SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
07. oktobrī, 2021
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Veselība
43
43

Covid-19 vakcīnas trešā deva – kam nodrošinās un kā pieteikties

Publicēts pirms 7 mēnešiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Baltsvakcinācijas pret Covid-19 saņēmēju loks ir ticis paplašināts. Visa informācija par vakcināciju pret Covid-19 un balstvakcinācijas saņemšanu ir apkopota Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā – https://www.spkc.gov.lv/lv/atbildes. Persona var pārbaudīt, vai tai pienākas balstvakcinācija, autentificējoties interneta vietnē Manavakcina.lv

 

Ievērojot SARS CoV-2 vīrusa Omikron varianta straujo izplatību Eiropā un, lai mazinātu plašas Covid-19 infekcijas izplatības risku Latvijā, Imunizācijas valsts padome ir saīsinājusi balstvakcinācijas saņemšanas intervālu – to var saņemt jau trīs mēnešus pēc primārās vakcinācijas pabeigšanas.

 

Balstvakcinācijas saņemšanas nosacījumi:

 

- Janssen vakcīnu saņēmušās personas – divus mēnešus pēc 1. potes;

- Vaxzevria (AstraZeneca) vakcīnu saņēmušās personas – trīs mēnešus pēc 2. potes;

- Comirnaty (Pfizer-BioNTech) vai Spikevax (Moderna) vakcīnas saņēmušās personas –  trīs mēnešus pēc 2. potes;

- Covid-19 pārslimojušas personas un vakcinējušās ar vienu poti – trīs mēnešus pēc potes vai pārslimošanas (atkarībā, kas bijis pēdējais);

- personas ar novājinātu imunitāti un vakcinējušās ar trīs potēm – sešus mēnešus pēc 3. potes;

- neveic jauniešiem vecumā no 12 līdz 17 gadiem. 

FOTO: Freepik

Šonedēļ ir uzsākta vairāku iedzīvotāju grupu balstvakcinācija ar Covid-19 vakcīnu trešo devu. Tā galvenokārt tiek rekomendēta senioriem vecumā no 65 gadiem, ja ir pagājuši seši mēneši kopš saņemtās “Astra Zeneca” (“Vaxzevria”) vai “Pfizer-BioNTech” (“Comirnaty”) otrās devas un persona nav izslimojusi Covid-19.

īsumā
  • Reālās dzīves efektivitātes pētījumos ir gūti pierādījumi, ka vecuma grupā virs 65 gadiem vakcīnu efektivitāte pret smagu Covid-19 slimības gaitu mazinās.
  • Lielākajai iedzīvotāju daļai, kurai rekomendēts saņemt balstvakcināciju, trešā deva ir jāsaņem, sākot no novembra vidus.
  • Par aizsardzības esamību un noturību, kā arī par balstvakcinācijas devas nepieciešamību, nevar spriest pēc antivielu skaita.
  • Primārās vakcinācijas papildu trešā deva tiek rekomendēta visām personām ar slimības vai terapijas izraisītu imūnsupresiju jau 28 dienas pēc vakcinācijas otrās devas saņemšanas.
  • Balstvakcinācija neietekmēs Covid-19 vakcinācijas sertifikāta derīgumu un personas vakcinācijas statusu.
  • Vienā reizē drīkst ievadīt gan vakcīnu pret Covid-19, gan pretgripas vakcīnu.

Eiropas Zāļu aģentūra un Latvijas Imunizācijas valsts padome rekomendē balstvakcinācijas pret Covid-19 saņemšanu:

  • personām no 65 gadiem;
  • pieaugušajiem sociālās aprūpes centru un pansionātu klientiem;
  • veselības aprūpes sistēmas darbiniekiem, kuriem ir ilgstoša saskarsme ar Covid-19 pacientiem vai ar pret Covid-19 nevakcinētiem pacientiem.

Rekomendācija attiecas uz minētajām iedzīvotāju grupām, ja cilvēki, kuri tajās ietilpst, nav izslimojuši Covid-19 un ir pagājuši 6 mēneši kopš saņemtās “Astra Zeneca” (“Vaxzevria”) vai “Pfizer-BioNTech” (“Comirnaty”) otrās devas.

