SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
11. oktobrī, 2021
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Energoresursi
1
1

HES būvju drošuma uzraudzību nodod BVKB un pašvaldībām

Stājas spēkā 11.10.2021.

Attēlam ir ilustratīva nozīme.

FOTO: Ieva Čīka, LETA

Grozījumi likumā “Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu”, kas stājas spēkā 11. oktobrī, paredz – atkarībā no hidroelektrostacijas (HES) hidrotehniskās būves drošuma klases dokumentu iesniegšanu šādām būvēm uzraudzīs un kontrolēs Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) vai attiecīgā pašvaldība, kuras teritorijā atrodas HES. Izmaiņas paredz uzlabot HES uzraudzību un kontroli, kā arī pilnveidot dokumentu iesniegšanas kārtību.

īsumā
  • Līdz šim ar HES hidrotehnisko būvju drošumu saistītās dokumentācijas uzraudzību un kontroli veica Ekonomikas ministrija, kas pēc būtības ir administratīva funkcija.
  • Likums “Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu” nosaka trīs HES hidrotehnisko būvju drošuma klases.
  • Pastiprināta HES valdītāja atbildība, nosakot, ka no būvju drošuma programmas ievērošanas viņu neatbrīvo ne tikai elektroenerģijas ražošanas pārtraukšana, bet arī būves ekspluatācijas pārtraukšana.
  • Precizēta paziņošanas kārtība, ja kādai no būvēm atklātas novirzes no hidrobūves drošuma kritērijiem un tādējādi rodas katastrofas draudi.
  • Latvijas Pašvaldību savienības iebildumi galvenokārt pausti par HES hidrotehnisko būvju dokumentu iesniegšanas uzraudzības funkcijas nodošanu pašvaldībām.
  • Līdz šim mazās HES, pateicoties tām sniegtajam atbalstam elektroenerģijas obligātajā iepirkumā, ir uzturētas labā stāvoklī.

Līdz šim regulējums paredzēja, ka funkciju uzraudzīt un kontrolēt ar HES hidrotehnisko būvju drošumu saistītās dokumentācijas iesniegšanu veica Ekonomikas ministrija, kas pēc būtības ir administratīva funkcija, skaidrots likumprojekta anotācijā.

Ņemot vērā, ka būvniecības kontroli savā kompetencē īsteno gan pašvaldības atbilstoši Būvniecības likuma 7. pantam, gan BVKB atbilstoši Būvniecības likuma 6.1 pantam, likumā noteikts, ka B un C klases HES hidrotehnisko būvju drošuma dokumentācijas uzraudzības funkcija tiek nodota attiecīgajai pašvaldībai, kuras teritorijā atrodas HES hidrotehniskā būve.

Savukārt  A klases HES hidrotehnisko būvju (proti, Daugavas HES kaskāde – Ķeguma HES, Pļaviņu HES un Rīgas HES, kas vienlaikus atrodas vairāku pašvaldības teritoriju robežās un kam ir nozīmīga loma energosistēmas stabilitātes nodrošināšanā Baltijas reģionā) drošuma dokumentācijas uzraudzības funkcija tiek nodota BVKB.

Patlaban notiek sagatavošanās, lai birojs varētu pārņemt minēto pienākumu un iespējami drīz sākt īstenot uzraudzības procesu, informēja BVKD Sabiedrisko attiecību speciāliste Elīna Balgalve.

Trīs drošuma klases

Likuma “Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu” 3. pants nosaka šādas HES hidrotehnisko būvju drošuma klases:

  • A klase — būves, kuru avāriju rezultātā rodas draudi fiziskās personas dzīvībai un veselībai, tiek nodarīts būtisks zaudējums fizisko un juridisko personu īpašumam un būtisks kaitējums videi;
  • B klase — būves, kuru avāriju rezultātā nerodas draudi fiziskās personas dzīvībai un veselībai, bet tiek nodarīts zaudējums fizisko un juridisko personu īpašumam un kaitējums videi;
  • C klase — būves, kuru avāriju rezultātā nerodas draudi fiziskās personas dzīvībai un veselībai, bet zaudējums fizisko un juridisko personu īpašumam un kaitējums videi ir nenozīmīgs.

Jāsaskaņo drošuma programma

Likuma grozījumi arī paredz, ka ar pašvaldību ir jāsaskaņo HES hidrotehnisko būvju drošuma programma. Tāpat arī pašvaldības ir jāinformē gadījumos, kad HES valdītājs nolēmis pārtraukt HES hidrotehniskās būves ekspluatāciju.

Vienlaikus tiek precizēta likuma 8. panta trešā daļa, nosakot, ka ne tikai elektroenerģijas ražošanas pārtraukšana neatbrīvo HES valdītāju no drošuma programmas pildīšanas, bet arī HES hidrotehniskās būves ekspluatācijas pārtraukšana. Līdz ar to tiek nostiprināta HES valdītāja atbildība par HES hidrotehniskās būves drošumu, anotācijā uzsvēruši likumprojekta izstrādātāji – Ekonomikas ministrija.

Likumā precizēta likuma 4. panta pirmā daļa, aizstājot vārdus “lai hidrotehniskās būves neradītu draudus, tajā skaitā plūdu draudus” ar vārdiem “lai hidrotehniskās būves un to ekspluatācijas režīms neradītu draudus, tajā skaitā plūdu draudus, HES hidrotehnisko būvju avārijas gadījumā”, jo dabiskus plūdus, kurus izraisa liela dabiskā pietece, HES nespēj ietekmēt.

Ja rodas katastrofas draudi

Tāpat tiek noteikts, ka gadījumā, ja kādā no HES hidrotehniskajām būvēm konstatētas novirzes no hidrobūves drošuma kritērijiem, kā rezultātā rodas katastrofas draudi, HES valdītājs tūlītēji par to ziņo lejpus esošajai pašvaldībai, esošo hidrotehnisko būvju valdītājiem, elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmas operatoriem un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam.

Tas ir noteikts atbilstoši Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma 10. pantā minētajiem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta uzdevumiem un tiesībām.

Tāpat arī Valsts civilās aizsardzības plāna, kas apstiprināts ar Ministru kabineta 2020. gada 26. augusta rīkojumu Nr. 476, 18. pielikumā “Dambju un citu hidrotehnisko būvju pārrāvumi – Daugavas hidroelektrostaciju kaskādes hidrobūve” reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumos ir noteikta kārtība par informācijas saņemšanu un iespējamajiem hidroelektrostaciju bojājumiem, kā arī turpmāko situācijas attīstību un operatīvo dienestu informēšanu.

Iebildumi no Latvijas Pašvaldību savienības

Likumprojekta izstrādē Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai iebildumus par grozījumiem pauda Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), bet vairākus priekšlikumus iesniedza Mazās hidroenerģētikas asociācija.

Latvijas Pašvaldību savienības iebildumi galvenokārt pausti par HES hidrotehnisko būvju dokumentu iesniegšanas uzraudzības funkcijas nodošanu ne tikai BVKB, bet arī pašvaldībām, norādīts likumprojekta anotācijā.

Mazās hidroenerģētikas asociācijas, kas apvieno 130 mazo hidroelektrostaciju, valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe uzskata, ka konkrētie likuma grozījumi bija laba iespēja no valsts un arī pašvaldību institūcijām noņemt nepamatotu slogu un lieku izdevumu pozīciju un piešķirt tiesības veikt HES hidrotehniskās būves drošuma klases dokumentu iesniegšanas uzraudzību un kontroli asociācijai, proti, Mazās hidroenerģētikas asociācijai, kurā ir apvienoti speciālisti ar pieredzi hidroenerģētikas nozarē un mazo HES jomā Latvijā.

“Asociācija HES kontroli veiktu Iietderīgāk un ar lielāku pievienoto vērtību – divas reizes gadā, pavasarī un rudenī, piesaistot hidroenerģētikas inženierus, informējot attiecīgo pašvaldību par konstatēto, kā arī iesakot, kas būtu uzlabojams,” skaidro J. Irbe. “Turklāt pašvaldības būvvaldēm tā ir jauna funkcija un prasa papildu izdevumus. Tomēr vēlamies pašvaldībām ārpus likuma piedāvāt sadarbības modeli HES drošuma pārbaudēm.”

Iesaka retāk iesniegt deklarācijas

Katru gadu saskaroties ar līdzšinējo drošuma deklarāciju iesniegšanas procesu, Mazās hidroenerģētikas asociācija ir secinājusi, ka nosacījums par ikgadēju drošuma deklarācijas iesniegšanu visām mazajām HES ir formāls, vairumā gadījumu izmaiņu nav, vai tās ir nebūtiskas un rada papildu administratīvo noslodzi un izdevumus.

Ņemot vērā, ka jau būvēšanas stadijā ir izvērtētas drošuma klases un noteiktas trīs veidu drošuma kategorijas jeb klases, asociācijas ieskatos pareizāk būtu ieviest diferencētu deklarāciju iesniegšanas biežumu. Tas būtu – A klasei reizi gadā, B klasei reizi divos gados un C klasei reizi trijos gados.

Nav notikušas nopietnas avārijas

Atbildot uz jautājumu, kāda ir mazo HES drošība, J. Irbe norāda, ka kopumā ar HES drošumu nav bijušas problēmas, nav notikušas nopietnas avārijas.

“Viss ir saistīts ar īpašnieka saimnieciskumu, cik lielus līdzekļus var atvēlēt, lai drošumu uzturētu augstā līmenī. Jāņem vērā, ka elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponente HES ir mazinājusies vai beigusies, līdzekļu HES uzturēšanai ir mazāk un nākotnē tik daudz līdzekļu vairs nevarēs veltīt drošumam,” skaidro asociācijas vadītājs.

Līdz šim mazās HES, pateicoties tām sniegtajam atbalstam elektroenerģijas obligātajā iepirkumā, ir uzturētas labā stāvoklī. To apliecina Ekonomikas ministrijā līdz šim ikgadēji iesniegtās drošuma deklarācijas, teikts asociācijas vēstulē Saeimas komisijai.

Plašāk par tēmu:

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU