Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Renāte Briede, LETA
3. jūlijā spēkā stājas likuma grozījumi, kas nosaka vairākas jaunas atceres dienas – Nacionālo partizānu bruņotās pretošanās atceres dienu, Nacionālās pretošanās kustības piemiņas dienu, 2013. gada 21. novembra traģēdijas atceres dienu –, kā arī jaunu atzīmējamo dienu: Valsts valodas dienu.
Izmaiņas ieviestas līdz ar grozījumiem likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”.
Par Nacionālo partizānu bruņotās pretošanās atceres dienu ir noteikts 2. marts, jo 1945. gadā 2. martā Viļakas (bijušā Abrenes) apriņķa Stompaku purva salās notika lielākā kauja Latvijas nacionālo partizānu kara vēsturē. Toreiz ap 350 Latgales mežabrāļu izcīnīja smagu kauju ar uzbrūkošā čekas karaspēka skaitlisko pārspēku, paliekot nesakauti un organizēti atkāpjoties, izvairījās no draudošā aplenkuma un papildu zaudējumiem. Kā norādījuši likumprojekta autori, pieminot latviešu tautas pretošanos padomju okupācijas varai 50 gadu garumā, ir vienlīdz svarīgi atbilstoši novērtēt kā nevardarbīgo, tā arī bruņoto pretošanos.
17. marts ir noteikts par Nacionālās pretošanās kustības piemiņas dienu, jo šajā dienā Konstantīna Čakstes vadītā Latvijas Centrālā padome 1944. gadā pabeidza parakstu vākšanu memorandam, kurā Latvijas tautas vārdā tika pieprasīta Latvijas valsts neatkarības faktiskā atjaunošana.
Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, šī atceres diena dos turpmāk iespēju godināt:
Šajā datumā iecerēts aicināt sabiedrību godināt un atcerēties visus nacionālās pretošanās kustības dalībniekus.
Savukārt 21. novembrī ikviens aicināts atminēties 2013. gada 21. novembrī notikušo traģēdiju, kad, iebrūkot lielveikala “Maxima” jumtam, gāja bojā 54 cilvēki. Atceres diena ir piemiņas un cieņas apliecinājums visiem traģēdijas upuriem, lai atgādinātu sabiedrības kopējo atbildību un nepieļautu šādu traģēdiju atkārtošanos nākotnē.
15. oktobris noteikts par Valsts valodas dienu, jo 1998. gada 15. oktobrī Saeima Satversmes 4. pantā nostiprināja, ka Latvijas Republikā kā valsts valoda ir latviešu valoda. Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka, atzīmējot Valsts valodas dienu, tiks uzsvērta latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas konstitucionālā nozīme saliedētas Latvijas sabiedrības veidošanā un valstiskuma pastāvēšanā.
