“Ikvienam jāsaprot, ka finanšu resursi ir ierobežoti un visas prioritātes ir rūpīgi jāizvērtē. Sadarbojoties un diskutējot, ir izsvērtas iespējas, vajadzības un priekšlikumi nākamā gada valsts budžetam, un valdība ir spējusi vienoties par atbalstu daudziem sabiedrībai ļoti nozīmīgiem pasākumiem,” uzsver finanšu ministrs Jānis Reirs.
Kā liecina informatīvais ziņojums “Par prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2020. gadam un ietvaram 2020.–2022. gadam”, trešdaļa no papildu pārdalāmā finansējuma ir paredzēta veselības nozarei – mediķu algām un veselības nozares prioritātēm atvēlēti 50 miljoni eiro. Būtiska papildu sadalāmā finansējuma daļa 30,3 miljonu eiro apmērā piešķirta pedagogu atalgojumam un zinātnei (23 miljoni – pedagogiem, 7,3 miljoni – zinātnei). Tāpat nozīmīgs finansējums atvēlēts kultūras, iekšlietu sistēmas un tieslietu sistēmas darbinieku algām.
Sociālajā jomā plānotās izmaiņas:
- no 2020. gada 1. janvāra palielināt gada diferencēto neapliekamo minimumu līdz 300 eiro mēnesī, paaugstināt līdz 500 eiro mēnesī augstāko robežu, līdz kurai piemēro maksimālo gada diferencēto neapliekamo minimumu;
- turpmākajos gados strādāt pie risinājumiem, lai diferencēto neapliekamo minimumu palielinātu līdz 500 eiro mēnesī un paaugstinātu minimālo ienākumu līmeni gan personām ar invaliditāti, gan senioriem;
- no 2021. gada 1. janvāra tiek palielināta minimālā alga, to nosakot 500 eiro apmērā;
- valsts budžetā jau ir ieplānota šā gada pensiju indeksācija, kas ir vēsturiski lielākā, proti, 2019. gadā tai tika atvēlēti 40 miljoni eiro, bet 2020. gadā paredzēti 160 miljoni eiro.
Finanšu ministrijas infografika
