Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Lai uzlabotu grūtnieču veselības aprūpi un savlaicīgi konstatētu augļa ģenētisko patoloģiju grūtniecēm pēc 35 gadu vecuma, ir veikti grozījumi Dzemdību palīdzības nodrošināšanas kārtībā, kas stājas spēkā piektdien, 20. septembrī. Vienlaikus stājas spēkā arī jauns regulējums, kas nosaka apmācības programmas saturu un apmācības nodrošināšanas kārtību speciālistiem, kuri sniedz konsultāciju grūtniecei, kas vēlas mākslīgi pārtraukt grūtniecību.
Grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 611 “Dzemdību palīdzības nodrošināšanas kārtība” paplašina jaundzimušo ģenētiski iedzimto slimību skrīningu ar jauniem izmeklējumiem agrīnai ārstējamu patoloģiju diagnosticēšanai.
Piemēram, izmaiņas noteikumos paredz noteikt riska grupas jaundzimušajiem, kuriem novēro apātiju, krampjus, progresējošus centrālās nervu sistēmas traucējumus u. c. simptomus, kā arī paaugstinātu amonjaka līmeni asinīs. Noteikumu projekta anotācijā norādīts, ka šāda nepieciešamība varētu skart 150 jaundzimušos gadā, kuriem iespējama ārstēšana. Savukārt novēlota terapija var izraisīt neatgriezeniskas centrālās nervu sistēmas izmaiņas vai nāvi.
Līdz šim Latvijā jaundzimušo skrīnings tika veikts divām retām slimībām – fenilketonūrijai un iedzimtai hipotireozei. Ņemot vērā ģenētikas nozares speciālistu ieteikumus, jaundzimušo veselības pārbaude papildināta ar četru pārmantotu slimību skrīningu (iedzimta virsnieru garozas hiperplāzija, galaktozēmija, cistiskā fibroze un biotinidāzes deficīts), lai novērstu neatgriezeniskas izmaiņas un uzsāktu savlaicīgu ārstēšanu, ja tā nepieciešama.
Lai savlaicīgi konstatētu augļa ģenētisko patoloģiju, grozījumi paredz uzlabot grūtnieču ultrasonogrāfisko izmeklējumu kvalitāti. Piemēram, paredzēts, ka turpmāk, ja grūtniecei ir 35 gadi un vairāk, viņai grūtniecības 10.–11. nedēļā asinīs nosaka bioķīmiskos rādītājus PAPP-A un βHGT un tad nosūta pie eksperta līmeņa USG speciālista augļa padziļinātai izmeklēšanai un iedzimtu ģenētisku patoloģiju riska noteikšanai grūtniecības 11.–12. nedēļā un 13. nedēļas pirmajās sešās dienās.
Vienlaikus, lai uzlabotu grūtnieču ultrasonogrāfisko izmeklējumu kvalitāti, ginekologiem un dzemdību speciālistiem ir noteiktas stingrākas resertifikācijas prasības.
Ņemot vērā, ka grūtniecēm ir augsts gripas radīto komplikāciju risks, turpmāk ārstniecības persona pirmreizējā apmeklējuma laikā ne tikai informēs grūtnieci par nepieciešamību vakcinēties pret sezonālo gripu, bet arī pastāstīs sievietei par gripas bīstamību grūtniecības laikā. Pretgripas vakcīna grūtniecēm no šā gada 1. oktobra tiks iekļauta vakcinācijas kalendārā un tiks apmaksāta pilnā apmērā.
Noteikumi cita starpā paredz, ka turpmāk ārstniecības personām būs pienākums izglītot un mudināt grūtnieci pievērst īpašu uzmanību augļa kustībām. Noteikumu projekta anotācijā uzsvērts, ka augļa kustības ir būtisks augļa stāvokļa rādītājs, tāpēc savlaicīga uzmanības pievēršana samazinātam augļa kustīgumam, kas var būt augļa hipoksijas rādītājs, ļauj savlaicīgi veikt izmeklējumus un lemt par tālāko grūtniecības vadīšanas stratēģiju.
Vienlaikus 20. septembrī spēkā stājas jauni Ministru kabineta noteikumi Nr. 440 “Apmācības programmas saturs un apmācības nodrošināšanas kārtība konsultācijas sniegšanā grūtniecei, kura vēlas mākslīgi pārtraukt grūtniecību”. Šie noteikumi paredz kārtību, kādā tiek apmācīti speciālisti, kuri turpmāk varēs sniegt konsultāciju sievietei pārdomāta lēmuma pieņemšanai, pirms mākslīgi pārtraukt grūtniecību.
Konsultācijas mērķis ir informēt sievieti par grūtniecības mākslīgās pārtraukšanas gaitu, riskiem, pieejamo atbalstu un alternatīvām izvēlēm. Apgūstot konkrētu apmācības programmu, šādu konsultāciju varēs sniegt sertificēts ginekologs, dzemdību speciālists, ģimenes ārsts vai attiecīgajā jomā kompetents speciālists (jurists, sociālās jomas speciālists vai psihologs).
