Veidos vienotu informācijas sistēmu par atvieglojumiem un atlaidēm iedzīvotājiem

Atvieglojumu vienotās informācijas sistēmas likumprojekts, ko otrdien, 27. aprīlī, atbalstīja valdība, paredz, ka vienotas informācijas sistēmas (AVIS) mērķis ir izveidot iedzīvotājiem, komersantiem un valsts un pašvaldības institūcijām ērtu, viegli saprotamu atvieglojumu pārvaldības sistēmu tiešsaistes darījumiem, kas balstīti uz personas vai personai izsniegtā identifikācijas līdzekļa identificēšanu darījuma brīdī un kas nodrošina precīzu atvieglojumu norādījumu izpildi.

Valdības sēdē informējot par likumprojektu, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs izklāstīja, ka atvieglojumu vienotās informācijas sistēma valstī ieviesīs jaunu vienotu centralizētu risinājumu, kas būs koplietošanas platforma, kuras ietvaros varēs vienkopus apkopot visus gan valsts līmenī, gan pašvaldībās iedzīvotājiem pieejamos atvieglojumus. Tas būtiski uzlabos atvieglojumu saņemšanas pieejamību iedzīvotājiem, mazinās administratīvo slogu atvieglojumu saņemšanā, ievērojami mazinās krāpniecisko darījumu apjomu un nodrošinās to, ka atvieglojumus saņems tās personas, kurām atvieglojumi pienākas.

Tāpat ministrs norādīja, ka likumprojekts sasaucas arī ar virzību uz digitālo centralizāciju un AVIS veidošana ir viens no risinājumiem, kā no sadrumstalotas pieejas pakalpojumu sniegšanā pāriet uz vienotu risinājumu, kas ir ērti pieejams gan valsts iestādēm, gan komersantiem, gan arī, svarīgākais, iedzīvotājiem.

Pašreiz valsts un arī pašvaldības iedzīvotājiem piešķir daudzus dažādus atvieglojumus: sociālo atbalstu, braukšanas maksas atvieglojumu sabiedriskajā transportā, atlaides ēdināšanas pakalpojumiem u. c.

Vienotajā koplietošanas platformā būs atrodama informācija par to, kādi konkrēti atvieglojumi konkrētam iedzīvotājam ir pieejami. Brīdī, kad cilvēks saņems pakalpojumu, piemēram, sabiedriskajā transportā, ja viņam pienākas atlaides, viņam nebūs pirms tam jāiet uz pašvaldības iestādi, jāpierāda, ka viņš ir tādas personas statusā, kurai atlaide pienākas. Atlaide tiks piemērota automātiski.

Šāda sistēma arī iedzīvina pieeju, ka valsts saviem iedzīvotājiem lieki neprasa informāciju, kura valsts rīcībā jau ir. Šādas sistēmas izveide iedzīvotājiem ir liels ieguvums, uzsvēra ministrs.

AVIS izveides ieguvumi

Sistēma AVIS tiek izstrādāta pakāpeniski. Likumprojekta anotācijā sagrupēti ieguvumi.

• Atvieglojuma saņēmējiem atvieglojumus būs iespēja izmantot bez sociālo statusu apliecinošu izziņu, apliecību un tamlīdzīgu dokumentu uzrādīšanas. Atvieglojumu saņemšanas brīdī personas tiks identificētas, līdz ar to personai tiks nodrošināts augstāks privātums par tai piemērotajiem speciālajiem atvieglojumiem (trūcīgā statusa, bezdarba, invaliditātes u. c. gadījumos).
• Atvieglojuma saņēmējiem tiks nodrošināta iespēja portālā latvija.lv redzēt, kādi atvieglojumi viņiem pienākas, un kontrolēt, vai atvieglojuma pakalpojumu sniedzējs ir korekti uzskaitījis viņam sniegtos pakalpojumus un preces, tā samazinot atvieglojuma pakalpojumu sniedzēja krāpniecības risku.
• Atvieglojuma saņēmējiem tiks nodrošināta iespēja portālā latvija.lv apskatīt visus iepriekš personas izmantotos atvieglojumus, nodrošinot iespēju konstatēt, vai personas vārdā netiek nepamatoti izmantoti tai piešķirtie atvieglojumi ar, piemēram, viltotiem vai nelikumīgi iegūtiem identifikācijas līdzekļiem, jo katrs darījums un tā apstākļi ir identificējami, tādējādi kontrolējot, ka atvieglojumus drīkst saņemt tikai personas, kurām tie pienākas.
• Atvieglojuma devējiem (valsts, pašvaldību institūcija un nākotnē, iespējams, jebkura cita persona, kas definē atvieglojumu piešķiršanas kritērijus) tiks nodrošināta iespēja publicēt atvieglojumu piešķiršanas nosacījumus, neveidojot individuālu datu apmaiņu ar katru atvieglojuma pakalpojumu sniedzēju, kā arī iespēja kontrolēt atvieglojuma pakalpojumu sniedzēja darbību un piešķirto atvieglojumu izmantošanu.
• Atvieglojumu pakalpojumu sniedzējiem tiks nodrošināta iespēja sniegt pakalpojumus un pārdot preces, neveidojot individuālu datu apmaiņu ar katru atvieglojuma devēju, kā arī darījuma brīdī pārliecināties par atvieglojuma piešķiršanas nosacījumu spēkā esamību, tā samazinot atvieglojuma saņēmēja krāpniecības risku.

Jāveido pārskatāma atvieglojumu sistēma

Atvieglojumu administrēšanas jautājums ir aktuāls gan valsts, gan pašvaldību līmenī, jo, neefektīvi administrējot atvieglojumus, tiek izlietoti būtiski valsts un pašvaldību budžeta līdzekļi.

Likumprojekta izstrādātāja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) minējusi vairākas sociālās grupas, piemēram, skolēnus, pensionārus, bezdarbniekus u. c., kam pieejami dažāda veida atvieglojumi dažādu pakalpojumu/preču saņemšanai, piemēram, sabiedriskā transporta biļešu atlaides, atvieglojumi maznodrošinātajiem, bāreņiem, daudzbērnu ģimenēm, u. c. Atsevišķos gadījumos pašvaldībās ir ieviesta lokāla atvieglojumu uzskaites sistēma ar definētām atlaižu/atvieglojumu kategorijām.

Arī Valsts kontrole 2019. gada revīzijā “Vai nodokļu atlaides un atvieglojumi sasniedz tiem noteiktos mērķus?” ir uzsvērusi nepieciešamību skatīt atvieglojumus, to uzskaiti un kontroli kā sistēmu kopumā.

Kas sniegs datus

Likumprojektā paredzēts, ka informācijas sistēmā datus iekļaušanai un aktualizēšanai sniedz:

1)   Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde – no Fizisko personu reģistra;

2)   Uzņēmumu reģistrs – no Publisko personu un iestāžu saraksta, Komercreģistra un Biedrību un nodibinājumu reģistra;

3)   Izglītības un zinātnes ministrija – no Valsts izglītības informācijas sistēmas;

4)   Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija – no Invaliditātes informatīvās sistēmas;

5)   Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija – no Bāreņu reģistra;

6)   Sabiedrības integrācijas fonds – no Informācijas uzkrāšanas un analīzes sistēmas (no Goda ģimenes apliecību reģistra);

7)   Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra – no Sociālās apdrošināšanas informācijas sistēmas;

8)   valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Autotransporta direkcija” – no Valsts noteikto braukšanas maksas atvieglojumu saņēmēju informācijas sistēmas;

9)   atvieglojuma devējs – no savas atvieglojuma administrēšanas un uzskaites informācijas sistēmas, ja tāda ir izveidota;

10)   atvieglojuma pakalpojumu sniedzējs – no savas pakalpojumu pārvaldības informācijas sistēmas, ja tāda ir izveidota;

11)   elektronisko pakalpojumu sniedzējs – no savas elektronisko pakalpojumu pārvaldības informācijas sistēmas.

Nodokļu atvieglojumus AVIS neietvers

Topošajā likumā noteiktajā sistēmā nav paredzēts ietvert atvieglojumus, kas saistīti ar nodokļiem un nodevām, publiskas personas nekustamā īpašuma nomu. Tas neattieksies arī uz savstarpējo norēķinu procesu starp atvieglojuma devēju un atvieglojuma pakalpojumu sniedzēju.

Likumprojekts vēl jāpieņem Saeimā.