Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Turpmāk arī ieceļotājiem, kuri personīgajā auto šķērso Latvijas robežu ar Krieviju vai Baltkrieviju, būs rakstiski jāapliecina, ka viņi ievēros 14 dienu pašizolāciju.
FOTO: Ivars Soikāns, LETA
Lai samazinātu Covid-19 izplatīšanās risku, no 1. augusta visām personām, kuras ieradīsies Latvijā veikt darba pienākumus no valstīm ar augstu saslimšanas rādītāju, tostarp kultūras jomas darbiniekiem un sportistiem, kuri piedalās starptautiskas nozīmes sacensībās, būs obligāti jāveic atkārtotas Covid-19 analīzes. Turpmāk tiks anketēti un līdz ar to uzraudzīti arī ieceļotāji, kas iebrauks Latvijā ar privāto transportlīdzekli, šķērsojot Krievijas un Baltkrievijas robežu.
To paredz grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”, kas stājas spēkā 1. augustā.
Lai neliktu šķēršļus dažādām tautsaimniecības nozarēm turpināt darbu, līdz šim ārvalstnieki (tostarp arī kultūras darbinieki un sportisti), kas ieradās Latvijā strādāt no valstīm, uz kurām ir attiecināmi īpašie piesardzības un ierobežojošie pasākumi, darba pienākumu pildīšanas laikā varēja neievērot 14 dienu pašizolācijas pienākumu.
Tomēr, lai nodrošinātu zināmu kontroli un drošības pasākumu ievērošanu, MK noteikumos paredzēta virkne nosacījumu. Pirms viesstrādnieka ievešanas komersantam ir jāsaņem Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras apliecinājums, ka ārvalstnieka ierašanās atbilst kādam no noteiktajiem kritērijiem, kas uzskaitīti MK noteikumu 59. punktā. Piemēram, ārvalstnieka ierašanās ir nepieciešama sezonas darbu veikšanai vai tā ir saistīta ar uzņēmuma valdījumā esošu iekārtu darbības tehnisko apkopi vai uzstādīšanu, vai investīciju projekta īstenošanu, kura plānotā ieguldījuma summa pārsniedz vismaz vienu miljonu eiro, u. c.
Tāpat attiecīgajam darba devējam ir jāapliecina, ka ārvalstnieks nav inficēts ar Covid-19, tiks nodrošināta personas pašizolācija ārpus darba laika un segti ar ārstniecību saistītie izdevumi, ja tomēr tiks apstiprināta inficēšanās ar koronavīrusu. Kopš noteikumu stāšanās spēkā ir izsniegtas vairāk nekā 600 darba atļaujas, preses konferencē 28. jūlijā zināja teikt veselības ministre Ilze Viņķele.
Tomēr epidemioloģiskie novērojumi liecina, ka ar šiem pasākumiem nav bijis pietiekami un pieaug to gadījumu skaits, kad inficēšanās saistīta tieši ar ieceļojušajiem darbiniekiem. Laika posmā no 22. jūnija 28% Covid-19 saslimšanas gadījumu ir saistīti ar iebraucējiem Latvijā, teikts grozījumu projekta anotācijā. “No kopumā 108 inficētajiem septiņi ir bijuši tieši viesstrādnieki,” uzsvēra veselības ministre.
Pēdējās nedēļas dati uzrāda vēl pārliecinošāku tendenci. Kopumā no atklātajiem 12 inficēšanās gadījumiem deviņi jeb 75% ir saistīti ir atgriešanos no ārzemēm vai kontaktēšanos ar personām, kuras iebraukušas no ārzemēm, 31. jūlija preses konferencē informēja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.
Līdz ar to, lai nepakļautu inficēšanās riskam citus uzņēmuma darbiniekus (un secīgi – viņu kontaktpersonas ārpus darbavietas), ir nepieciešams savlaicīgāk atklāt iespējamos saslimšanas gadījumus viesstrādnieku vidū, secināts grozījumu anotācijā.
Tāpēc noteikumu 59. punkts ir papildināts ar prasību ārvalstniekiem pirms darba pienākumu uzsākšanas veikt Covid-19 testu. “Tas nozīmē, ka personai līdz negatīva analīžu rezultāta saņemšanai būs jāatrodas pašizolācijā un tikai tad viņa varēs doties pildīt darba pienākumus,” uzsver Veselības ministrija.
Vēl noteikumi papildināti ar 61.2 punktu, kas paredz pienākumu veikt atkārtotu Covid-19 testu, ja persona uzturas Latvijā ilgāk par piecām dienām. Atkārtotu diagnostiku veic 5.–7. dienā pēc personas izbraukšanas no valsts, uz kuru ir attiecināmi īpaši piesardzības pasākumi.
“Atkārtotais tests ir nepieciešams tāpēc, ka vienreizēja testēšana pilnībā negarantē to, ka cilvēks nav inficējies. Kā zināms, slimības inkubācijas periods ir 14 dienas. Vairākumam pacientu tā izpaužas 5.– 7. dienā pēc inficēšanās,” paskaidroja Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta Vides veselības nodaļas vadītāja Jana Feldmane.
