Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Freepik
Lai palīdzētu uzņēmējiem pārvarēt Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi, ir stājušies spēkā vairāki atvieglojumi. Piemēram, aprēķinot iedzīvotāju ienākumu nodokli no saimnieciskās darbības par 2020. un 2021. gadu, netiks piemērots līdzšinējais izdevumu ierobežojums 80% apmērā no ieņēmumiem. Līdz gada beigām atcelta prasība valdes locekļiem veikt algas nodokļa samaksu un sociālās iemaksas no minimālās algas, ja kapitālsabiedrībā, kuras apgrozījums pārsniedz 2500 eiro mēnesī, nav bijis neviena darbinieka vai valdes locekļa, kas gūst atlīdzību vismaz minimālās algas apmērā.
To paredz grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas stājas spēkā sestdien, 20. martā. Likums grozīts, lai uzlabotu ekonomisko situāciju un stiprinātu tautsaimniecības stabilitāti Covid-19 pandēmijas izraisītajos apstākļos, teikts likumprojekta anotācijā.
Līdz ar grozījumu stāšanos spēkā Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 6. pants ir papildināts ar otro, trešo un ceturto daļu, paredzot, ka saimnieciskās darbības veicējiem nepiemēros ierobežojumus ar nodokli apliekamo ienākumu noteikšanā.
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātājiem – saimnieciskās darbības veicējiem, individuālajiem komersantiem vai individuālo uzņēmumu (zemnieka vai zvejnieka saimniecības) īpašniekiem –, aprēķinot IIN no saimnieciskās darbības par 2020. un 2021. gadu, nepiemēros līdzšinējo izdevumu ierobežojumu 80% apmērā no ieņēmumiem (6. panta otrā daļa).
Savukārt, nosakot ar nodokli apliekamo ienākumu no saimnieciskās darbības par 2020. un 2021. gadu, nepiemēros likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.1 panta 6.1 daļā noteikto ierobežojumu (tas paredz: ja ar nodokli apliekamais ienākums ir mazāks par 20% no ieņēmumiem, nodokli tik un tā aprēķina no summas, kas nav mazāka par 20% no saimnieciskās darbības ieņēmumiem).
Finanšu ministrijas uzsver, ka minētie likuma precizējumi ir būtiski, ņemot vērā Covid-19 infekcijas izplatības ietekmi uz saimniecisko darbību un ar to saistītos ierobežojumus, jo saimnieciskās darbības veicēju skaits, kas strādā ar zaudējumiem (ieņēmumi mazāki par izdevumiem), krasi pieaug.
2021. gadā nepiemēros arī likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8. panta 2.9 daļu un likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 1. panta 2. punkta “m” apakšpunktu un 14. panta 12.1 daļu, kuros noteikti minimālie ar nodokli apliekamie ienākumi kapitālsabiedrības valdes loceklim, ja kapitālsabiedrībā nav neviena darba ņēmēja ar noteiktu apgrozījumu.
Skaidrojot grozījumu būtību, Finanšu ministrija norāda uz apstākļiem, kādi var izveidoties ārkārtējās situācijas laikā, kad tirdzniecība ir ierobežota un arī citu pakalpojumu sniegšana ir sašaurinājusies. Praksē rodas situācijas, ka, piemēram, uzņēmumā ir tikai divi darbinieki, no kuriem viens ir arī valdes loceklis. Ierobežojumu un samazināta apgrozījuma dēļ abi darbinieki strādā nepilnu darba laiku, tāpēc iesniedz iesniegumu par algu subsīdijām. Aprēķinātā darba alga abiem ir mazāka par minimālo mēnešalgu, jo maz darba stundu. Šādā gadījumā par darbinieku, kas ir gan valdes loceklis, gan darbinieks vienā personā, IIN un VSAOI iznāk maksāt vēl papildu IIN (algas nodokli) un VSAOI – gan no aprēķinātās algas par nepilno darba laiku, gan no domājamā ienākuma.
Lai novērstu šādas situācijas, līdz 2021.gada beigām tiek atcelta prasība valdes locekļiem veikt IIN (algas nodokļa) un VSAOI samaksu no minimālās algas, ja kapitālsabiedrībā, kuras apgrozījums pārsniedz 2500 eiro mēnesī, nav bijis neviena darbinieka vai valdes locekļa, kas gūst atlīdzību vismaz minimālās algas apmērā (Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 6. panta trešā daļa).
Grozījumi noteic garāku termiņu gada ienākumu deklarācijas iesniegšanai un iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksai, tiem IIN maksātājiem, kuriem IIN gada ienākuma deklarācijas iesniegšanas ir obligāta, piemēram, saimnieciskās darbības veicējiem.
Tas nozīmē, ka saimnieciskās darbības veicēji gada ienākumu deklarāciju par 2020. gadu varēs iesniegt līdz šīgada 1. jūlijam un aprēķinātā nodokļa summa vienotajā nodokļu kontā būs jāiemaksā līdz 23. jūlijam. Līdz šim deklarācija Valsts ieņēmumu dienestam bija jāiesniedz līdz 1. jūnijam, bet aprēķinātais nodoklis jāsamaksā līdz 23. jūnijam.
Ja aprēķinātā nodokļa summa pārsniedz 640 eiro, nodokļa maksātājs to var iemaksāt vienotajā nodokļu kontā trijos maksājumos – līdz 2021. gada 23. jūlijam, 23. augustam un 23. septembrim –, iemaksājot katru reizi trešo daļu no šīs summas (Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 6. panta ceturtā daļa).
Lai veicinātu sabiedriskās ēdināšanas sektora atgūšanos no Covid-19 radītās krīzes, likums papildināts ar 14.1 pantu. Tas paredz pašvaldību iestādēm pienākumu prioritārā kārtībā un īsākā termiņā saskaņot ielu tirdzniecību āra terasēs, degustācijas stendos, mobilajās ēdināšanas vienībās un citās ēdināšanas vietās ārpus telpām. Proti, ja ietverto pakalpojumu sniegšanas termiņš atbilstoši attiecīgās jomas darbību regulējošajiem normatīvajiem aktiem ir garāks par piecām darbdienām, prioritārā kārtībā šis pakalpojums sniedzams vismaz divas reizes īsākā termiņā, par to nepiemērojot papildu maksu.
Grozījumi nosaka arī citus atbalsta pasākumus, tostarp pagarināts 2020. gada pārskata iesniegšanas termiņš par 2020. gadu uzņēmumiem, sabiedriskajām organizācijām, reliģiskajām organizācijām, sociālajiem uzņēmumiem. Pagarināts arī termiņš, kurā kapitālsabiedrībām ir pienākums sasaukt dalībnieku (akcionāru) sapulci, lai apstiprinātu kapitālsabiedrības gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu (skatīt likuma 23. pantu).
Līdz ar grozījumiem atkārtoti pagarināts aizliegums kreditoram iesniegt maksātnespējas pieteikumu pret parādnieku. Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 22. panta pirmā daļa noteic, ka jebkurš kreditors (ieskaitot darbiniekus vai nodokļu administrāciju) līdz 2021. gada 1. septembrim nedrīkst iesniegt maksātnespējas pieteikumu pret parādnieku (juridisku personu), ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4. punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm.
Savukārt Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 22. panta otrā daļa līdz 2021. gada beigām (31. decembrim) atceļ parādnieka pienākumu iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu (pašam par sevi), ja pastāv Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 5. punktā minētā juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīme (parādnieks ilgāk nekā divus mēnešus nav nokārtojis parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš).
