Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Saskaņā ar Darba likumu, ja dīkstāve nav radusies darbinieka vainas dēļ, darbiniekam ir tiesības uz atlīdzību. Ja darbiniekam ir noteikta laika alga, viņam izmaksā noteikto darba samaksu; ja noteikta akorda alga, izmaksā vidējo izpeļņu. Lai nepazudinātu uzņēmējdarbību un darbavietas, Covid-19 krīzē līdz šā gada beigām daļai darba devēju dīkstāvē atļauts samazitāt darbiniekiem algas.
Freepik
Lai komersanti Covid-19 izraisītās krīzes laikā saglabātu uzņēmējdarbību un darbavietas, līdz šā gada beigām noteikti vieglāki nosacījumi atsevišķu Darba likuma normu piemērošanā. Darba devējs, kurš atbilst Padziļinātās sadarbības programmas dalībniekam noteiktajiem kritērijiem, varēs samazināt darbiniekam noteikto atlīdzību par dīkstāvi līdz 70% no darbiniekam izmaksājamās algas. Savukārt darba koplīgumā, kas noslēgts ar arodbiedrību, var paredzēt, ka īslaicīga ražošanas apjoma krituma dēļ darbiniekam tiek noteikts nepilns darba laiks.
To paredz Saeimā steidzami pieņemtie grozījumi likumā “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem saistībā ar Covid-19 izplatību”. Grozījumi stājas spēkā sestdien, 9. maijā.
Izmaiņas likumā dod iespēju darba devējam, kurš atbilst Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku kritērijiem un kuru ietekmējusi Covid-19 izraisītā krīze, samazināt Darba likuma 74. pantā paredzēto darbiniekam noteikto samaksu par dīkstāvi līdz 70% no darbiniekam izmaksājamās algas.
Vēl viena šīs programmas dalībnieka darba devēja tiesība ir piešķirt darbiniekam neizmantoto ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, neievērojot Darba likuma 150. panta otrās daļas noteikumus. Šī Darba likuma norma paredz, ka darba devējam, piešķirot ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, ir pienākums pēc iespējas ņemt vērā darbinieka vēlmes.
Vienlaikus grozījumi paredz – darba koplīgumā, kas noslēgts ar arodbiedrību, var vienoties, ka darbiniekam tiek noteikts nepilns darba laiks, ja uzņēmumam Covid-19 krīzes dēļ īslaicīgi krities ražošanas apjoms, informācijā par izmaiņām likumā skaidro grozījumu izstrādātāja Ekonomikas ministrija.
Šīs tiesības – noteikt nepilnu darba laiku – attiecas uz visiem darba devējiem (ne tikai tiem, kas atbilst Padziļinātās sadarbības programmas dalībniekam noteiktajiem kritērijiem), norādīts grozījumu anotācijā.
Gan samazinot samaksu par dīkstāvi, gan nosakot nepilno darba laiku, grozījumi paredz saglabāt darbiniekam darba samaksu minimālās mēneša darba algas apmērā un par katru apgādībā esošu bērnu līdz 24 gadu vecumam līdzekļus valsts noteiktajā minimālajā uzturlīdzekļu apmērā.
Ja darbinieks nepiekritīs atlīdzības samazinājumam vai nepilna darba laika noteikšanai, viņam ir tiesības uzteikt darba līgumu, neievērojot Darba likuma 100. panta pirmajā daļā minēto termiņu (vienu mēnesi iepriekš). Turklāt šādā gadījumā darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu Darba likuma 112. pantā noteiktajā apmērā.
Likumā paredzētās tiesības darba devējiem (gan dīkstāves apmaksas samazināšana, gan darbinieka nosūtīšana atvaļinājumā, gan darbiniekam nepilna darba laika noteikšana) ir piemērojamas Covid-19 krīzes laikā, bet ne ilgāk kā līdz 2020. gada 31. decembrim. Šāda termiņa pamatā ir apstāklis, ka var nebūt iespējams atrisināt krīzes izraisītās sekas un atjaunot ierasto uzņēmuma darbību (arī nodrošināt darbinieku pilna laika nodarbināšanu) uzreiz pēc ārkārtējās situācijas beigām 2020. gada pavasarī vai vasarā, skaidrots likuma grozījumu anotācijā.
“Saeimas apstiprinātie grozījumi likumā ļaus uzņēmējiem saglabāt pašreizējās darbavietas un noturēt darbiniekus. Valstij ir jāsniedz pēc iespējas plašāks un daudzveidīgāks atbalsts, lai uzņēmēji varētu noturēt augsti kvalificētus speciālistus, kas būs pamats pilnvērtīgas uzņēmumu darbības atjaunošanai tuvākajos mēnešos,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.
“Ir svarīgi radīt visus nepieciešamos drošības un atbalsta pasākumus Covid-19 seku mazināšanai, tāpēc no valsts puses šobrīd tiek ieviesti dažādi risinājumi un atbalsta mehānismi ekonomikas stimulēšanai. Ekonomikas ministrija aktīvi turpina darbu pie ekonomikas atjaunošanas plāna, vienā dokumentā integrējot citu ministriju iesniegtos priekšlikumus vairāku sektoru aktivizēšanai, arī satiksmes, zemkopības, kultūras, un citās jomās,” norāda ministrs.
Ekonomikas ministrija informē, ka dīkstāves apmaksa samazinātā apmērā tiek piemērota arī citās valstīs, piemēram, Lietuvā tā noteikta 40% apmērā.
Par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē darba devēju un darba ņēmēju pārstāvji uzsvēruši, ka daļēja dīkstāves apmaksa attiecināta tikai uz Padziļinātās sadarbības programmas dalībniekiem, jo šie uzņēmumi ir vērtējami kā sociāli atbildīgi, tajos ir augsta darba samaksa un laba nodokļu nomaksa. Tādējādi šo uzņēmumu darbinieki kopā ar papildu līdzekļiem par bērniem varēs saņemt lielāku dīkstāves naudu, nevis doties papildināt bezdarbnieku rindas, par grozījumu apspriešanu parlamentā informē Saeimas preses dienests.
Padziļinātā sadarbības programma ir Valsts ieņēmumu dienesta īstenota sadarbība ar nodokļu maksātājiem, kurā kritērijiem atbilstošie uzņēmumi tiek atlasīti iekļaušanai un grupēšanai trīs līmeņos – bronzas, sudraba un zelta līmenī. Atkarībā no programmas līmeņa VID tās dalībniekiem nodrošina dažādas priekšrocības.
Saskaņā ar VID mājaslapā publicēto informāciju zelta līmenī ir 95 dalībnieki, sudraba – 311, bronzas – 3969 dalībnieki. Lai uzņēmumi iekļautos sadarbības programmā, ko dēvē arī par “balto sarakstu”, visiem ir jāizpilda pusotra desmita pamatkritēriju, arī attiecībā uz nodokļiem, nevar būt pārkāpumu kases aparātu izmantošanā, amatpersona vai dalībnieks nedrīkst būt riska personu sarakstā u. c. Programmas darbību regulē likuma “Par nodokļiem un nodevām” 7.1 pants un Ministru kabineta noteikumi Nr. 748 “Padziļinātās sadarbības programmas darbības noteikumi”.
***
MK rīkojuma Nr.103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" aktuālā versija un citi ar Covid-19 saistītie valdības pieņemtie normatīvie akti ir pieejami vietnes likumi.lv sadaļā “Covid-19”. Visus aktuālos normatīvos aktus oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis" publicē nekavējoties pēc to saņemšanas.
