Jauna pieeja bērndārznieku izglītošanā

Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotie “Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem” ļaus turpināt īstenot Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam izvirzītos uzdevumus, kas vērsti uz kompetenču pieejā balstīta vispārējās izglītības satura ieviešanu.

Jaunie noteikumi paredz: “Pirmsskolas izglītības satura īstenošanas mērķis ir zinātkārs, radošs un dzīvespriecīgs bērns, kas dzīvo veselīgi, droši un aktīvi, darbojas patstāvīgi un mācās ieinteresēti un ar prieku, gūstot pieredzi par sevi, citiem, apkārtējo pasauli un savstarpējo mijiedarbību tajā.” Ieviešamais mācību saturs kopumā paredz attīstīt caurviju prasmes – kritisko domāšanu un problēmu risināšanu, pašvadītu mācīšanos, jaunradi un uzņēmējspēju, sadarbību un pilsonisko līdzdalību.

Pirmsskolas izglītības satura īstenošanas uzdevumi turpmāk būs:

• sekmēt vispusīgu bērna attīstību, ievērojot viņa vajadzības, intereses, spējas un pieredzi un liekot pamatus vērtībās balstītu ieradumu veidošanai;
• attīstīt bērna sociālās un emocionālās prasmes, kas ietver sevis, savu emociju, domu un uzvedības apzināšanu, spēju saprast citus un veidot pozitīvas attiecības;
• attīstīt dzīvei nepieciešamo kritisko domāšanu, prasmi pieņemt atbildīgus lēmumus, jaunradi un uzņēmējspēju, prasmes sadarboties un līdzdarboties un digitālās prasmes;
• veidot pratību pamatus valodu, sociālās un pilsoniskās, kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā, dabaszinātņu, matemātikas, tehnoloģiju, veselības un fiziskās aktivitātes mācību jomā;
• nodrošināt bērnam iespēju sagatavoties pamatizglītības ieguvei.

“Ļoti liela uzmanība tiek pievērsta bērnu sociālo un emocionālo prasmju attīstīšanai, kas ietver sevis apzināšanos, emociju, domu, uzvedības vadīšanu, spēju saprast citus un veidot pozitīvas attiecības,” jauno pieeju bērndārznieku izglītošanā skaidro Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks.

Pirmsskolas izglītības sasniedzamie rezultāti vadlīnijās aprakstīti septiņās mācību jomās – valodu, sociālās un pilsoniskās, kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā, dabaszinātņu, matemātikas, tehnoloģiju, veselības un fizisko aktivitāšu mācību jomā. Jaunās pirmsskolas izglītības vadlīnijas paredz, ka visā pirmsskolas izglītības posmā tiek sekmēta latviešu valodas apguve integrētā mācību procesā, izmantojot bilingvālo pieeju, ko atbilstoši bērna attīstībai īsteno pedagogu, speciālistu un citu izglītības iestādes darbinieku sadarbībā. Tāpat vadlīnijas paredz, ka latviešu valoda tiek lietota ikdienas saziņā.

Bērniem no piecu gadu vecuma rotaļnodarbībā galvenais saziņas līdzeklis būs latviešu valoda, izņemot mērķtiecīgi organizētas aktivitātes mazākumtautības valodas un etniskās kultūras apguvei. Īstenojot speciālo pirmsskolas izglītības programmu, pirmsskolas izglītības grupā saskaņā ar normatīvo regulējumu būs iekļaujami bērni ar speciālām vajadzībām – viņiem tiks izstrādāts individuāls izglītības programmas apguves plāns. Jaunie MK noteikumi paredz arī bērnu mācību sasniegumu vērtēšanas pamatprincipus un kārtību.

Pirmsskolas izglītības saturs ietverts:

• pirmsskolas izglītības programmā;
• mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmā;
• speciālās pirmsskolas izglītības programmā;
• mazākumtautību speciālās pirmsskolas izglītības programmā.

Programmu paraugi pieejami šo Ministru kabineta noteikumu pielikumos.