Tomēr jāuzsver, ka sākt pildīt darba pienākumus ir pieļaujams jau pēc pirmā testa rezultātu saņemšanas. Protams, ja tas ir negatīvs.
Līdzīgi nosacījumi no 1. augusta tiek attiecināti arī uz kultūras darbiniekiem, kuru ierašanās Latvijā nepieciešama kultūras pakalpojumu un publisko pasākumu rīkošanai. Arī šīm personām, ierodoties Latvijā no valstīm, attiecībā pret kurām tiek ievēroti īpaši piesardzības pasākumi, turpmāk obligāti jāveic Covid-19 tests un jānodrošina pašizolācija uzturēšanās vietā līdz negatīva analīžu rezultāta saņemšanai. Ja Latvijā plānots uzturēties ilgāk par piecām dienām, arī viesmāksliniekiem jāveic atkārtotas analīzes 5.–7. dienā pēc izbraukšanas no Covid-19 skartās valsts.
Atšķirībā no viesstrādnieku ievešanas par kultūras darbinieku iebraukšanu un darbību valstī pēc Latvijā reģistrēta kultūras pakalpojumu sniedzēja vai publiska pasākuma rīkotāja uzaicinājuma tiek informēta Kultūras ministrija. Atbildīgā kultūras institūcija pirms konkrētā pasākuma iesniedz apliecinājumu par personas uzturēšanās mērķi, plānoto uzturēšanās ilgumu un to, ka tiks ievērotas visas noteiktās prasības Covid-19 ierobežošanai, tai skaitā nodrošināta ar ārstniecību saistīto izmaksu segšana, ja personai tiks konstatēta saslimšana ar Covid-19.
Ar 22. jūlija rīkojumu Nr. 2.5-1-107 kultūras ministrs ir noteicis kultūras darbinieku grupas, kuras, iebraucot no valstīm, attiecībā uz kurām tiek ievēroti īpaši piesardzības pasākumi, lai pildītu savus darba pienākumus, var neievērot pašizolāciju (no 1. augusta, ja ir saņemts negatīvs Covid-19 testa rezultāts).
Tie ir režisori, scenogrāfi, tērpu mākslinieki, aktieri, solisti, mūziķi, diriģenti, baleta mākslinieki, koncertmeistari un horeogrāfi.
Kā sarunā ar mediju pārstāvjiem minēja Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš, kultūras darbinieku grupas tuvākajā laikā iecerēts paplašināt, jo to vidū neesot pārstāvēta, piemēram, kinoindustrija.
Līdz ar grozījumiem MK noteikumos no 1. augusta tiek atvieglota nozīmīgu starptautisku sporta sacensību organizēšana Latvijā, lai tajās varētu piedalīties visi pieteiktie ārvalstu sportisti.
Lai gan līdzšinējais regulējums neparedzēja aizliegumu rīkot sacensības, tomēr noteiktā prasība ievērot 14 dienu pašizolāciju, ja persona (piemēram, sportists) ierodas no valsts, attiecībā uz kuru tiek ievēroti īpaši piesardzības pasākumi, faktiski nepieļāva šādu iespēju.
“Viens no priekšnoteikumiem sacensību norisei ir iespēja nodrošināt vienādus apstākļus visiem sacensību dalībniekiem. Sportisti, kuriem būtu jāievēro pašizolācija, šī iemesla dēļ nonāktu nevienlīdzīgā situācijā, salīdzinot ar tiem sportistiem, uz kuriem 14 dienu pašizolācijas nosacījums nav attiecināms,” skaidro Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktora vietniece Anda Mičule.
Ja valsts noteikto ierobežojumu vai aizliegumu dēļ starptautiskajās sporta sacensībās nevar piedalīties visi tajās akreditētie sportisti, saskaņā ar starptautisko sporta federāciju nosacījumiem tam var būt dažādas negatīvas sekas, piemēram, samazināts šo sacensību statuss un tās dalībnieki nevar krāt reitinga punktus, lai kvalificētos Olimpiskajām spēlēm.
Šādi riski ir konstatēti attiecībā uz vairāku Latvijā plānoto starptautisko sacensību norisi, piemēram, Eiropas čempionātu pludmales volejbolā, teikts grozījumu projekta anotācijā. Plānoto sacensību saraksts tiks publicēts biedrības “Latvijas Sporta federāciju padome” tīmekļvietnē www.lsfp.lv.
Noteikumi papildināti ar 37.10. punktu, kas paredz pienākumu gan sportistiem, gan sporta darbiniekiem, kā arī starptautisko sporta organizāciju pārstāvjiem, kas akreditēti dalībai sacensībās, ne vēlāk kā trīs dienu laikā pirms ierašanās Latvijā veikt Covid-19 testu un uzrādīt attiecīgu dokumentu, kas apliecina negatīvu rezultātu.
