” apgalvo “Inspecta Latvia” pārstāvis, piemetinot – uz to norāda fakts, ka visi sabiedrībai zināmie letālie nelaimes gadījumi Latvijā ir notikuši ar kravas liftiem un dažādām to modifikācijām, nevis dzīvojamo māju liftiem.
Šībrīža normatīvie akti nosaka darbības, kas jāveic, lai liftus varētu droši lietot, taču nav specifiski definētas drošības prasības liftiem, kas atrodas ekspluatācijā ilgāk par 25 gadiem, jaunu noteikumu izstrādi pamato Ekonomikas ministrija.
Akciju sabiedrība “Inspecta Latvia”, kas ir piedalījusies Ekonomikas ministrijas organizētajā darba grupā šo noteikumu izstrādei, atzinīgi vērtē jauno noteikumu projektu, kurš “ir pareizs solis kopējā liftu drošības uzlabošanā valstī”. Uzņēmuma pārstāvis A. Cars norāda, ka jauninājumi ir lietderīgi un tehniski pamatoti un jaunās drošības prasības ir loģisks un adekvāts solis sabiedrības drošības stiprināšanā.
“Liftu un vertikālo cēlējplatformu drošības prasību un tehniskās uzraudzības noteikumi” nosaka drošības prasības, kas jāievēro, veicot darbus ar liftiem un vertikālām cēlējplatformām, kā arī to tehniskās uzraudzības kārtību, lai neradītu draudus cilvēku dzīvībai, veselībai, īpašumam un videi.
MK noteikumi paredz šādas izmaiņas pašreizējā normatīvajā regulējumā:
Pamatojoties uz Bīstamo iekārtu reģistra datiem, Latvijā ir 3734 lifti, kuri atrodas ekspluatācijā ilgāk par 25 gadiem un kuriem būs jāveic drošības pārbaude un riska novēršana, lai apzinātu nepieciešamos uzlabojumus un nodrošinātu atbilstību jaunajām drošības prasībām. Liftiem, kas atrodas ekspluatācijā ilgāk par 25 gadiem, drošības novērtēšana un riska novēršana būs vienreizējs pasākums, kuru vajadzēs veikt noteiktā termiņā un apjomā, skaidro Ekonomikas ministrija.
Pašreizējais normatīvais regulējums skaidri nedefinē tās cēlējplatformas, kas uzskatāmas par bīstamajām iekārtām, un nav noteikts, ka tām jāveic tehniskā uzraudzība. Līdz ar to šobrīd iesaistītās puses (piemēram, inspicēšanas institūcijas, valdītāji) dažādi interpretē regulējuma normas, tādēļ cēlējplatformu tehniskā uzraudzība netiek veikta pilnā apjomā.
Ņemot vērā, ka šādas cēlējplatformas izmanto mazāk aizsargātā sabiedrības daļa (cilvēki ar kustības traucējumiem), projektā tiek skaidri definētas tās cēlējplatformas, kuras inspicēšanas institūcijām tehniski jāuzrauga.
A. Cars min, ka jaunajā noteikumu projektā akcentētas prasības liftiem, kuriem nav CE marķējuma. “Noteikumu projekta terminoloģijā izsakoties, lifti bez CE marķējuma ir “lifti, kuriem nav piemērojami normatīvie akti par liftu un to drošības sastāvdaļu projektēšanu, ražošanu un liftu uzstādīšanas un atbilstības novērtēšanu”. Šādiem liftiem tiek izvirzītas noteikumu projekta II un III nodaļā aprakstītās prasības, tādējādi uzturot atbilstošu drošības līmeni arī vecākos liftos,” skaidro “Inspecta Latvia” pārstāvis.
Tāpat tiek prasīts, lai arī vecāki lifti būtu aprīkoti ar abpusējiem saziņas līdzekļiem, – tas novērsīs situāciju, ka lifta lietotājam nav iespējams izkļūt no iestrēguša lifta kabīnes un izsaukt palīdzību, ja līdzi nav paņemts mobilais telefons.
A. Cars uzskata, ka vecākiem liftiem paredzētais pasākumu kopums, kā arī likumdevēja piešķirtais laika posms prasību īstenošanai ir veselīgs kompromiss starp vēlamo rezultātu un praktiskajām iespējām.
Liftu remonti nav lēts prieks, norāda māju apsaimniekošanas pārstāvji. Lifts ir dzīvokļu īpašnieku kopīgs īpašums, un lēmums par tā nomaiņu, modernizāciju un finansējuma avotu ir jāpieņem balsojumā (50% +1 balss). Ja dzīvokļu īpašnieki nepieņem lēmumu, lifts var tikt slēgts, uzsver RNP.
Apzinoties jaunas lifta iekārtas izmaksas, kas mērāmas tūkstošos, un pašreizējo situāciju, par iespējām vecās liftu iekārtas nomainīt vai demontēt uz priekšu ir jādomā stratēģiski, jo agri vai vēlu šāds lēmums būs jāpieņem un jārod tam finansējums.
“Apzinoties jaunas lifta iekārtas izmaksas, kas mērāmas tūkstošos, un pašreizējo situāciju, par iespējām šīs iekārtas nomainīt vai demontēt, pirms tiek noteiktas papildu drošības prasības, uz priekšu ir jādomā stratēģiski, jo agri vai vēlu šāds lēmums būs jāpieņem un jārod tam finansējums,” tā L. Vaļuma.
