FOTO: Freepik
Gadījumā, ja kādam no tiesas dalībniekiem nav pietiekamu valsts valodas zināšanu, viņam var atlīdzināt tulka pakalpojumiem nepieciešamos izdevumus. Civilprocesā no izmaksām par tulka pakalpojumiem atbrīvo trūcīgas vai maznodrošinātas personas, kā arī par tiem nav jāmaksā noteiktās civillietu kategorijās. Savukārt kriminālprocesā tiesības uz tulku neierobežo personas materiālais statuss.
Atbilstoši Civilprocesa likumam no samaksas par tulka pakalpojumiem ir atbrīvoti tie lietas dalībnieki, kuri nepārvalda tiesvedības valodu un ir maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusā.
Tāpat no tulka pakalpojumu izdevumu apmaksas tiks atbrīvotas personas noteiktās civillietu kategorijās, kurās personām ir prezumējamas grūtības atrast nepieciešamos finanšu resursus, lai tiesātos pret, nereti ekonomiski spēcīgāku, otru pusi (piemēram, darba tiesiskie prasījumi, uzturēšanas saistību lietas), personas ar īpaši aizsargājamo statusu, piemēram, noteiktās lietās, kas saistītas ar bērniem, lietās saistībā ar personām ar rīcībspējas ierobežojumiem, kā arī saistībā ar vardarbībā cietušām personām.
Fiziskajai personai par tulka pakalpojumiem nebūs jāmaksā arī tad, ja tiesa, izvērtējot tās mantisko stāvokli, pieņēmusi individuālu tiesas lēmumu atbrīvot šo personu no tiesas izdevumu samaksas.
Kriminālprocesa likuma 11. pantā paredzēts, ka personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, ja tā neprot valsts valodu, ir tiesības lietot valodu, kuru šī persona prot, un tikšanās laikā ar aizstāvi bez atlīdzības izmantot tulka palīdzību, kura piedalīšanos nodrošina procesa virzītājs, šādos gadījumos:
Jāņem vērā –, ja ierosināts kriminālprocess, tad personas, kuras nepārvalda latviešu valodu, ir atbrīvotas no tulka pakalpojumu samaksas. Tas paredzēts Kriminālprocesa likuma 11. pantā. Kārtība, kādā tulks piedalās tiesas procesā, ir noteikta MK noteikumos Nr. 1342 “Kārtība, kādā personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, tikšanās laikā ar aizstāvi tiek nodrošināta tulka palīdzība”.
Civilprocesā tulka izdevumi zaudējušajai pusei ir jāatlīdzina tikai par tulka piedalīšanos tiesas sēdē, nevis jebkurām citām darbībām, kuras tulks ir veicis sava klienta interesēs ārpus tulkošanas tiesas sēdēs, tikai tad, ja lietas dalībnieks tiesā iesniedzis dokumentus, kas apliecina tulka sniegto pakalpojumu apmaksu.
Šie izdevumi būs jāatlīdzina to faktiskajā apmērā, bet ne vairāk par Ministru kabineta noteiktajām likmēm. MK noteikumos Nr. 346 “Noteikumi par atlīdzināmajiem tulka izdevumiem civilprocesā” ir noteiktas tulka izdevumu samaksas normas jeb likmes par tulka izdevumiem par secīgo tulkošanu konkrētā valodu grupā. Minētajos MK noteikumos noteikta maksimālā likme par mutiskās tulkošanas stundu (kopumā par 38 konkrēti nosauktām valodām – 30 eiro stundā, kā arī puštu, urdu un citām noteikumos neminētajām valodām – 70 eiro stundā).
Lai lietas dalībnieki nevarētu izmantot tulka neierašanos kā iespēju panākt lietas izskatīšanas atlikšanu, Civilprocesa likumā noteikts, ka tiesa var atlikt lietas izskatīšanu tikai tad, ja tulks neierodas tiesas sēdē tāda iemesla dēļ, kuru tiesa atzīst par attaisnojošu. Gadījumā, ja tulks neierodas, tad viņam tiek meklēts aizstājējs, ja to neizdodas atrast, – sēdi var atlikt, skaidro Tiesu administrācijas pārstāve Ināra Makārova.
Šobrīd Latvijas tiesās ir 85 tulku štata vietas, kuri tulko krievu valodā. Citu valodu pārvaldoši tulki tiek meklēti ārpakalpojumā, skaidro I. Makārova.
Štata tulki saņem algu, savukārt, par ārpakalpojumiem (citām valodām) tiek organizēts pakalpojuma iepirkums, kurā ir noteiktas pakalpojuma/tulkošanas cenas, kas atkarīgas no valodas un steidzamības.