Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
VK: Līdz šim kriminālprocesuālā vai disciplinārā kārtībā atbildība par VK revīzijās konstatēto ir tikusi piemērota gausāk, nekā vajadzētu.
LV portāla infografika. Avots: Valsts kontroles likuma grozījumu anotācija
Augstākajai revīzijas iestādei turpmāk būs tiesības piedzīt personas nelikumīgas rīcības dēļ radītos zaudējumus, kas atklāti auditā. To nosaka Valsts kontroles (VK) likuma grozījumi, kuri stājas spēkā 1. augustā.
Valsts kontroles likuma grozījumu (turpmāk tekstā – grozījumi) izskatīšana Saeimā ilga četrus gadus. Valsts kontrole (VK) Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai priekšlikumus grozījumiem nosūtīja 2015. gada septembrī. Kā norāda VK, grozījumus sāka skatīt 12. Saeima un pieņēma tos divos lasījumos. Savukārt 13. Saeima turpināja skatīt grozījumus un 2019. gada 20. jūnija sēdē, 80 deputātiem balsojot “par” un 1 deputātam “atturoties”, tos pieņēma.
Valsts kontroles likums tiek papildināts ar XIV nodaļu “Lēmums par zaudējumu piedziņu”. Tā paredz, ka Valsts kontroles padomei ir tiesības piedzīt personas nelikumīgas rīcības dēļ radītos zaudējumus, kas atklāti VK revīzijā.
“Pirmkārt, tam ir preventīvs raksturs, lai personas atturētu no nelikumīgas rīcības, otrkārt, tas nav sods vai Latvijas tiesību sistēmā iepriekš nebijis pasākums,” skaidro VK. Proti, arī līdz šim pienākums izvērtēt personas atbildību un piedzīt nelikumīgas rīcības dēļ radītos zaudējumus ir noteikts gan Valsts pārvaldes iekārtas likumā un likumā “Par pašvaldībām”, gan Darba likumā un Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā:
Vienlaikus Valsts kontroles ieskatā prakse liecina par pretējo, respektīvi, šis normatīvajos aktos noteiktais pienākums netiek pildīts pienācīgi.
Kā norāda Valsts kontrole, līdz šim kriminālprocesuālā vai disciplinārā kārtībā atbildība par VK revīzijās konstatēto ir tikusi piemērota gausāk, nekā vajadzētu: “Ieinteresētība ir maza.” Tāpat Valsts kontroles ieskatā nodarīto zaudējumu piedziņa, kas veikta tikai atsevišķos gadījumos, varētu tikt piemērota par būtiskākiem jautājumiem un būt daudz intensīvāka.
Tas nozīmē, ka revidējamās iestādes vadītājam pēc revīzijā konstatētas nelikumīgas rīcības arī līdz šim bija pienākums izvērtēt atbildību, lemt par atbildīgās personas sodīšanu un publiskai personai nodarīto zaudējumu piedziņu. Savukārt saskaņā ar grozījumiem VK padome turpmāk lems par zaudējumu piedziņu tikai tad, ja attiecīgos pasākumus neveiks revidējamā vienība pati vai tās augstākā institūcija.
Vienlaikus VK vērš uzmanību, ka zaudējumus varēs piedzīt tikai gadījumos, kad tie radīti nelikumīgas rīcības dēļ. Arī grozījumu anotācijā skaidrots, ka izmaiņas paredz zaudējumu piedziņu tikai nelikumīgas rīcības gadījumā, nevis lietderības jautājumos, kad lēmuma pieņemšanas brīdī vairāki rīcības varianti bijuši adekvāti vai konstatēts tikai risks vai sistēmiski (politikas) trūkumi.
Grozījumu 69. pants paredz: ja revīzijā konstatē nelikumīgu rīcību ar finanšu līdzekļiem vai mantu, revīzijas departaments pēc tam, kad ir stājies spēkā lēmums par revīzijas ziņojuma apstiprināšanu, iesniedz priekšlikumu VK padomei lemt par nelikumīgas rīcības dēļ nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu, norādot personas, pret kurām vēršama zaudējumu piedziņa, katras personas nodarīto zaudējumu apmēru un pamatojumu zaudējumu piedziņai no konkrētās personas. Vienlaikus grozījumos noteikts, ka minēto lēmumu pieņem attiecībā uz tādu revidējamo vienību, kas ir publiska persona, tās institūcija vai publiskas personas kontrolēta kapitālsabiedrība.
VK padome turpmāk noteiktā kārtībā vērtēs iesniegto priekšlikumu un pieņems lēmumu par nelikumīgas rīcības dēļ nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas uzsākšanu, kuru nosūtīs revidējamai vienībai un tās augstākajai iestādei (kapitāla daļu turētājam). Grozījumos noteikts, ka šis lēmums ir starplēmums un nav pārsūdzams. Savukārt augstākajai iestādei 3 nedēļu laikā pēc Valsts kontroles padomes lēmuma saņemšanas jāinformē revidējamā vienība un VK par to, vai tā veiks revidējamās vienības amatpersonu un darbinieku atbildības izvērtējumu. Kā paredz grozījumi, ja augstākā iestāde informēs revidējamo vienību un Valsts kontroli par attiecīgā izvērtējuma neveikšanu, tas būs jādara pašai revidējamai vienībai, informāciju par iegūtajiem rezultātiem sniedzot VK un augstākajai iestādei.
Izvērtējums revidējamai vienībai vai augstākajai iestādei jāveic 6 mēnešu laikā, kā arī jāpiemēro pašiem nepieciešamās disciplinārās sankcijas un jāvērtē iespējas atlīdzināt zaudējumus vienošanās ceļā. Proti, revidējamai vienībai vai augstākajai iestādei jāveic amatpersonu un darbinieku atbildības izvērtējums un jāiesniedz tas VK, tajā iekļaujot:
Savukārt VK padomei 4 mēnešu laikā no minētās informācijas (kā arī papildinformācijas) saņemšanas dienas pēc savas iniciatīvas vai pēc revidējamās vienības lūguma, izvērtējot personas viedokli, ir tiesības pieņemt kādu no šiem lēmumiem:
Valsts kontrole skaidro, ka izstrādātie priekšlikumi grozījumiem tika veikti šādu iemeslu dēļ:
Tā kā revidējamās vienības un to augstākās iestādes līdz šim tikai dažos gadījumos ir piedzinušas zaudējumus, VK rosināja likumdevēju piešķirt VK padomei tiesības piedzīt zaudējumus, kas radīti personu nelikumīgas rīcības dēļ. “Šie likuma grozījumi veicinās lielāku atbildību valsts un pašvaldību institūciju darbībā, palielinot uzticību valsts pārvaldes darbam, kā arī nodrošinot tiesiskuma principa ievērošanu,” uzskata Valsts kontrole.
Augstākā revīzijas iestāde valstī no grozījumiem sagaida galvenokārt preventīvu darbību. Proti, izvirzītais mērķis būs sasniegts tikai tad, ja turpmākajos gados VK paplašinātās tiesības jeb likumā piedāvātais mehānisms būs jāpiemēro pēc iespējas retāk. Vienlaikus grozījumi sniegs iespēju par labu valsts budžetam piedzīt zaudējumus, kuri konstatēti Valsts kontroles revīzijās, kā arī veicinās atbildīgu amatpersonu rīcību ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu.
Pēc Valsts kontroles sniegtās informācijas, ņemot vērā aktualitātes valstī, kā arī to, ka grozījumi tika skatīti Saeimā četrus gadus, tie ir papildināti arī ar tādām tiesību normām, kas skar Valsts kontroles darba organizāciju, revīzijas departamentu sektoru vadītāju un revidentu sertifikācijas tiesisko regulējumu un fizisko personu datu apstrādi revīzijās. Sīkāk ar izmaiņām var iepazīties šeit.
