Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
5. februārī Saeimas Juridiskā komisija izskatīšanai otrajā lasījumā atbalstīja vairākus priekšlikumus grozījumiem Kriminālprocesa likumā. Iecerēts, ka izmaiņas ļaus saīsināt tiesvedību gaitu. Saeimai par šiem grozījumiem vēl jālemj otrajā un trešajā lasījumā.
Pagājušā gada otrajā pusē izstrādātie grozījumi Kriminālprocesa likumā paredz padarīt efektīvāku kriminālprocesa regulējumu ar mērķi atslogot izmeklēšanas iestādes pirmstiesas kriminālprocesos, tā paātrinot izmeklēšanas darbību izpildi. Tāpat plānots atvieglot tiesu darba organizāciju saistībā ar tiesas sēžu plānošanu un iztiesāšanas procesa norisi.
Ar grozījumiem paredzēts noteikt, ka turpmāk arī procesuālo izdevumu izpildītājam (izmeklēšanas iestādes amatpersonai vai prokuroram) būs tiesības pieņemt lēmumu par piespiedu atvešanu, lai veicinātu ātru un savlaicīgu izmeklēšanas darbu izpildi. Šobrīd tiesības piemērot piespiedu atvešanu likumā piešķirtas tikai procesa virzītājam.
Šobrīd Kriminālprocesa likumā (KPL) paredzēts, ka personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, ir tiesības klusēt, sniegt liecību vai atteikties liecināt, taču personai nav pienākuma sniegt patiesu liecību. Kā norādījuši praktiķi, bieži vien personas, kurām ir tiesības uz aizstāvību, pirmstiesas procesā neizmanto savas procesuālās tiesības klusēt vai atteikties liecināt, bet gan apzināti sniedz nepatiesu liecību. Šādā veidā ne vien tiek maldināts procesa virzītājs, bet arī nākas nelietderīgi iztērēt valsts resursus, lai pārbaudītu sniegto liecību patiesumu.
Ņemot vērā minēto, ar grozījumiem paredzēts noteikt, ka personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, jāsniedz patiesa liecība. Vienlaikus šāda pienākuma noteikšana nemaina līdz šim likumā noteikto – personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, arī turpmāk ir garantētas tiesības klusēt, sniegt liecību vai atteikties liecināt.
Ja procesa virzītājs konstatēs, ka persona apzināti ir sniegusi nepatiesu liecību, un persona par to būs brīdināta, šādu rīcību varēs atzīt par atbildību pastiprinošu apstākli.
Plašāks izklāsts par izmaiņām lasāms LV portāla publikācijā “Klusē, bet, ja izvēlies runāt, nemelo: plāno izmaiņas Kriminālprocesa likumā”.
Ar grozījumiem plānots samazināt iespējas pārsūdzēt procesa virzītāja lēmumu (kuru apstiprinājis izmeklēšanas tiesnesis) par ziņu pieprasīšanu no kredītiestādēm vai finanšu iestādēm saistībā ar to rīcībā esošajām neizpaužamajām ziņām vai dokumentiem. Šobrīd nav noteikts, ka procesa virzītāja lēmums par šādu ziņu vai dokumentu pieprasīšanu nav pārsūdzams, līdz ar to praksē ir gadījumi, kad personas (piemēram, kredītiestādes) pārsūdz procesa virzītāju lēmumus.
Grozījumi paredz, ka lēmums par ekspertīzes noteikšanu nav pārsūdzams. Ekspertīze ir viena no izmeklēšanas darbībām, kas ir būtiska iegūto pierādījumu izvērtēšanai. Bieži vien tā jāveic nekavējoties, lai kriminālprocesā tiktu iegūti pierādījumi. Likumā šobrīd skaidri nav norādīts, ka lēmums par ekspertīzes noteikšanu nav pārsūdzams, un tas ir iemesls atšķirīgām tiesību normas interpretācijām.
Tāpat ar grozījumiem plānots precizēt šībrīža kārtību, kādā izdarāma kratīšana. Saskaņā ar šā KPL 182. panta panta piekto daļu telpas vai apvidus teritorijas kratīšanā var būt iekļauta arī tajā esošo transportlīdzekļu un personu kratīšana, taču likumā nav noteikts, vai iespējams veikt personu kratīšanu gadījumos, kad pieņemts lēmums par automašīnas, nevis konkrētas telpas vai apvidus teritorijas kratīšanu.
Tiesību aizsardzības iestāžu darbinieki norādījuši, ka pašreizējais regulējums rada atšķirīgu (nevienveidīgu) praksi, kā arī situācijas, kas var kavēt būtisku pierādījumu iegūšanu kriminālprocesā, jo, pieņemot lēmumu par automašīnas kratīšanu, nav iespējams paredzēt, kādas personas tajā var atrasties kratīšanas laikā. Tādēļ ar grozījumiem plānots papildus noteikt, ka telpas vai apvidus teritorijas kratīšanā var būt iekļauta arī tajā esošo transportlīdzekļu un personu kratīšana. Transportlīdzekļa kratīšanā var būt iekļauta arī tajā esošo personu kratīšana. Ja nepieciešams, personas kratīšanu var izdarīt telpas, apvidus teritorijas vai transportlīdzekļa kratīšanas sākumā un arī beigās.
Līdz ar grozījumiem iecerēts, ka arī lēmumi par izņemšanu nav pārsūdzami. Lēmumi par izņemšanu ir procesuāla rakstura lēmumi, ko pieņem izmeklēšanas darbības veicējs ar mērķi iegūt pierādījumus kriminālprocesā, tādēļ nebūtu jāparedz šādu lēmumu pārsūdzēšana.
Kā norādījuši prokuratūras pārstāvji un eksperti, iepazīšanās ar krimināllietas materiāliem liela apjoma kriminālprocesos ir laikietilpīgs process un vairākumā gadījumu aizstāvība prokuroram uz tiesas sēdi izsaucamo personu sarakstu iesniedz tikai tad, kad lieta jau ir tiesā, izmantojot tai kriminālprocesā noteiktās tiesības iesniegt pieteikumus un lūgumus.
Šādā veidā tiek apgrūtināta tiesas darba plānošana – tiesnešiem nav iespējams plānot tiesas sēžu kalendāru. Ņemot vērā minēto, grozījumi paredz pārcelt laikā aizstāvības pienākumu iesniegt uz tiesu izsaucamo personu sarakstu no brīža, “kad lēmums par krimināllietu ir nodots tiesai”, uz “ne vēlāk kā 10 dienas pirms pirmās tiesas sēdes”.
Tāpat šobrīd KPL nosaka apsūdzētās personas obligātu piedalīšanos kriminālprocesa iztiesāšanā, ja vien uz personu nav attiecināmi noteiktie izņēmuma gadījumi, kādos var iztiesāt krimināllietu bez apsūdzētā piedalīšanās. Kā secināts praksē, šobrīd bieži vien personai ir jāpiedalās tiesas sēdēs, lai gan persona pati to nevēlas, it īpaši, ja krimināllietā ir vairāki apsūdzētie. Tādējādi bieži tiek atliktas tiesas sēdes, jo uz to nav ieradies kāds no apsūdzētajiem (kriminālprocesā ar vairākiem apsūdzētajiem uz tiesas sēdi bieži vien neierodas kāds apsūdzētais, ja zina, ka konkrētajā tiesas sēdē netiks skatīta pret viņu celtā apsūdzība).
Šāda situācija ne tikai kavē tiesas darba organizāciju, bet arī liek nelietderīgi tērēt valsts resursus. Ar grozījumiem plānots, ka krimināllietu tiesa varēs iztiesāt bez apsūdzētā piedalīšanās, ja apsūdzētais atkārtoti bez attaisnojoša iemesla neierodas uz tiesas sēdi vai ir iesniedzis tiesai lūgumu par krimināllietas iztiesāšanu bez viņa piedalīšanās arī tajos gadījumos, kad persona ir apsūdzēta tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, par kuru paredzēts brīvības atņemšanas sods līdz pieciem gadiem.
Vienlaikus paredzēts risinājums situācijām, kad krimināllietā ir vairāki apsūdzētie. Turpmāk tiesa varēs iztiesāt krimināllietu ar vairākiem apsūdzētajiem bez kāda apsūdzētā klātbūtnes, ja tiesas sēdē tiks izskatīta apsūdzība daļā, kas celta pret citiem apsūdzētajiem. Lai tiesa varētu pieņemt šādu lēmumu, personai būs jāpaziņo par nevēlēšanos piedalīties attiecīgajā tiesas sēdē, un tiesai būs jāvērtē, vai šī apsūdzētā piedalīšanās tiesas sēdē ir nepieciešama.