Pēc Nacionālā veselības dienesta datiem divas “Pfizer-BioNTech ” (“Comirnaty”) un “Astra Zeneca” (“Vaxzevria”) vakcīnu devas ir saņēmis 141 tūkstotis senioru vecumā no 65 gadiem. Lielākajai iedzīvotāju daļai, kurai rekomendēts saņemt balstvakcināciju, trešā deva ir jāsaņem, sākot no novembra vidus.

Ar kādām vakcīnām var veikt balstvakcināciju

  • Ja pirmā un otrā deva saņemta ar "Pfizer-BioNTech" ražoto "Comirnaty" vakcīnu pret Covid-19, tad trešā deva rekomendējama ar "Comirnaty".
  • Ja pirmā un otrā deva saņemta ar "AstraZeneca" ražoto "Vaxzevria", tad trešā deva rekomendējama ar "Comirnaty", bet nepieciešamības gadījumā trešo devu var veikt arī ar "Vaxzevria".

Kāpēc šīs iedzīvotāju grupas

Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja profesore Dace Zavadska uzsver, ka lēmumam par balstvakcināciju ir jābūt balstītam uz ticamiem zinātniskiem pierādījumiem, izvērtējot ieguvumus un riskus gan individuāli, gan sabiedrībai kopumā.

Lai tos izzinātu, speciālisti galvenokārt vērtē vakcīnas efektivitāti reālajā dzīvē dažādos līmeņos – pret inficēšanos, pret simptomātisku saslimšanu, pret vidēji smagu un smagu slimības gaitu, pret hospitalizāciju, pret nāvi. Zinātniskā līmenī tiek analizēti dati gan par šūnu imunitātes, gan antivielu aizsardzības apjomu pēc pilna vakcinācijas kursa saņemšanas, gan veselības stāvokļa, vecuma vai ekspozīcijas riska ietekmi uz primārajā vakcinācijā sasniegto aizsardzību.

“Reālās dzīves efektivitātes pētījumos ir gūti pierādījumi, ka vecuma grupā virs 65 gadiem vakcīnu efektivitāte pret smagu Covid-19 slimības gaitu mazinās. Šiem cilvēkiem vecuma ietekmes dēļ šūnu imunitātes sistēma var būt mazāk izturīga, tādējādi aizsardzību nodrošinošā abu imūnās atbildes veidu (T un B šūnu un antivielu aizsardzības) kopdarbība var būt mazāk efektīva. Tāpat šajā vecuma grupā pēc primārajā imunizācijā saņemtajām devām vīrusu neitralizējošo antivielu daudzums var būt mazāks nekā jaunākiem cilvēkiem,” skaidro D. Zavadska.

Līdzīgi apsvērumi tiek ņemti vērā arī attiecībā uz sociālās aprūpes centru un pansionātu iemītniekiem, kuri, neatkarīgi no vecuma, visbiežāk ir cilvēki ar vairākām smagām saslimšanām. Papildu risks ir cieša daudzu personu dzīvošana vienās telpās. 

Atsevišķu profesionālo grupu balstvakcinācijai epidemioloģiska pamatojuma nav, jo nav datu, ka ārstniecības personāls, kas saņēmis pilnu vakcinācijas kursu, slimotu biežāk vai smagāk nekā pārējie iedzīvotāji. “Tomēr, konsultējoties ar starptautiskajām organizācijām un Veselības ministriju, esam secinājuši, ka var pieļaut balstvakcināciju tiem veselības aprūpes darbiniekiem, kuri ir ilgstošā saskarē ar Covid-19 pacientiem vai pacientiem, kuri nav vakcinēti pret Covid-19, lai novērstu lokālu slimības uzliesmojumu riskus, kā rezultātā vienlaicīgi savus profesionālos pienākumus nespētu veikt liels ārstniecības personu skaits,” norāda D. Zavadska.

Nacionālais veselības dienests īpaši uzsver, ka šajā gadījumā vakcinācijas fakts ir savstarpēji informēts lēmums starp veselības aprūpes sistēmas darbinieku un vakcinācijas pakalpojumu sniedzēju.

Vai pirms balstvakcinācijas nepieciešams noteikt antivielu skaitu

Profesore Zavadska kliedēja mītus par nepieciešamību noteikt antivielu skaitu pirms balstvakcinācijas: “Arvien biežāk izskan apgalvojums, ka vispirms ir jāveic antivielu tests, lai pārliecinātos, vai nav saglabājies pietiekami augsts antivielu līmenis aizsardzībai pret Covid-19. Tas ir aplami, jo šobrīd laboratorijās, tai skaitā stacionāros, vēl nav iespējams noteikt, vai konkrētais antivielu līmenis ir pietiekams imūnai aizsardzībai pret SARS CoV-2 infekciju un cik ilgi tas saglabāsies. Tāpēc šādu testu veikšana ir lieka un nesniedz jēgpilnu informāciju.”

 “Vakcīnu pret Covid-19 radītā imūnā atbilde un aizsardzība nav tikai antivielas,” skaidro infektoloģe D. Zavadska. “Tā ir daudz sarežģītāka un ietver gan humorālo antivielu atbildi, gan šūnu imunitātes radīto aizsardzību kopdarbībā. Antivielu atbildes analizēšanai un ticamu salīdzinājumu izdarīšanai tiek lietotas neitralizējošas un saistošas antivielas, kuru noteikšanas metodes ir pieejamas tikai pētniecības nolūkos specializētās laboratorijās.”       

Kam nevajadzētu domāt par balstvakcinācijas pret Covid-19 devu

Balstvakcinācija pret Covid-19 NAV nepieciešama:

  • ja pirms vakcinācijas uzsākšanas bijis pozitīvs Covid-19 tests un tad saņemtas divas vakcīnu devas pret Covid-19;
  • ja pēc divu devu saņemšanas ir bijis pozitīvs Covid-19 tests;
  • ja starp abām vakcīnu devām bijis pozitīvs Covid-19 tests;
  • ja pirms vai pēc vakcinācijas ar “Janssenvakcīnu bijis pozitīvs Covid-19 tests.

“Ja personai ir pabeigts vakcinācijas kurss un ir bijis pozitīvs Covid-19 tests, tas nozīmē, ka saskarsme ar vīrusa antigēnu ir notikusi jau trīs reizes. Šiem cilvēkiem papildu vakcinācijas deva nav nepieciešama,” skaidro D. Zavadska.

Profesore arī vairākkārt uzsvēra, ka šobrīd nav zinātnisku pierādījumu, ka balstvakcinācija būtu nepieciešama plašākai sabiedrībai. “Svarīgāk ir paplašināt vakcinācijas aptveri ar pirmo un otro devu, īpaši augsta riska grupās. Veselības aprūpes noslodzi šobrīd rada tieši nevakcinētā sabiedrības daļa,” akcentē D. Zavadska. Vienlaikus profesore pieļāva, ka tuvākajā laikā balstvakcinācija ar trešo devu varētu tikt rekomendēta personām, kuras ir saņēmušas "Janssen" vakcīnu pret Covid-19, jo ir indikācijas, ka tās aizsardzības līmenis nav pietiekams. 

Ja vakcinācijas kurss veikts ar "Moderna" ("Spikevax") vakcīnu

Rekomendācija saņemt balstvakcināciju pret Covid-19 šobrīd netiek attiecināta uz personām, kuras ir pabeigušas vakcinācijas kursu ar “Moderna” (“Spikevax”) vakcīnu. “Pētījumi šobrīd liecina, ka imunitāte, kas iegūta ar šo vakcīnu, joprojām ir stabila arī pēc astoņiem mēnešiem,” skaidro D. Zavadska.

Avots: Nacionālais veselības dienests

Kā senioriem pieteikties balstvakcinācijai

Balstvakcinācijas saņemšanai seniori, kuri vecāki par 65 gadiem, var pieteikties:

  • interneta vietnē Manavakcina.lv;
  • zvanot pa tālruni 8989;
  • pie ģimenes ārsta;
  • jebkurā ārstniecības iestādē, kas nodrošina vakcināciju pret Covid-19;
  • vakcinācijas punktos tirdzniecības centros vai pašvaldību telpās.

Ārstniecības iestāžu darbiniekiem prioritāri rekomendēts veikt vakcināciju ārstniecības iestādē, kurā persona ir nodarbināta. Taču arī viņi balstvakcinācijai var pieteikties vietnē Manavakcina.lv, zvanot uz tālruņa numuru 8989, vēršoties citā ārstniecības iestādē vai pie ģimenes ārsta.

