Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Gatis Diedziņš, LETA
Šodien, 3. septembrī, stājas spēkā izmaiņas kārtībā, kādā nosaka, aprēķina un uzskaita katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamo daļu par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem. Grozījumi attiecas uz dzīvojamajām mājām, kurās pārvaldīšanas tiesības pilnībā pieder tās īpašniekiem.
Izmaiņas Ministru kabineta (MK) 2015. gada 15. septembra noteikumos Nr. 524 “Kārtība, kādā nosaka, aprēķina un uzskaita katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamo daļu par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem” valdība pieņēma 31. augustā. Grozījumu mērķis ir precizēt dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamās daļas aprēķināšanas kārtību, ja dzīvojamajā mājā tiek veikta individuālā ūdens un siltumenerģijas patēriņa uzskaite, norādīts likumprojekta anotācijā.
Ar grozījumiem ir pilnveidota ūdens patēriņa starpības sadales kārtība. Noteiktas papildu prasības gadījumos, kad dzīvokļos tiek izmantoti siltuma maksas sadalītāji vai siltumenerģijas skaitītāji, lai panāktu samērīgu maksājamo daļu noteikšanu.
Izmaiņas MK noteikumos Nr. 524 veiktas, jo līdzšinējā ūdens patēriņa starpības sadales kārtība paredz iespēju visu dzīvojamās mājas ūdens patēriņa starpību uzrēķināt atsevišķiem dzīvojamās mājas īpašniekiem vai pat vienam īpašniekam, kas var radīt nesamērīgi lielas izmaksas. Nereti dzīvojamajās mājās bija problēmas arī ar nesamērīgu siltumenerģijas patēriņa sadalījumu īpašnieku starpā, ja tiek veikta individuālā siltumenerģijas patēriņa uzskaite dzīvokļos, nedzīvojamajās telpās un mākslinieka darbnīcās ar siltuma maksas sadalītājiem vai siltumenerģijas skaitītājiem, jo trūka rūpīgāk izstrādātas maksājamo daļu aprēķina metodikas.
Turklāt līdz šim pastāvēja atšķirīga ūdens patēriņa starpības sadales kārtība, proti, atkarībā no tā, kuri Ministru kabineta noteikumi attiecināmi uz dzīvojamo māju, nosakot īpašnieka maksājamo daļu par ūdensapgādes pakalpojumu.
Grozījumos Ministru kabineta 2008. gada 9. decembra noteikumos Nr. 1013 “Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”, kas stājās spēkā 2019. gada 22. novembrī, tika risināts jautājums par to, lai visu dzīvojamās mājas ūdens patēriņa starpību nevarētu piemērot vienam dzīvojamās mājas īpašniekam.
Noteikumu Nr. 1013 regulējums attiecas uz dzīvokļu īpašniekiem un dzīvojamo māju pārvaldniekiem dzīvojamajās mājās, kurās dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības un pakalpojums tiek sniegts ar pārvaldnieka starpniecību un dzīvokļu īpašnieku kopība saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50. panta trešās daļas 2. punktu pati nav noteikusi kārtību, kā tiek noteikta katra dzīvokļa īpašnieka apmaksājamā daļa par saņemto pakalpojumu, un viņiem piederošās kopīpašumā esošās mājas daļas uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu sniegšanas kārtību.
Līdz ar to analoģiska kārtība pārņemta arī MK noteikumos Nr. 524, kas attiecas uz dzīvojamajām mājām, kuru pārvaldīšanas tiesības ir dzīvojamās mājās īpašniekiem, skaidro Ekonomikas ministrija. Turpmāk arī šajos namos situācijā, kad nav zināms kādā dzīvoklī, nedzīvojamajā telpā vai mākslinieka darbnīcā patērētais ūdens apjoms, tiks aprēķināts tiem piegādātais ūdens daudzums, nevis piemērota visa ūdens patēriņa starpība.
Attiecīgi šādam dzīvoklim ūdens patēriņu (daļu no ūdens patēriņa starpības) aprēķinās pēc formulas, kurā izmanto pašvaldības noteikto ūdens patēriņa normu uz vienu iedzīvotāju. Savukārt nedzīvojamajai telpai vai mākslinieka darbnīcai ņems vērā tās augstāko ūdens patēriņu pēdējo sešu mēnešu laikā. Atlikusī ūdens patēriņa starpība, ja tāda būs, tiks sadalīta starp visiem dzīvojamās mājas īpašniekiem.
Turpmāk arī pārvaldīšanas tiesību pārņemtajās mājās varēs lemt par atkārtotās ūdens patēriņa skaitītāju verificēšanas perioda pagarināšanu, ja dzīvojamajā mājā tiks ieviesta vienota kārtība (kopīgi, vienādi, centralizēti uzstādīti ūdens patēriņa skaitītāji) un izvēlētajiem ūdens patēriņa skaitītājiem ražotāja instrukcijā būs norādīts garāks lietošanas ilgums.
Atkārtotā ūdens patēriņa skaitītāja verificēšana būs jāveic līdz atkārtotās verificēšanas termiņa beigām. Līdz ar to tiek izslēgts līdzšinējais izņēmums, ka ūdens patēriņa skaitītāja rādījumi tika ņemti vērā vēl trīs mēnešus pēc tā atkārtotās verificēšanas termiņa beigām.
Lai mājas īpašnieki varētu sākt piemērot jauno ūdens patēriņa starpības sadales kārtību, tiem jāvienojas ar personu, kura aprēķina maksājamo daļu, un jāveic grozījumi pakalpojumu līgumā ar ūdenssaimniecības pakalpojuma sniedzēju.
Savukārt, lai sekmētu samērīgu siltumenerģijas patēriņa sadalījumu dzīvojamās mājas īpašnieku starpā, kad ir ieviesta individuālas siltumenerģijas uzskaites sistēma ar individuāliem siltuma maksas sadalītājiem vai siltumenerģijas skaitītājiem dzīvokļos (tostarp nedzīvojamajās telpās un mākslinieka darbnīcās), no 2022. gada 1. marta noteikts ievērot atsevišķus priekšnoteikumus efektīvai šādas sistēmas izmantošanai.
Vienlaikus dzīvojamo māju īpašnieku maksājamo daļu aprēķinā būs jāņem vērā siltumenerģijas patēriņu ietekmējošie faktori, piemēram, dzīvojamo telpu izvietojums dzīvojamā mājā, attiecīgi vajadzēs piemērot Ministru kabineta noteikumos papildus pievienotajos pielikumos noteiktos koeficientus.