Grozījumi arī paredz tiesnesim, izvērtējot lietas apstākļus un lietas dalībnieku viedokļus, noteikt tiesas debašu un apsūdzētā pēdējā vārda ilgumu, kas šobrīd nav iespējams, jo KPL 505. panta trešā daļa un 508. panta trešā daļa noteic, ka tiesas debašu ilgums un apsūdzētā pēdējā vārda ilgums nav ierobežots. Šāds regulējums liedz iespējas tiesnesim vadīt un virzīt procesu atbilstoši kriminālprocesa likumā nostiprinātajiem kriminālprocesa pamatprincipiem.
Paredzot šādu tiesas kompetenci, prognozējams, ka ne tikai tiks nodrošināta procesuālā ekonomija, bet arī pieaugs procesu kvalitāte, jo procesa dalībniekiem savs viedoklis un argumenti tiesai būs jāpasniedz koncentrētā veidā.
Tāpat grozījumi paredz precizēt pašreizējo regulējumu un noteikt gadījumus, kādos tiesnesis varēs pārtraukt tiesas dalībniekus. Tiesnesim jau šībrīža regulējums ļauj pārtraukt tiesas debašu dalībniekus, ja tie runā par apstākļiem, kam nav sakara ar lietu. Taču praksē bieži vien tiesneši izturas piesardzīgi pret paplašinātu normas tulkošanu, līdz ar to ir paredzēts skaidri likumā noteikt gadījumus, kādos lietas dalībnieki varēs tikt pārtraukti.
Ar paralēliem grozījumiem likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” paredzēts definēt konkrētus kritērijus tam, kas ir maznozīmīgs noziedzīgs nodarījums, par kuru būtu iespējams neuzsākt vai izbeigt kriminālprocesu, kā arī lemt par atbrīvošanu no kriminālatbildības. Šobrīd KPL jau ir paredzēta iespēja neturpināt kriminālprocesu nodarījuma maznozīmīguma dēļ, bet līdz šim nav bijuši definēti konkrēti maznozīmīguma kritēriji, kas praksē ierobežoja minētā tiesību institūta biežāku piemērošanu.
Līdzšinēji ir izmantots formulējums “ja izdarīts noziedzīgs nodarījums, kuram ir noziedzīga nodarījuma pazīmes, bet ar kuru nav radīts tāds kaitējums, lai piespriestu kriminālsodu”. Šāds formulējums ir vispārīgs, norāde uz radīto kaitējumu ir nekonkrēta, kas nerada procesa virzītājā pārliecību par to, kādos tieši apstākļos kriminālprocesu varētu neuzsākt vai izbeigt.
Lai risinātu problēmu, likumu “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” paredzēts papildināt ar 24.3 pantu šādā redakcijā: “Maznozīmīgs noziedzīgs nodarījums ir nodarījums, kura rezultātā nodarīts mantiskais zaudējums, kas noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī ir bijis mazāks par pusi no tai laikā Latvijas Republikā noteiktās minimālās mēnešalgas vai ar likumu aizsargāto interešu apdraudējums ir neliels.”
Saistībā ar iecerēto grozījumu jāievēro, ka personas atbrīvošana no kriminālatbildības nebūs imperatīva, proti, nodarījuma maznozīmīguma konstatēšana neradīs pienākumu atbrīvot personu no kriminālatbildības – par to būs jālemj procesa virzītājam, ņemot vērā visus lietas apstākļus un personu raksturojošo informāciju. Piemēram, konstatējot, ka persona jau iepriekš izdarījusi noziedzīgus nodarījumus un/vai iepriekš jau tikusi atbrīvota no kriminālatbildības noziedzīgu nodarījumu maznozīmīguma dēļ, kriminālprocess pret personu var tikt turpināts, neskatoties uz to, ka izdarītais noziedzīgais nodarījums vērtējams kā maznozīmīgs. Atbrīvošana no kriminālatbildības nav atzīstama un nav pielīdzināma personas attaisnošanai, jo no kriminālatbildības atbrīvo personu, kas izdarījusi KL paredzētu noziedzīgo nodarījumu.
Kriminālprocesa likumā paredzēti arī vairāki citi grozījumi. Saeimai par šiem grozījumiem vēl jālemj otrajā un trešajā lasījumā.