Pieaugušo sociālo aprūpes centru un pansionātu iemītnieku balstvakcinācija tiks veikta līdzīgi kā pavasarī – vakcinācijas pakalpojumu sniedzējs sazināsies ar konkrēto iestādi, vienosies par datumu un laiku, kad izbraukuma vakcinācijā veiks vakcināciju.

Kas notiks ar Covid-19 vakcinācijas sertifikātu

Balstvakcinācija nav obligāta. Tās saņemšana vai nesaņemšana neietekmēs Covid-19 vakcinācijas sertifikāta derīgumu un personas vakcinācijas statusu.

Esošais digitālais sertifikāts turpinās darboties. Digitālajā sertifikātā parādīsies atzīme par 3. devas veikšanas datumu un vakcīnas nosaukumu.

Vai drīkst vienlaikus vakcinēties pret Covid-19 un gripu

“Ne tikai drīkst, bet ir pat rekomendējams tā darīt,” uzsvēra D. Zavadska, atgādinot, ka abu infekciju klātbūtne ir ārkārtīgi bīstama, tāpēc, īpaši riska grupu iedzīvotājiem, būtu ieteicams sevi pasargāt pret abām infekcijas slimībām.

Covid-19 epidemioloģiskās drošības pasākumu dēļ aizvadītajā gadā saslimstība ar gripu Latvijā praktiski netika novērota, tomēr prognozes liecina, ka šajā gripas sezonā saslimstība varētu pieaugt, jo sabiedrības imunitāte pret šo vīrusu būs ievērojami mazāka. Šī iemesla dēļ Pasaules Veselības organizācija lēš, ka šī gada gripas sezona varētu būt sarežģītāka.

LV portāls jau iepriekš vēstīja, ka šoruden ir būtiski paplašināta un vienkāršota bezmaksas vakcinācijas pret gripu pieejamība riska grupu iedzīvotājiem.

Trešā vakcinācijas deva pacientiem ar novājinātu imunitāti

Septembra sākumā Latvijā, līdzīgi kā citviet Eiropā un pasaulē, tika sākta trešās vakcīnas devas pret Covid-19 administrēšana. Kā pirmie papildu vakcīnas devu pret Covid-19 sāka saņemt iedzīvotāji ar būtiski novājinātu imūno sistēmu, kuriem primārajā vakcinācijas kursā nav izveidojusies pietiekama aizsardzība.

“Trešā vakcinācijas pret Covid-19 deva kā primārās vakcinācijas papildu deva tiek rekomendēta visām tām personām, kuras pielīdzināmas slimības vai terapijas izraisītas augstas imūnsupresijas pacientiem jau 28 dienas pēc vakcinācijas otrās devas saņemšanas,” skaidro infektoloģe D. Zavadska.

Līdz 6. oktobrim trešo vakcinācijas devu pret Covid-19 ir saņēmušas 170 imūnsupresētas personas, informē Nacionālais veselības dienests.

Šobrīd Latvijā vismaz vienu vakcīnas devu saņēmusi gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju – 49,65%. Vakcinācijas kursu ir pabeiguši 46%. Vakcinācija bez maksas ir pieejama ikvienam iedzīvotājam no 12 gadu vecuma.

Labs saturs
43
Pievienot komentāru

Covid-19 ierobežojošie pasākumi

 

 

 

 

 

Ārkārtējā situācija, kas tika izsludināta, lai apturētu straujo Covid-19 infekcijas izplatību un veselības nozares pārslodzi, ir noslēgusies. No 1. marta iedzīvotājiem saistoši epidemioloģiskās drošības pasākumi un ierobežojumi ir apkopoti Ministru kabineta noteikumos Nr. 662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” noteiktie ierobežojumi un pienākumi. 

Ņemot vērā Covid-19 infekcijas izplatības riskus, pilnvaras noteikt personu tiesības ierobežojošus pasākumus epidemioloģiskās drošības nolūkos, arī neizsludinot īpašu tiesisko režīmu, Ministru kabinetam ir deleģējis likumdevējs – Saeima –, pieņemot Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu

 

 

 

 

 

 

 

 


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU