Par spīti tam, ka ik gadu samazinās bērnu mirstības rādītāji (tostarp zīdaiņu mirstība), kā arī emigrējušo bērnu skaits, kopumā tas nav veicinājis lielāku bērnu un jauniešu īpatsvaru.
No visiem Latvijas reģioniem 2019. gada sākumā vislielākais bērnu un jauniešu īpatsvars bija Pierīgā (21,2%), vismazākais – Latgalē (16,5%). Novadu griezumā tas variēja no 13% Neretas novadā līdz 31% Mārupes novadā.
Kopš 2010. gada strauji palielinājies vienas personas mājsaimniecību skaits, tāpat pieaudzis bezbērnu pāru īpatsvars. Pirmdzimto bērnu kļuvis mazāk, taču pieaudzis otro, trešo vai ceturto jaundzimušo īpatsvars.
Lai gan bērnu skaits turpina sarukt, visstraujāk ir pieaudzis tieši vismazāk izplatīto – daudzbērnu – mājsaimniecību īpatsvars: pāri ar trim un vairāk bērniem.
Kā iepriekš LV portālam prognozēja demogrāfs Ilmārs Mežs, nākamajos gados saglabāsies Latvijas iedzīvotāju skaita samazināšanās tendence. Pēc “Eurostat” aplēsēm, jau 2030. gadā iedzīvotāju skaits Latvijā saruks līdz 1,635 miljoniem. “Kaut arī pamazām uzlabosies migrācijas bilance, tomēr turpinās samazināties dzimušo skaits, jo 90. gados piedzīvotās zemās dzimstības dēļ potenciālo māmiņu skaits tuvākajā desmitgadē būtiski kritīsies,” vērtē I. Mežs.
