Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
2020. gadā pieaugs valsts garantēto uzturlīdzekļu izmaksas apmērs. Vienlaikus paredzēts, ka tie turpmāks tiks atsaistīti no minimālās mēneša darba algas. Ko tas nozīmē, un ar ko tuvākajā nākotnē jārēķinās uzturlīdzekļu saņēmējiem un maksātājiem?
2020. gadā beidzas pirms diviem gadiem noteiktais pārejas posms, kurā valsts garantētos uzturlīdzekļus izmaksā mazākā apmērā par Ministru kabineta noteiktajiem 25% vai 30% no valstī noteiktās minimālās mēnešalgas atkarībā no bērna vecuma. Tas bija nepieciešams, lai samērotu valsts iespējas nodrošināt uzturlīdzekļus visiem bērniem, kuri tos nesaņem no vecākiem periodā, kad, pieaugot minimālajai darba algai 2018. gadā, par 13% palielinājās arī minimālo uzturlīdzekļu apmērs, bet uzturlīdzekļu parādnieku skaits nekļuva mazāks.
Tādējādi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma Pārejas noteikumu 9. punkts paredz, ka 2019. gadā uzturlīdzekļus no fonda izmaksā:
Ņemot vērā, ka nākamgad nav paredzēts mainīt minimālās mēneša darba algas apmēru, 2020. gadā uzturlīdzekļus no fonda izmaksās:
Ņemot vērā, ka uzturlīdzekļi tiek izmaksāti par iepriekšējo mēnesi, izmaksas no fonda jaunajā apmērā par 2020. gada janvāri tiks izmaksātas 2020. gada februārī.
Tās nav vienīgās izmaiņas, kādas tuvākajā nākotnē sagaida uzturlīdzekļu saņēmējus un maksātājus. Tā kā minimālais uzturlīdzekļu apmērs, kādu katram vecākam ir absolūts pienākums nodrošināt katram savam bērnam neatkarīgi no spējas maksāt un mantas stāvokļa, tiek noteikts, ņemot vērā valstī noteikto minimālo algu un bērna vecumu, der zināt, ka valdība ir nākusi klajā ar priekšlikumu 2021. gadā paaugstināt minimālo mēnešalgu no 430 līdz 500 eiro.
“Minimālās mēneša darba algas paaugstināšana ir viens no būtiskiem stimuliem (..), kā atbalstīt iedzīvotājus ar zemiem ienākumiem. Tā ir būtiska ne tikai nevienlīdzības mazināšanai, bet vienlaikus (..) mazina ēnu ekonomiku un palielina valsts budžeta ienākumus,” teikts valdības informatīvajā ziņojumā “Par prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2020. gadam un ietvaram 2020.–2022. gadam”.
Tas nozīmē, ka būtiski (par 16%) arī pieaugs minimālais uzturlīdzekļu apmērs un valsts garantēto uzturlīdzekļu izmaksai nepieciešamais finansējums, kas šobrīd vidēji mēnesī sasniedz 4,3 miljonus eiro. Fonda administrācijas mājaslapā pieejamie darbības rādītāji liecina, ka 2019. gada augustā 38 418 bērnu uzturam no fonda tika izmaksāti uzturlīdzekļi 4 311 605 eiro apmērā 40 987 parādnieku vietā.
Tāpēc, lai līdzsvarotu no fonda izmaksājamo uzturlīdzekļu apmēru ar valsts budžeta līdzekļiem un spētu nodrošināt uzturlīdzekļus visiem bērniem, kuri nesaņem atbalstu no saviem vecākiem, plānots, ka no nākamā gada valsts garantēto uzturlīdzekļu izmaksa tiks atsaistīta no minimālās mēneša darba algas. To paredz 1. oktobrī Ministru kabinetā atbalstītais likumprojekts “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā”.
Skaidrojot likumprojekta nepieciešamību, tieslietu ministrs Jānis Bordāns uzsvēra, ka uzturlīdzekļu apmērs netiks samazināts. Gluži otrādi, tas nākamgad mazliet palielināsies. Vienlaikus tas tiks noteikts konstantā apmērā, lai novērstu būtisku ietekmi uz valsts budžetu un iespējām nodrošināt valsts garantētos uzturlīdzekļus visiem bērniem, kuri nesaņem uzturu no saviem vecākiem.
Lai izmaiņas stātos spēkā, tās vēl jāskata Saeimā.
Bērna nodrošināšana ar uzturlīdzekļiem visupirms ir vecāku pienākums, un nekādi apstākļi nevar atbrīvot vecākus no pienākuma dot uzturu savam bērnam vismaz Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā.
Valsts noteiktajai papildu garantijai, proti, fondam, ir sekundāra loma. Būtiski uzsvērt, ka fonda līdzekļi veidojas nevis no sociālajām iemaksām, bet gan no valsts pamatbudžeta – visu nodokļu maksātāju līdzekļiem. Šī papildu garantija ir atkarīga no valsts ekonomiskajām iespējām un var tikt ierobežota tādā veidā, lai no tā labumu gūtu pēc iespējas vairāk cilvēku. Pie šāda secinājuma nonāca arī Satversmes tiesa, kad 2010. gadā tika izskatīta lieta par valsts izmaksāto uzturlīdzekļu apmēra samazināšanu ekonomiskās krīzes apstākļu dēļ (Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2010-18-01 “Par Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma pārejas noteikumu 4. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 109. un 110. pantam”).
Tādējādi plānotie grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā neietekmē pašu vecāku pienākumu nodrošināt uzturlīdzekļus vismaz minimālajā apmērā, kas noteikts Ministru kabineta noteikumos Nr. 37 “Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam”, LV portālam apstiprināja Tieslietu ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Lana Mauliņa.
Tas nozīmē, ka, pieaugot valstī noteiktajai minimālajai algai, automātiski pieaugs arī minimālais uzturlīdzekļu apmērs, kādu nodrošināt katram savam bērnam ir absolūts un neapstrīdams pienākums katram no vecākiem neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa. Līdz ar to, ja minimālā mēnešalga 2021. gadā tiks palielināta līdz 500 eiro, minimālais uzturlīdzekļu apmērs bērnam līdz 7 gadu vecumam sasniegs 125 eiro, bet bērnam no 7 gadu vecuma līdz pilngadības sasniegšanai – 150 eiro mēnesī.
Tieslietu ministrija atgādina, ka uzturlīdzekļu nemaksātājiem tiek piemēroti vairāki ierobežojumi, lai veicinātu atgūto līdzekļu pieaugumu. Piemēram, ziņas par parādnieku ir publiski pieejamas portālā www.latvija.lv un tiek nodotas kredītinformācijas birojam; parādniekam var tikt piemērots transportlīdzekļu un kuģošanas līdzekļu vadīšanas izmantošanas aizliegums; apturēta ieroču atļaujas darbība, kā arī tikt piemērota kriminālatbildība par izvairīšanos no bērna uzturēšanas pienākuma u. c.
Šie pasākumi vainagojušies pozitīviem rezultātiem, jo ir būtiski palielinājies atgūto parādu kopējais apmērs. Piemēram, 2018. gadā vidēji mēnesī tika atgūti 16% no izmaksātajiem uzturlīdzekļiem, 2019. gadā līdz šim brīdim vidēji mēnesī tika atgūti 21 % no izmaksātajiem uzturlīdzekļiem.
Tieslietu ministrija uzsver, ka sadarbībā ar fonda administrāciju tiek turpināts darbs pie jaunu mehānismu izstrādes, lai motivētu parādnieku nodrošināt bērnu ar uzturlīdzekļiem. Piemēram, tiek plānota ciešāka fonda administrācijas sadarbība ar Valsts ieņēmumu dienestu, lai cīnītos pret tiem parādniekiem un viņu darba devējiem, kas piedalās patieso ienākumu slēpšanā. Tāpat tiek strādāts pie regulējuma, kas ļaus parādniekiem piemērot jaunus ierobežojumus, arī aizliegumu spēlēt azartspēles.
1 Ministru kabineta noteiktā minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros 2019. gadā ir 430 eiro.
2 Notariālais akts, kas ietver vienošanos par periodiskiem uzturlīdzekļu maksājumiem un ir izpildāms tiesas spriedumu izpildes kārtībā (atbilstoši Notariāta likuma D1 sadaļai).
