SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
03. septembrī, 2021
Lasīšanai: 10 minūtes
2
2

Noteikts procents zemu emisiju vai bezemisiju transporta līdzekļu iepirkumos. Saeimā šonedēļ

FOTO: Evija Trifanova, LETA

2. septembrī deputāti klātienē sanāca uz pirmo rudens sesijas sēdi. Šajā LV portāla apkopojumā – par aktuālajiem Saeimā iesniegtajiem un atbalstītajiem likumprojektiem šonedēļ.

īsumā
  • Ārzemniekam, kurš Latvijā iesniedzis iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu, būs tiesības uz nodarbinātību, ja lēmums par statusa piešķiršanu nav pieņemts trīs mēnešu laikā. Plašāk >>
  • Ar grozījumiem Imigrācijas likumā noteikts izglītības iestādes pienākums informēt Valsts robežsardzi, ja ārzemnieks, kurš saņēmis termiņuzturēšanās atļauju saistībā ar mācībām vai studijām, ir pārtraucis mācības. Plašāk >>
  • Turpmāk sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem katrā autotransporta līdzekļu iepirkumā un noteiktos pakalpojumu līgumos būs jānodrošina noteikts procents tīru transporta līdzekļu. Plašāk >>
  • No 2026. gada 1. janvāra par tīru autotransportu uzskatīs noteiktas kategorijas auto, kura izpūtēja emisijas būs 0 oglekļa dioksīda g/km. Plašāk >>
  • Pagarināts maksātnespējas administratora kvalifikācijas periods uz pieciem gadiem līdzšinējo divu vietā. Plašāk >>
  • Otrajā lasījumā atbalstītas izmaiņas Medību likumā, kas paredz paplašināt medību platības, lai mazinātu savvaļas dzīvnieku radītos postījumus. Plašāk >>
  • Plāno piešķirt augstskolām tiesības veikt ārvalstīs izdotu akadēmisko grādu un izglītības dokumentu ekspertīzi. Plašāk >>
  • Iecerēts paplašināt policijas tiesības pieņemt lēmumu par personas, kas rada vardarbības draudus, nošķiršanu bez aizsargājamās personas rakstveida pieteikuma. 

Turpmāk sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem katrā autotransporta līdzekļu iepirkumā un noteiktos pakalpojumu līgumos būs jānodrošina noteikts procents tīru transporta līdzekļu. To paredz Saeimā galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā un izmaiņas Publisko iepirkumu likumā.

Izmaiņu mērķis ir veicināt pieprasījumu pēc tīriem transportlīdzekļiem ar zemu emisiju daudzumu, atbalstot šādu auto tirgus izplatību visā Eiropas Savienībā (ES). Līdz ar grozījumiem ieviestas vairākas ES prasības, likumprojektu anotācijās norādījuši to autori.

Izmaiņas likumā definē, kas tā izpratnē ir lielas noslodzes bezemesiju autotransporta līdzeklis un tīrs transportlīdzeklis. Par tīru transportlīdzekli noteikts konkrētas kategorijas auto, kura maksimālās izpūtēja emisijas ir mazākas nekā 50 oglekļa dioksīda g/km. Tāpat tie ir elektrotransportlīdzekļi vai autotransports, kas darbināms ar alternatīvajām degvielām.

Likumā noteikts, ka no 2026. gada 1. janvāra par tīru autotransportu uzskatīs noteiktas kategorijas auto, kura izpūtēja emisijas būs 0 oglekļa dioksīda g/km.

Kā papildu nosacījums pilsētas autobusiem (M3) tiek noteikts, ka pusei no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2019/1161 par tīro un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu noteiktā mērķa jābūt sasniegtai, iepērkot bezemisiju pilsētas autobusus.

Pēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas datiem, Latvijā pērn reģistrēti 680 transportlīdzekļi, kuru degvielas veids ir tikai elektrība. No tiem 14 ir kravas transportlīdzekļi, 658 vieglie auto un astoņi autobusi. Kopš pagājušā gada janvāra kopējais elektromobiļu skaita pieaugums ir 56%.

Tiesības uz nodarbinātību bēgļiem būs ātrāk

Saeima trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz ārzemniekam, kurš Latvijā iesniedzis iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu, nodrošināt tiesības uz nodarbinātību, ja lēmums par statusa piešķiršanu nav pieņemts trīs mēnešu laikā.

Atbalstītās izmaiņas likumā saistītas arī ar pārsūdzības kārtību lēmumiem par ārzemnieka iekļaušanu to personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijā aizliegta. Grozījumi paredz, ka iekšlietu ministra lēmuma pārsūdzību turpmāk īstenos nevis Ģenerālprokuratūra, bet tiesa. Lēmumā par ārzemnieka iekļaušanu attiecīgo personu sarakstā būs jānorāda pamatojums, ciktāl šāda pamatojuma norādīšana ir samērīga.

Galīgajā lasījumā atbalstīti vēl citi grozījumi Imigrācijas likumā, kas akreditētai izglītības iestādei nosaka pienākumu nekavējoties (bet ne vēlāk kā triju darba dienu laikā) rakstveidā informēt Valsts robežsardzi, ja ārzemnieks, kurš saņēmis termiņuzturēšanās atļauju saistībā ar mācībām vai studijām, ir pārtraucis mācības vai izslēgts no studējošo saraksta. Tāpat robežsardze jāinformē gadījumā, ja ārzemnieks 14 dienas nepārtraukti bez attaisnojoša iemesla nav piedalījies mācību vai studiju procesā un nav sasniedzams.

Maksātnespējas administratoru kvalifikācijas periods

Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Maksātnespējas likumā, ar kuriem pagarināts maksātnespējas administratora kvalifikācijas periods uz pieciem gadiem līdzšinējo divu vietā.

Atbilstoši spēkā esošajam regulējumam administratoram ir pienākums regulāri kārtot kvalifikācijas eksāmenu, pēc kura nokārtošanas tiek pagarināts izsniegtās amata apliecības derīguma termiņš. Kvalifikācijas eksāmens jānokārto līdz izsniegtās amata apliecības derīguma termiņa beigām, teikts likumprojekta anotācijā.

Termiņa pagarinājums tiek pielīdzināts līdzīgu juridisko jomu pārstāvju kvalifikācijas regulējumam, pauž likumprojekta autori Tieslietu ministrijā.

Grozījumi arī paredz, ka administratoriem būs jāapmeklē kvalifikācijas pilnveides pasākumi kopumā 80 akadēmisko stundu garumā līdz šim noteikto 32 stundu vietā.

Atbalsta medību platību paplašināšanu

Otrajā lasījumā deputāti lema par izmaiņām Medību likumā, kas paredz paplašināt medību platības, lai mazinātu savvaļas dzīvnieku radītos postījumus.

Likumprojekts paredz, ka medīt būs aizliegts vietās, kur nav reģistrēts medību iecirknis, izņemot:

  • nelimitēto medījamo dzīvnieku medības, kurās piedalās medību tiesību īpašnieks vai tā rakstveidā pilnvarota persona;
  • nelimitēto medījamo dzīvnieku medības publiskajās ūdenstilpēs un to tauvas joslā;
  • ievainota medījamā dzīvnieka izsekošanu.

Medību iecirkni reģistrē, ja tajā iekļaujamā medību platība nav mazāka par 350 ha, ja medību iecirkni reģistrē medību tiesību īpašnieks vai medību tiesību īpašnieki, kuru medību platība atrodas blakus un kuri noslēguši savstarpēju līgumu par kopīgu medību tiesību izlietojumu.

Ja medību iecirkni reģistrēs medību tiesību lietotājs, tad tā platībai būs jābūt 1000 ha lielai.

Plānots paplašināt stirnu un meža cūku medību platību no pašreizējiem 200 ha līdz ne mazāk kā 350 ha.

Plāno piešķirt augstskolām tiesības veikt ārvalstīs izdotu akadēmisko grādu un izglītības dokumentu ekspertīzi

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija konceptuāli atbalstījusi likumprojektus – grozījumi Augstskolu likumā un grozījumi Izglītības likumā, ar kuriem iecerēts piešķirt noteiktām augstskolām tiesības veikt ārvalstī izdotu akadēmisko grādu un izglītības dokumentu ekspertīzi, izsniedzot izziņu, ja izglītības dokumenta īpašnieks plāno uzsākt vai turpināt studijas Latvijā.

Tiesības veikt noteikto izglītības dokumentu un diplomu ekspertīzi būs tikai tām augstskolām, kurām ir ilggadēja starptautiska sadarbība akadēmiskā darbā, uzkrāta pieredze darbā ar ārvalstu studentiem, atbildīga studentu atlase, kvalificēts personāls, atbilstoša materiāltehniskā bāze un kapacitāte, teikts likumprojekta anotācijā. Kvalifikācijas prasības augstskolām, kas varēs iegūt šīs tiesības, un kārtību, kā tās tiks piešķirtas, noteiks Ministru kabinets, paredz likumprojekts. Tāpat plānots noteikt, kādos gadījumos augstskola šīs tiesības zaudēs.

Šobrīd ārvalstīs iegūto akadēmisko grādu un izglītības dokumentu akadēmisko ekspertīzi Latvijā veic Akadēmiskās informācijas centrs.

Paplašinās policijas tiesības pieņemt lēmumu par personas, kas rada vardarbības draudus, nošķiršanu

Izskatīšanai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā iesniegti grozījumi likumā “Par policiju”, kas nodrošinātu, ka gadījumos, kad pastāv tūlītēji draudi, ka persona, kas atrodas mājoklī vai tā tuvumā, var nodarīt kaitējumu aizsargājamās personas dzīvībai, brīvībai vai veselībai, policija bez aizsargājamās personas rakstveida pieteikuma pieņem lēmumu, kas nodrošina personas, kas rada draudus, un aizsargājamās personas nošķiršanu.

Par zemes nodošanu sabiedrības vajadzībām

Tāpat deputāti lēma par grozījumu Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā nodošanu Juridiskajai komisijai, ar kuriem plānots risināt gadījumus, kad sabiedrības vajadzību nodrošināšanai nepieciešama zeme vai būve, kas vēl nav ierakstīta zemesgrāmatā.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU