Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Lai mazinātu Covid-19 pandēmijas izraisītās negatīvās sekas nodarbinātības jomā, pret bezdarbu apdrošinātajiem darba ņēmējiem šogad būs labvēlīgāki noteikumi bezdarbnieka statusa iegūšanai, kas ir svarīgi arī tiesībām uz bezdarbnieka pabalstu.
FOTO: Freepik
Vairāki bezdarbnieka statusa iegūšanas un pabalsta saņemšanas nosacījumi ārkārtējā situācijā būs elastīgāki, lai Covid-19 izraisītās krīzes dēļ darbu zaudējušajiem iedzīvotājiem būtu vienkāršāk nodrošināt līdz šim gūtos ienākumus. Regulējuma izmaiņas vēl jāapstiprina Saeimā.
Valdība ceturtdien, 9. aprīlī, atbalstīja Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma grozījumus, kas būs labvēlīgi darba ņēmējiem vairākās situācijās.
Grozījumu projekts paredz, ka mikrouzņēmuma īpašniekiem, kuru uzņēmumam nav apgrozījuma un kuri paralēli darbībai mikrouzņēmumā zaudē darba ņēmēja statusu algotā darbā, līdz 2020. gada 31. decembrim būs tiesības uz bezdarbnieka statusu un tam paredzētajiem atbalsta pakalpojumiem, par grozījumiem informē to iniciatore Labklājības ministrija (LM).
Saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likumu šī nodokļa maksātājs statusu var mainīt un kļūt vai nu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāju, vai uzņēmuma ienākuma nodokļa maksātāju ne agrāk kā pirms attiecīgā taksācijas perioda [gada] beigām. Pašreiz veidojas situācija, ka mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji, kuri 2019. gadā nav mainījuši nodokļu maksātāja statusu 2020. gadam, šogad to vairs nevar izdarīt, paskaidrots grozījumu projekta anotācijā.
Tādējādi situācijā, kad mikrouzņēmums saimniecisko darbību faktiski neveic un negūst ienākums, tā īpašniekam, kas ir fiziskā persona, saglabājas darba ņēmēja statuss, kas liedz iegūt bezdarbnieka statusu, saņemt bezdarbnieka pabalstu (ja iepriekš ir veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas apdrošināšanai pret bezdarbu) un piedalīties aktīvajos nodarbinātības pasākumos, kurus organizē Nodarbinātības valsts aģentūra.
Līdzīga situācija rodas arī tiem darba ņēmējiem, kas līdztekus algotajam darbam ir reģistrējušies kā pašnodarbinātie, bet saimnieciskā darbība faktiski netiek veikta. Likuma grozījumu projektā paredzēts, ka bezdarbnieka statusu varēs iegūt darba ņēmēji, kas vienlaikus ir arī pašnodarbinātās personas (izņemot patentmaksas maksātājus), kuras negūst ienākumus no saimnieciskās darbības un ir zaudējušas darba ņēmēja statusu.
Bezdarbnieka statuss ir svarīgs tiesībām uz bezdarbnieka pabalstu, ko var saņemt, ja:
Likuma “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” 9. pants noteic, ka bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgums ir astoņi mēneši 12 mēnešu periodā no pabalsta piešķiršanas dienas.
Bezdarbnieka pabalsts netiek maksāts laikā, kad radusies īslaicīga darba iespēja un tiek paņemta “nodarbinātības pauze”, gūstot ienākumus. Pabalstu atsāk maksāt pēc tam, kad persona vairs negūst ienākumus kā darba ņēmēja vai pašnodarbinātā.
Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma 12. pantā ir noteikts, ka persona bezdarbnieka statusu nezaudē, ja par darba ņēmēju vai pašnodarbināto kļūst divreiz 12 mēnešu periodā uz laiku, kas kopā nepārsniedz 60 dienas. Par īslaicīgu nodarbinātību ir jāpaziņo Nodarbinatības valsts aģentūrai.
Likuma grozījumu projekts, papildinot pārejas noteikumus, paredz būtiski pagarināt laiku, kurā, nezaudējot bezdarbnieka statusu, darba meklētājs varēs strādāt. Līdzšinējo 60 dienu vietā šo periodu plānots pagarināt līdz 120 dienām divas reizes 12 mēnešu periodā, saglabājot likuma nosacījumu, ka uz šo laiku bezdarbnieka pabalsta izmaksa tiek apturēta.
Arī šīs likuma normas darbības laiks plānots līdz gada beigām.
Tas bez darba palikušajiem ļaus iesaistīties īslaicīgos darbos, piemēram, sezonālajos darbos lauksaimniecībā, lai nopelnītu iztiku pamatvajadzību nodrošināšanai, kā arī saglabātu saikni ar darba tirgu, un pēc tam nepieciešamības gadījumā atgriezties bezdarbnieka statusā, kas ļautu turpināt saņemt atbalsta pakalpojumus Nodarbinātības valsts aģentūrā, kā arī bezdarbnieka pabalstu, norāda Labklājības ministrija.
“Ārkārtējās situācijas laikā vairāki tūkstoši cilvēku jau saņēmuši valsts palīdzību. Vienlaikus tiek meklēts risinājums, lai bez iztikas līdzekļiem nepaliktu arī tie, kuriem pēc pašreizējiem normatīvajiem aktiem sociālās garantijas nepienākas,” norāda labklājības ministre Ramona Petraviča, uzsverot, ka valsts apņēmusies palīdzēt ikvienam grūtībās nonākušajam cilvēkam un valdība atbalsta pasākumus vēl paplašinās un pilnveidos.
9. aprīlī Nodarbinātības valsts aģentūrā bija reģistrēti 66 516 bezdarbnieki. Aprīlī bezdarbnieku skaits pieaudzis par 4989.