Sportistiem un sporta darbiniekiem 24 stundu laikā pēc ierašanās Latvijā būs vēlreiz jāveic Covid-19 analīzes, un, ja infekcija netiks konstatēta, tikai tad viņi drīkstēs piedalīties treniņos un pašās sacensībās. Pārējā laikā ir jāievēro pašizolācija uzturēšanās vietā. Ja sportists Latvijā uzturēsies ilgāk par piecām dienām, jāveic atkārtots Covid-19 tests, līdzīgi kā noteikts ārvalstu viesstrādniekiem un kultūras darbiniekiem.
Noteikumi papildināti ar 32.3 punktu, kurā paredzēti arī vairāki pienākumi, kas jāpilda starptautiska sporta pasākuma organizatoram Latvijā. Piemēram, to vidū ir prasība noteikt atbildīgo ārstniecības personu par veicamajiem piesardzības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības novēršanai, bet arī pienākums kontrolēt, ka sacensību dalībnieki ievēro šajos noteikumos paredzētos ierobežojumus.
Noteikumi paredz pasākuma organizatora pienākumu nekavējoties informēt attiecīgo starptautisko sporta federāciju, ja sportists, sporta darbinieks vai starptautisko sporta organizāciju pārstāvis nepilda viņam noteiktos pienākumus. Par šādu pārkāpumu atbilstoši attiecīgās starptautiskās sporta federācijas noteiktajai procedūrai var tikt anulēta akreditācija dalībai starptautiskajā sporta pasākumā Latvijā.
Par laboratorisko testu veikšanu un apmaksu atbild persona, kura konkrēto darbinieku vai viesmākslinieku ir uzņēmusi, uzsver Veselības ministrija. Piemēram, laboratoriskās izmaksas par kultūras darbinieku, kas nemaksā nodokļus Latvijas valsts budžetā, sedz organizētājs, kas ir uzaicinājis viesmākslinieku, vai pats viesmākslinieks, atbilstoši savstarpējiem vienošanās nosacījumiem ar organizētāju.
Pēc līdzīga principa Covid-19 testu veikšana ir jāorganizē darba devējam, kas organizē ārvalsts darbinieka ierašanos, kā arī sporta pasākuma organizatoram vai attiecīgā sporta veida federācijai.
Jāatgādina, ka Latvijas iedzīvotājiem Covid-19 laboratoriskās pārbaudes tiek nodrošinātas bez maksas.
No 1. augusta tiek precizēta arī kārtība, kādā personas iesniedz apliecinājumus, iebraucot no valstīm, uz kurām ir attiecināmi īpašie piesardzības pasākumi un ierobežojumi, ja tiek šķērsota Eiropas Savienības ārējā robeža, neizmantojot starptautisko pārvadātāju pakalpojumus.
Proti, tas nozīmē, ka arī tiem ieceļotājiem, kuri personīgajā auto šķērso Latvijas robežu ar Krieviju vai Baltkrieviju, turpmāk būs rakstiski robežsardzei jāapliecina, ka, ierodoties Latvijā, viņi ievēros valstī noteiktos epidemioloģiskās drošības pasākumus Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai.
Apliecinājumā personai būs jānorāda savs vārds, uzvārds, personas kods, kontakttālrunis saziņai un faktiskās dzīvesvietas adrese, kurā persona būs sasniedzama, kā arī valstis (un izbraukšanas datumi), kurās persona uzturējusies pēdējo 14 dienu laikā pirms ierašanās Latvijā.
Ja persona pēdējo divu nedēļu laikā ir uzturējusies kādā valstī, uz kuru ir attiecināmi īpaši ierobežojumi (Krievija, Baltkrievija ir to vidū), tai rakstiski jāapliecina, ka, uzturoties Latvijā, viņa ievēros pašizolāciju dzīvesvietā vai citā vietā 14 dienas pēc izbraukšanas no minētās valsts, kā to paredz noteikumu 56. punkts.
Informācija par iebraucējiem, kas pēdējo 14 dienu laikā ir pabijuši valstī, attiecībā pret kuru tiek ievēroti īpaši piesardzības pasākumi, tiek nodota Valsts policijai, kas kontrolēs, kā tiek ievērota pašizolācija.
Par MK noteikumos Nr. 360 noteikto izolācijas, pašizolācijas, karantīnas vai pulcēšanās ierobežojumu neievērošanu ir paredzēta administratīvā atbildība. Proti, atbilstoši Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 50. pantam – ja pārkāpumu ir izdarījusi fiziska persona – piemēro naudas sodu no divām līdz četrsimt naudas soda vienībām (10–2000 eiro). Savukārt, ja pārkāpumu ir izdarījusi juridiskā persona, piemēro naudas sodu no divdesmit astoņām līdz tūkstoš naudas soda vienībām (140–5000 eiro).
Iebraucējiem Latvijā ir svarīgi zināt, ka 24. jūlijā stājās spēkā grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kas paredz iespēju atcelt ārzemniekam izsniegto vīzu vai termiņuzturēšanās atļauju vai lēmumu par vīzas vai termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanu, ja ārzemnieks pārkāpis izolācijas, pašizolācijas, karantīnas vai mājas karantīnas noteikumu vai pulcēšanās ierobežojumus.
