SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Linda Ņikona
LV portāls
08. aprīlī, 2020
Lasīšanai: 15 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Tieslietas
5
5

Papildināts Covid-19 radīto seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumu klāsts

Ārkārtējās situācijas laikā maksātnespējas procesā atbilstoši Maksātnespējas likuma noteikumiem kreditoru sapulces var noturēt arī attālināti.

FOTO: Frepik

Svētdien, 5. aprīlī, stājās spēkā grozījumi, kas, ņemot vērā valstī izsludināto ārkārtējo situāciju, paredz terminētas izmaiņas civiltiesisko saistību izpildīšanas kavējumu jomā, kā arī nodrošina iespēju biedrību un kooperatīvo sabiedrību biedru kopsapulces un Maksātnespējas likumā noteiktās kreditoru sapulces organizēt attālināti. Tāpat grozījumi paredz iespēju pagarināt tiesiskās aizsardzības procesu un nodokļu samaksas termiņu, kā arī apturēt saistību tiesību noilguma termiņu. Grozījumi arī nosaka reliģiskās darbības kārtību.

īsumā
  • No 2020. gada 1. aprīļa līdz 2020. gada 1. septembrim nokavējuma procenti par civiltiesiskās saistības izpildīšanas nokavējumu nevar pārsniegt likumiskos procentus.
  • No 2020. gada 12. marta līdz 2020. gada 1. jūlijam tiek apturēts likumos noteikto saistību tiesību noilguma termiņa tecējums. Šis laikposms ir atskaitāms no noilguma termiņa aprēķina.
  • Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņu iespējams pagarināt uz laiku, kas nav ilgāks par 4 gadiem.
  • Pēc parādnieka pieteikuma saņemšanas tiesa fiziskās personas maksātnespējas procesa saistību dzēšanas procedūras ietvaros var lemt par saistību dzēšanas plānā ietverto maksājumu termiņu pārcelšanu.
  • Ārkārtējās situācijas laikā maksātnespējas procesā atbilstoši Maksātnespējas likuma noteikumiem kreditoru sapulces var noturēt arī attālināti.
  • Līdz 2020. gada 1. septembrim biedrības vai kooperatīvās sabiedrības biedram ir tiesības piedalīties un balsot biedru kopsapulcē attālināti.
  • Turpmāk nodokļu samaksas termiņu var pagarināt ne tikai atsevišķās krīzes skartajās nozarēs strādājošajiem uzņēmumiem, bet arī jebkuram krīzes skartajam nodokļu maksātājam.
  • Reliģiskajām savienībām (baznīcām) neatkarīgi no tā, vai tās ir reģistrētas sabiedriskā labuma organizāciju reģistrā, ārkārtējās situācijas laikā ir atļauts ierīkot ziedojumu telefonu.

Likums “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” (turpmāk tekstā – likums) stājās spēkā 2020. gada 22. martā. Šī likuma mērķis ir noteikt pasākumus valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai, īpašos atbalsta mehānismus, kā arī izdevumus, kas tieši saistīti ar Covid-19 izplatības ierobežošanu.

5. aprīlī stājās spēkā grozījumi likumā “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” (turpmāk tekstā – grozījumi), kas papildus jau iepriekš noteiktajam:

  • paredz terminētas izmaiņas civiltiesisko saistību izpildīšanas kavējumu jomā;
  • paredz saistību tiesību noilguma termiņa apturēšanu;
  • nosaka iespēju pagarināt tiesiskās aizsardzības procesu (TAP);
  • nosaka papildu iespēju fiziskās personas maksātnespējas procesa saistību dzēšanas plānā ietverto maksājumu veikšanā;
  • paredz attālinātu dalību Maksātnespējas likumā noteiktajās kreditoru sapulcēs;
  • paredz attālinātu dalību biedrību un kooperatīvo sabiedrību biedru kopsapulcēs;
  • paplašina iespējas nodokļu samaksas termiņa pagarināšanā;
  • nosaka reliģiskās darbības kārtību.

Par civiltiesisko saistību izpildīšanas kavējumiem

Grozījumu anotācijā norādīts – ņemot vērā valstī noteikto ierobežojumu un ekonomiskās aktivitātes krituma mērogu, tiks ietekmēta visa tautsaimniecība, secīgi radot tālākas sekas, kas ar nepārvaramas varas apstākļiem būs saistītas tikai pastarpināti. Proti, valstī noteiktie ierobežojumi Covid-19 izplatības mazināšanai kā nepārvaramas varas apstāklis padara neiespējamu vairāku civiltiesisko saistību izpildi. Savukārt šo saistību neizpilde var neļaut izpildīt citas saistības, uz kurām nepārvarama vara nav attiecināma.

Iespējamās situācijas piemērs no grozījumu anotācijas:

“Personai zūd ienākumi no nekustamā īpašuma iznomāšanas (kas ir vienīgie ienākumi), jo nomnieks, pamatojoties uz nepārvaramas varas apstākļiem (Civillikuma 2147. pants), nevar lietot nomājamo objektu. Šāda situācija, ja personai nav līdzekļu un citu iespēju gūt ienākumus, kā arī pats objekts savu īpašību dēļ nav izmantojams ārkārtas stāvoklī, nav saistīta ar personas rūpības trūkumu, bet var izraisīt šīs personas nespēju savlaicīgi izpildīt savas saistības.”

Kā skaidrots grozījumu anotācijā, daudziem ir prognozējamas grūtības saistību izpildes veikšanā, savukārt to izpildīšanas nokavējums personai rada vairākas papildu negatīvās sekas. Proti, atbilstoši Civillikuma 1662. pantam nokavējums uzliek parādniekam pienākumu pilnā apmērā atlīdzināt kreditoram visus zaudējumus, bet saskaņā ar Civillikuma 1759. panta 1. punktu – maksāt nokavējuma procentus. Vienlaikus personām ir pieejami dažādi saistību tiesību pastiprināšanas līdzekļi, no kuriem visizplatītākais ir līgumsods.

Saskaņā ar grozījumu anotāciju mērķis ir mazināt papildu negatīvās sekas, kas iestāsies personām, kurām būs grūtības izpildīt civiltiesiskās saistības: “Zaudējumus cietīs visi, taču, lai pēc tam būtu iespējama ātrāka ekonomiskās aktivitātes atjaunošanās, jālīdzsvaro šo zaudējumu ietekme uz tām personām, kurām būs grūtības izpildīt saistības.” Papildu negatīvo seku iestāšanās un pieaugšana laika gaitā var būtiski pasliktināt personu mantisko stāvokli, līdz ar to novest pie lēnākas tautsaimniecības atgūšanās.

Tāpat anotācijā skaidrots: nepieciešams nodrošināt to, ka personas būtu motivētas izpildīt savas saistības, ja tas ir iespējams, jo atteikšanās no jebkādām tiesiskām sekām saistību neizpildīšanas nokavējuma gadījumā nav vēlama.

Līdz ar to veiktie grozījumi paredz, ka no 2020. gada 1. aprīļa līdz 2020. gada 1. septembrim nokavējuma procenti par civiltiesiskās saistības izpildīšanas nokavējumu nevar pārsniegt likumiskos procentus (likuma 30. pants). Anotācijā skaidrots – tā kā pašreizējā situācija ietekmēs plašu personu loku, minētais pants attiecināms uz visām civiltiesiskajām saistībām, t. sk. piemērojams visām personām (arī tām, kurām nav nekādu grūtību). Šajā periodā pielīgtie nokavējuma procenti tiek aprobežoti ar likumiskajiem 6% gadā. Anotācijā norādīts, ka šāds aprobežojums ir 4–10 reizes mazāks nekā ikdienas civiltiesisko darījumu praksē.

Vienlaikus likumdevējs skaidro, ka šīs izmaiņas neattieksies uz citām papildu negatīvajām sekām, kas var iestāties, kavējot saistību izpildi, piemēram, līgumsodu, pienākumu segt zaudējumus, kuru izraisījis kavējums, kā arī uz kapitāla lietošanas procentu samaksas pienākumu, jo to rašanās pamats nav izpildīšanas nokavējumam likumā paredzētās sekas.

Proti, grozījumi neatceļ saistības kā tādas – tie konkrētajā laika periodā aprobežos nokavējuma procentu apmēru to izpildīšanas kavējumam, ja tāds notiks. Saistības paliks spēkā un būs izpildāmas atbilstoši vispārējam regulējumam. Vienlaikus anotācijā tiek vērsta uzmanība uz to, ka var nebūt iespējams ātri piemērot dažādus informācijas tehnoloģijas risinājumus. Līdz ar to apstāklis, ka šajās informācijas tehnoloģijas sistēmās būs aprēķināti līdz šim pielīgtie nokavējuma procenti, nav uzskatāms par agresīvu komercpraksi.

Par saistību tiesību noilguma termiņa apturēšanu

Likuma 31. pants paredz, ka laikposmā no 2020. gada 12. marta līdz 2020. gada 1. jūlijam tiek apturēts likumos noteikto saistību tiesību noilguma termiņa tecējums un šis laikposms ir atskaitāms no noilguma termiņa aprēķina.

Noilguma termiņa apturēšana ārkārtējās situācijas laikā ļaus kreditoriem un parādniekiem civiltiesiskus strīdus savu interešu aizstāvībai tiesā risināt vēlāk. Kā norādīts grozījumu anotācijā, tas skar mantojuma lietas, darba strīdus, patērētāju strīdus ar kreditoru, pretenziju iesniegšanu pārvadātājiem un tūrisma aģentūrām, kā arī prasījumu iesniegšanu maksātnespējas procesā.

Par tiesiskās aizsardzības procesa pagarināšanu

Savukārt likuma 35. pants noteic, ka ārkārtējās situācijas laikā un 6 mēnešus pēc tās beigām gadījumos, kad iesniegts pieteikums par TAP pasākumu plāna apstiprināšanu vai par TAP pasākumu plāna grozīšanu, TAP īstenošanas termiņu nosaka ne ilgāku par 4 gadiem (šobrīd noteikto 2 gadu vietā) no dienas, kad stājies spēkā tiesas nolēmums par TAP īstenošanu. Šādā gadījumā konkrētajā TAP nav piemērojama Maksātnespējas likuma 48. panta otrajā daļā minētā iespēja pagarināt TAP īstenošanas termiņu.

Maksātnespējas kontroles dienests (MKD) skaidro: ja TAP īstenošanas termiņš jau ir pagarināts uz 4 gadiem un saistībā ar Covid-19 izplatību radītās nelabvēlīgās sekas liedz parādniekam izpildīt TAP pasākumu plānā noteikto, ar Covid-19 izplatību saistītās ārkārtējās situācijas laikā TAP īstenošanas termiņu var pagarināt par gadu.

Vienlaikus MKD vērš uzmanību, ka šos termiņus iespējams īstenot, ja tam piekrīt Maksātnespējas likuma 42. panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums un ir iesniegts pieteikums tiesā.

Par fiziskās personas maksātnespējas procesa saistību dzēšanas plāna maksājumiem

Kā skaidrots grozījumu anotācijā, personas, kurām jau tiek īstenots fiziskās personas maksātnespējas process, ir norādījušas, ka ārkārtējās situācijas dēļ ir pilnībā zaudējušas ienākumus, līdz ar to nespēj izpildīt prasību maksāt kaut vai tikai pusi no sākotnējā saistību dzēšanas plānā noteiktā maksājuma.

Turpmāk likuma 33. pants paredz, ka ar Covid-19 izplatību saistītās ārkārtējās situācijas laikā un sešus mēnešus pēc tās beigām tiesa pēc parādnieka motivēta pieteikuma saņemšanas fiziskās personas maksātnespējas procesa saistību dzēšanas procedūras ietvaros var lemt par saistību dzēšanas plānā ietverto maksājumu termiņu pārcelšanu, vienlaikus par attiecīgo periodu pagarinot saistību dzēšanas procedūras termiņu.

Par attālinātu dalību Maksātnespējas likumā noteiktajās kreditoru sapulcēs

Tāpat izmaiņas paredz, ka ārkārtējās situācijas laikā maksātnespējas procesā atbilstoši Maksātnespējas likuma noteikumiem kreditoru sapulces var noturēt arī attālināti. To noturēšanas veidu nosaka administrators, ievērojot noteiktos pulcēšanās ierobežojumus.

Atbilstoši likuma 34. panta otrajai daļai maksātnespējas procesa administratoram, sasaucot kreditoru sapulci, jānosaka viens no šādiem dalības veidiem:

  • sapulces dalībnieki piedalās un balso sapulcē klātienē;
  • sapulces dalībnieki piedalās un balso sapulcē, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus;
  • sapulces dalībnieki rakstveidā balso par sapulces darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem un savu balsojumu iesniedz vismaz iepriekšējā dienā pirms kreditoru sapulces norises dienas.

Grozījumu anotācijā uzsvērts, ka kreditoru sapulces forma (klātienē vai tiešsaistē) neietekmē Maksātnespējas likuma 86. panta 11.–14. daļā noteikto regulējumu par kreditoru sapulču protokolēšanu. Līdz ar to kreditoru sapulces vadītājs (administrators) nodrošina sapulces protokolēšanu un protokola sagatavošanu arī tad, ja tā notikusi tiešsaistes formā.

Papildus MKD norāda, ka ārkārtējās situācijas laikā TAP, juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu var iesniegt elektroniski, to parakstot atbilstoši Elektronisko dokumentu likuma 3. panta prasībām.

Par attālinātu dalību biedrību un kooperatīvo sabiedrību biedru kopsapulcēs

Kooperatīvo sabiedrību likuma 33. panta sestā daļa un Biedrību un nodibinājumu likuma 36. panta pirmā daļa noteic, ka biedru kopsapulces attālināti, arī izmantojot elektroniskos sakaru līdzekļus, var sasaukt tikai tad, ja to paredz attiecīgie statūti. Vienlaikus valsts Covid-19 izplatības mazināšanai ir noteikusi pulcēšanās aizliegumus un ierobežojumus, kas attiecas arī uz kooperatīvo sabiedrību un biedrību biedriem.

Līdz ar to, lai nodrošinātu biedrību un kooperatīvo sabiedrību darbības nepārtrauktību ārkārtējās situācijas laikā, līdz 2020. gada 1. septembrim biedrības vai kooperatīvās sabiedrības biedram ir tiesības piedalīties un balsot biedru kopsapulcē attālināti.

Atbilstoši likuma 32. pantam paziņojumā par biedru kopsapulces sasaukšanu jānorāda kārtība un termiņi, kādos biedri var izmantot tiesības balsot pirms biedru kopsapulces vai piedalīties un balsot biedru kopsapulcē, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus. Tāpat biedriem ir tiesības rakstveidā (arī izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus) balsot pirms biedru kopsapulces, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

  • balsojums tiek nodots tādā veidā, kas ļauj biedrībai vai kooperatīvajai sabiedrībai biedru identificēt;
  • balsojums tiek biedrībai vai kooperatīvajai sabiedrībai nodots vismaz iepriekšējā dienā pirms biedru kopsapulces norises dienas.

Vienlaikus grozījumi nosaka: ja biedrs piedalās un balso biedru kopsapulcē, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, biedrībai vai kooperatīvai sabiedrībai jānodrošina biedru kopsapulces gaitas ierakstīšana un fiksēšana datu nesējos un attiecīgo sapulces materiālu glabāšana. Tiesības iepazīties ar sapulces materiāliem ir biedriem, valdes un padomes locekļiem, revidentam un kompetentajām institūcijām. Turklāt līdz 2020. gada 1. septembrim sapulces ierakstīšana, fiksēšana un iegūtā materiāla glabāšana attiecas arī uz kapitālsabiedrībām.

Par nodokļu samaksas termiņa pagarināšanu

Likuma 3. pants pēc grozījumiem noteic, ka nodokļu maksātājam, kuru skārusi krīze saistībā ar Covid-19 izplatību, ir tiesības pieteikties nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam, kā arī lūgt piešķirt nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu tiem nokavētajiem nodokļu maksājumiem, kuru samaksas termiņš ir pagarināts saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 24. pantu, ja termiņa kavējums radies Covid-19 izplatības dēļ.

Nodokļu maksātājam ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās vai šā likuma spēkā stāšanās dienas jāiesniedz nodokļu administrācijai pamatots iesniegums. Savukārt nodokļu administrācijai ir tiesības nokavēto nodokļu maksājumu samaksu sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz trim gadiem, skaitot no iesnieguma iesniegšanas dienas.

Saskaņā ar grozījumiem turpmāk nodokļu samaksas termiņa pagarināšana ir pieejama ne tikai atsevišķās krīzes skartajās nozarēs strādājošajiem uzņēmumiem, bet arī jebkuram krīzes skartajam nodokļu maksātājam. Proti, ņemot vērā, ka nodokļu samaksas termiņu pagarinājumi būs pieejami jebkurā jomā strādājošajam nodokļu maksātājam, kā arī to, ka regulējums neparedz citus selektivitātes kritērijus, uz nodokļu samaksas termiņa pagarinājumiem vairs neattiecas valsts atbalsta tiesiskais regulējums, norādīts grozījumu anotācijā.

Par reliģiskās darbības kārtību

Grozījumi ir papildinājuši likumu arī ar 37. pantu, kas paredz, ka reliģiskajām savienībām (baznīcām) neatkarīgi no tā, vai tās ir reģistrētas sabiedriskā labuma organizāciju reģistrā, ārkārtējās situācijas laikā ir atļauts ierīkot ziedojumu telefonu.

Kā skaidrots anotācijā, ar reliģisko darbību parasti netiek gūta peļņa, t. i., pastāvīgi ienākumi. Reliģiskās organizācijas lielākoties pārtiek no ticīgo ziedojumiem, kas tiek vākti dievkalpojumu laikā.

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU