SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
08. aprīlī, 2020
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Labklājība
6
6

Kas ir kolektīvā atlaišana

Par kolektīvo atlaišanu paziņojušas transporta un uzglabāšanas, administratīvo un apkalpojošo dienestu, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu, mākslas, izklaides un atpūtas nozares un vēl vairāku citu nozaru uzņēmumi.

FOTO: Ivars Soikāns, LETA

Iepriekšējos trijos gados par kolektīvo atlaišanu Nodarbinātības valsts aģentūrai (NVA) ir ziņojuši aptuveni 20 uzņēmumi gadā. Saistībā ar Covid-19 krīzi pieteikumu par vairāku darbinieku vienlaicīgu atlaišanu iesnieguši jau 26 komersanti. Darba likums nosaka pienākumu par plānoto kolektīvo atbrīvošanu no darba ne vēlāk kā 30 dienas iepriekš paziņot NVA. Ārkārtējās situācijas laikā aģentūra šo termiņu var saīsināt.

īsumā
  • Darba devējs kolektīvo atlaišanu var uzsākt ne agrāk kā 30 dienas pēc tam, kad par plānoto kolektīvo atlaišanu paziņojis Nodarbinātības valsts aģentūrai.
  • Kolektīvās atlaišanas gadījumā darba tiesisko attiecību izbeigšanas pamats ir darbinieku skaita samazināšana.
  • Pārtraucot darba tiesiskās attiecības, darba devējam ir pienākums izmaksāt neizmaksāto darba samaksu, atlīdzību par neizmantoto atvaļinājumu un atlaišanas pabalstu.
  • Darba ņēmējam ir tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, ja apdrošināšana bezdarbam bijusi vismaz 12 mēnešus pēdējos 16 mēnešos pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas.

Kolektīvs darba zaudējums – no pieciem darbiniekiem līdz simtiem darbinieku

Paziņojumi par kolektīvo atlaišanu tiek iesniegti visos valsts reģionos, visvairāk to saņemts Rīgas reģionā, informē NVA.

Darba likuma 105. pants nosaka: kolektīvā atlaišana ir tāda darbinieku skaita samazināšana, kurā atlaižamo darbinieku skaits 30 dienu laikā ir:

  1. vismaz pieci darbinieki, ja darba devējs uzņēmumā parasti nodarbina vairāk nekā 20, bet mazāk nekā 50 darbiniekus;
  2. vismaz 10 darbinieki, ja darba devējs uzņēmumā parasti nodarbina vismaz 50, bet mazāk nekā 100 darbiniekus;
  3. vismaz 10% no darbinieku skaita, ja darba devējs uzņēmumā parasti nodarbina vismaz 100, bet mazāk nekā 300 darbiniekus;
  4. vismaz 30 darbinieki, ja darba devējs uzņēmumā parasti nodarbina 300 un vairāk darbiniekus.

Darba devēju iesniegtie paziņojumi NVA par kolektīvo atlaišanu liecina, ka to skaits šogad mērāms no pieciem darbiniekiem līdz pat vairākiem simtiem darbinieku. Pašreiz kolektīvo atlaišanu plāno dažādi, arī pavisam mazi uzņēmumi, kuri atbilst kritērijam: vismaz pieci darbinieki, ja darba devējs uzņēmumā parasti nodarbina vairāk nekā 20, bet mazāk nekā 50 darbiniekus. Uzņēmumu nosaukumus NVA nevar atklāt, atsaucoties uz Komerclikuma 19. panta pirmajā daļā ietverto komercnoslēpuma definīciju, paskaidro aģentūras Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Pats uzņēmums var informēt sabiedrību par situāciju. Tā, piemēram, VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” plāno darbinieku skaita samazinājumu. “Latvijā noteiktās ārkārtējās situācijas dēļ un gandrīz pilnībā apturētās saimnieciskās darbības dēļ lidosta “Rīga” ir spiesta uzsākt konsultācijas ar lidostas darbiniekus pārstāvošajām arodbiedrībām par kolektīvās atlaišanas procesa īstenošanu,” informācijā medijiem norāda lidostas Komunikācijas vienības vadītāja Laura Karnīte.

Ko norāda paziņojumā NVA

Darba devējs, kas paredzējis veikt kolektīvo atlaišanu, ne vēlāk kā 30 dienas iepriekš rakstveidā par to paziņo NVA un pašvaldībai, kuras teritorijā uzņēmums atrodas.

Paziņojumā tiek norādīts darba devēja vārds, uzvārds (nosaukums), uzņēmuma atrašanās vieta un darbības veids, paredzētās kolektīvās atlaišanas iemesli, atlaižamo darbinieku skaits (minot katra darbinieka profesiju un kvalifikāciju), uzņēmumā parasti nodarbināto darbinieku skaits un laikposms, kādā kolektīvo atlaišanu paredzēts veikt. Tāpat paziņojumā tiek sniegta informācija par konsultācijām ar darbinieku pārstāvjiem.

Paziņojuma norakstu darba devējs nosūta arī darbinieku pārstāvjiem. NVA un pašvaldība var pieprasīt no darba devēja papildu informāciju, kas attiecas uz paredzēto kolektīvo atlaišanu.

Ārkārtas apstākļos – iespēja atlaišanu sākt ātrāk

Jaunā likuma “Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību” (tas stājies spēkā 5. aprīlī) 26. pantā paredzēts, ka NVA var saīsināt Darba likuma 107. panta pirmajā daļā noteikto termiņu paziņojumam par kolektīvo atlaišanu, nosakot to īsāku par 30 dienām. Par termiņa saīsināšanu NVA nekavējoties rakstveidā paziņo darba devējam un darbinieku pārstāvjiem.

Šāda iespēja tiek paredzēta, ievērojot ārkārtējās situācijas novēršanai noteiktos pasākumus un to ietekmi uz uzņēmējdarbību. Tāpēc būtu lietderīgi un pamatoti noteikt NVA tiesības saīsināt sākotnējo 30 dienu periodu, ja tiek secināts, ka tādējādi var mazināt negatīvo ekonomisko ietekmi uz uzņēmumiem, paskaidrots likumprojekta anotācijā.

Vienlaikus ir uzsvērts, ka darbinieku tiesības paliek neskartas, proti, darbinieku darba līguma uzteikšana notiek Darba likumā noteiktajā kārtībā. Šāda termiņa saīsināšana neietekmē arī informēšanas un konsultēšanās pienākuma izpildi, proti, darba devējam, kas paredzējis veikt kolektīvo atlaišanu, tāpat saglabājas Darba likumā minētais pienākums laikus uzsākt konsultēšanos ar darbinieku pārstāvjiem.

Kad var sākties atlaišana

Kolektīvā atlaišana drīkst notikt ne ātrāk par 30 kalendārajām dienām pēc rakstveida paziņojuma nosūtīšanas NVA, ja darba devējs un darbinieku pārstāvji nav vienojušies par vēlāku kolektīvās atlaišanas uzsākšanas termiņu. Atlaišanas sākums ir pirmā diena no Darba likuma 105. pantā norādītā 30 dienu termiņa, proti, kad darba devējs iesniedz uzteikumu pirmajam darbiniekam, skaidro Valsts darba inspekcijas Darba tiesību nodaļas Konsultatīvā centra vadītāja Dace Stivriņa.

Izņēmuma gadījumos NVA var pagarināt 30 kalendāro dienu termiņu līdz 60 dienām. Par termiņa pagarināšanu un tās iemesliem Nodarbinātības valsts aģentūra rakstveidā paziņo darba devējam un darbinieku pārstāvjiem divas nedēļas pirms 30 kalendāro dienu termiņa izbeigšanās.

Arī ārkārtas regulējums par iespējamu paziņošanas termiņa saīsināšanu neizslēdz iespēju, ka NVA izņēmuma gadījumos termiņu var pagarināt.

Atlaišanas pamatojums

Kolektīvās atlaišanas gadījumā darba tiesisko attiecību izbeigšanas pamats ir Darba likuma 101. panta pirmās daļas 9. punkts – tiek samazināts darbinieku skaits, paskaidro D. Stivriņa.

Darba devēja pienākumi pret darbinieku

Pārtraucot darba tiesiskās attiecības, darba devējam ir pienākums izmaksāt neizmaksāto darba samaksu, atlīdzību par neizmantoto atvaļinājumu (Darba likuma 149. panta piektā daļa) un atlaišanas pabalstu Darba likuma 112. pantā noteiktajā apmērā, ja darba koplīgumā vai darba līgumā nav paredzēta lielāka atlaišanas pabalsta izmaksa, skaidro D. Stivriņa.

Vai darbiniekam saglabājas prasījuma tiesības, ja darba devējs neizmaksā atlaistajam darbiniekam pienākošos maksājumus? Darba likuma 31. pants paredz šādus noilguma termiņus:

  • visi prasījumi, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, noilgst divu gadu laikā, ja likumā nav noteikts īsāks noilguma termiņš;
  • ja darba devējam bija pienākums izsniegt darbiniekam rakstveida aprēķinu, divu gadu noilguma termiņš sākas ar aprēķina izsniegšanas dienu. Ja darba devējs aprēķinu neizsniedz, attiecīgais prasījums noilgst triju gadu laikā no dienas, kad aprēķins bija jāizsniedz.

Plašāku informāciju par to, kā aprēķināms pabalsts, var izlasīt LV portāla skaidrojumā “Atlaišanas pabalsts. Kad un kādā apmērā”.

Bezdarbniekos reģistrējas un pabalstam piesakās individuāli

Arī kolektīvās atlaišanas gadījumā darbu zaudējušie darba ņēmēji reģistrējas bezdarbnieka statusam individuāli.

Bezdarbnieka statuss ir nepieciešams, lai varētu prasīt bezdarbnieka pabalstu. Pēc darba zaudēšanas tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu ir tad, ja:

  • Nodarbinātības valsts aģentūrā piešķirts bezdarbnieka statuss;
  • kopējais apdrošināšanas (darba) stāžs ir ne mazāks par vienu gadu;
  • ir veiktas vai bija jāveic obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas bezdarba gadījumam Latvijas Republikā ne mazāk kā 12 mēnešus pēdējo 16 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas.

Informācija par bezdarbnieka pabalsta iegūšanas nosacījumiem un tā aprēķināšanu atrodama Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) mājaslapā.

Kolektīvi atlaiž katru gadu

Kolektīvajai atlaišanai pastiprināta uzmanība pievērsta saistībā ar Covid-19 krīzes ietekmi uz ļoti daudziem uzņēmumiem. Kolektīvā atlaišana gan notiek katru gadu. Saskaņā ar NVA sniegtajiem datiem 2017. gadā par kolektīvo atlaišanu paziņoja 20 darba devēji, 2018. gadā – 18 uzņēmumi. Pagājušajā gadā NVA saņēma 21 uzņēmuma kolektīvās atlaišanas paziņojumu par kopumā 989 darbinieku atbrīvošanu no darba.

NVA katru dienu apkopo informāciju par situāciju darba tirgū saistībā ar Covid-19 izraisīto krīzi. Līdz 7. aprīlim tika saņemti 26 darba devēju paziņojumi par kolektīvo atlaišanu, kopumā plānots atbrīvot 3908 darbiniekus.

Kolektīvā atlaišana paredzēta dažādās nozarēs. Līdz šim par šādu lēmumu paziņojušas transporta un uzglabāšanas, administratīvo un apkalpojošo dienestu, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas, apstrādes rūpniecības, nekustamo īpašumu darījumu, mākslas, izklaides un atpūtas nozares, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu sniedzēji, mežsaimniecības nozares komersanti, kā arī finanšu un apdrošināšanas darījumu un informācijas un komunikācijas pakalpojumu sniedzēji.

Kā bezdarbs pieaug

30. marta dati liecina, ka NVA reģistrēto bezdarbnieku skaits kopš marta sākuma bija palielinājies par 2903 cilvēkiem un sasniedza 61 150. 1. aprīlī aģentūrai bija 63 319 klienti (no 01.03.2020. pieaugums par 5072 personām jeb 8,7%).

7. aprīļa operatīvie dati rāda, ka jau aprīļa pirmajā nedēļā bezdarbnieku skaits palielinājies par 3669 un mūsu valstī kopā ir 65 196 bezdarbnieki.

Šobrīd tiek lēsts, ka reģistrētā bezdarba līmenis 2020. gadā valstī varētu paaugstināties līdz 9,0%, bet sākotnējā prognoze var mainīties, ņemot vērā turpmāko notikumu gaitu, norāda NVA.

VSAA statistikas dati liecina, ka bezdarbnieka pabalstu janvārī saņēma 35 906 bezdarbnieki, savukārt februārī – 37 370 bezdarbnieku.

Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU