SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Linda Balode
LV portāls
31. jūlijā, 2019
Lasīšanai: 11 minūtes
2
2

Paplašina Valsts kontroles pilnvaras zaudējumu piedziņā

Stājas spēkā 01.08.2019.

VK: Līdz šim kriminālprocesuālā vai disciplinārā kārtībā atbildība par VK revīzijās konstatēto ir tikusi piemērota gausāk, nekā vajadzētu.

LV portāla infografika. Avots: Valsts kontroles likuma grozījumu anotācija

Augstākajai revīzijas iestādei turpmāk būs tiesības piedzīt personas nelikumīgas rīcības dēļ radītos zaudējumus, kas atklāti auditā. To nosaka Valsts kontroles (VK) likuma grozījumi, kuri stājas spēkā 1. augustā.

īsumā
  • Izmaiņas Valsts kontroles (VK) likumā paredz, ka VK padomei ir tiesības piedzīt personas nelikumīgas rīcības dēļ radītos zaudējumus, kas atklāti VK revīzijā.
  • Valsts kontrole: “Tas nav sods vai Latvijas tiesību sistēmā iepriekš nebijis pasākums.”
  • Valsts kontroles ieskatā nodarīto zaudējumu piedziņa, kas veikta tikai atsevišķos gadījumos, varētu tikt piemērota par būtiskākiem jautājumiem un būt daudz intensīvāka.
  • Revidējamās iestādes vadītājam pēc revīzijā konstatētas nelikumīgas rīcības arī līdz šim bija pienākums izvērtēt atbildību.
  • Likuma grozījumi veicinās lielāku atbildību valsts un pašvaldību institūciju darbībā, palielinot uzticību valsts pārvaldes darbam, kā arī nodrošinot tiesiskuma principa ievērošanu.

Valsts kontroles likuma grozījumu (turpmāk tekstā – grozījumi) izskatīšana Saeimā ilga četrus gadus. Valsts kontrole (VK) Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai priekšlikumus grozījumiem nosūtīja 2015. gada septembrī. Kā norāda VK, grozījumus sāka skatīt 12. Saeima un pieņēma tos divos lasījumos. Savukārt 13. Saeima turpināja skatīt grozījumus un 2019. gada 20. jūnija sēdē, 80 deputātiem balsojot “par” un 1 deputātam “atturoties”, tos pieņēma.

Tiesības piedzīt zaudējumus nav nekas jauns

Valsts kontroles likums tiek papildināts ar XIV nodaļu “Lēmums par zaudējumu piedziņu”. Tā paredz, ka Valsts kontroles padomei ir tiesības piedzīt personas nelikumīgas rīcības dēļ radītos zaudējumus, kas atklāti VK revīzijā.

“Pirmkārt, tam ir preventīvs raksturs, lai personas atturētu no nelikumīgas rīcības, otrkārt, tas nav sods vai Latvijas tiesību sistēmā iepriekš nebijis pasākums,” skaidro VK. Proti, arī līdz šim pienākums izvērtēt personas atbildību un piedzīt nelikumīgas rīcības dēļ radītos zaudējumus ir noteikts gan Valsts pārvaldes iekārtas likumā un likumā “Par pašvaldībām”, gan Darba likumā un Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā:

  • valsts pārvaldes iekārtas likuma 90. pants paredz: “ja amatpersona, pildot amata pienākumus, ar nodomu vai aiz rupjas neuzmanības ir radījusi mantiskus zaudējumus publiskai personai, tā prasa, lai amatpersona atlīdzina zaudējumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā”;
  • likuma “Par pašvaldībām” 77. panta sestā daļa paredz: „ja pašvaldības amatpersona, pildot amata pienākumus, ar nodomu vai aiz rupjas neuzmanības ir radījusi zaudējumus pašvaldībai, tai ir pienākums tos atlīdzināt”;
  • Darba likuma 86. panta pirmā daļa paredz: “ja darbinieks bez attaisnojoša iemesla neveic darbu vai arī veic to nepienācīgi, vai citādas prettiesiskas, vainojamas rīcības dēļ ir nodarījis zaudējumus darba devējam, darbiniekam ir pienākums atlīdzināt darba devējam radušos zaudējumus”;
  • Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 15. panta trešajā daļā noteikts: “ja amatpersona vai darbinieks ar savu rīcību nodarījis publiskai personai vai kapitālsabiedrībai zaudējumus un neatlīdzina tos labprātīgi, zaudējumus piedzen, ja no pārkāpuma izdarīšanas nav pagājuši vairāk nekā četri gadi. Dienesta, darba vai amata tiesisko attiecību izbeigšana nav pamats, lai zaudējumus nepiedzītu”.

Vienlaikus Valsts kontroles ieskatā prakse liecina par pretējo, respektīvi, šis normatīvajos aktos noteiktais pienākums netiek pildīts pienācīgi.

Zaudējumu piedziņai jābūt intensīvākai

Kā norāda Valsts kontrole, līdz šim kriminālprocesuālā vai disciplinārā kārtībā atbildība par VK revīzijās konstatēto ir tikusi piemērota gausāk, nekā vajadzētu: “Ieinteresētība ir maza.” Tāpat Valsts kontroles ieskatā nodarīto zaudējumu piedziņa, kas veikta tikai atsevišķos gadījumos, varētu tikt piemērota par būtiskākiem jautājumiem un būt daudz intensīvāka.

Tas nozīmē, ka revidējamās iestādes vadītājam pēc revīzijā konstatētas nelikumīgas rīcības arī līdz šim bija pienākums izvērtēt atbildību, lemt par atbildīgās personas sodīšanu un publiskai personai nodarīto zaudējumu piedziņu. Savukārt saskaņā ar grozījumiem VK padome turpmāk lems par zaudējumu piedziņu tikai tad, ja attiecīgos pasākumus neveiks revidējamā vienība pati vai tās augstākā institūcija.

Vienlaikus VK vērš uzmanību, ka zaudējumus varēs piedzīt tikai gadījumos, kad tie radīti nelikumīgas rīcības dēļ. Arī grozījumu anotācijā skaidrots, ka izmaiņas paredz zaudējumu piedziņu tikai nelikumīgas rīcības gadījumā, nevis lietderības jautājumos, kad lēmuma pieņemšanas brīdī vairāki rīcības varianti bijuši adekvāti vai konstatēts tikai risks vai sistēmiski (politikas) trūkumi.

Ko paredz izmaiņas

Grozījumu 69. pants paredz: ja revīzijā konstatē nelikumīgu rīcību ar finanšu līdzekļiem vai mantu, revīzijas departaments pēc tam, kad ir stājies spēkā lēmums par revīzijas ziņojuma apstiprināšanu, iesniedz priekšlikumu VK padomei lemt par nelikumīgas rīcības dēļ nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu, norādot personas, pret kurām vēršama zaudējumu piedziņa, katras personas nodarīto zaudējumu apmēru un pamatojumu zaudējumu piedziņai no konkrētās personas. Vienlaikus grozījumos noteikts, ka minēto lēmumu pieņem attiecībā uz tādu revidējamo vienību, kas ir publiska persona, tās institūcija vai publiskas personas kontrolēta kapitālsabiedrība.

VK padome turpmāk noteiktā kārtībā vērtēs iesniegto priekšlikumu un pieņems lēmumu par nelikumīgas rīcības dēļ nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas uzsākšanu, kuru nosūtīs revidējamai vienībai un tās augstākajai iestādei (kapitāla daļu turētājam). Grozījumos noteikts, ka šis lēmums ir starplēmums un nav pārsūdzams. Savukārt augstākajai iestādei 3 nedēļu laikā pēc Valsts kontroles padomes lēmuma saņemšanas jāinformē revidējamā vienība un VK par to, vai tā veiks revidējamās vienības amatpersonu un darbinieku atbildības izvērtējumu. Kā paredz grozījumi, ja augstākā iestāde informēs revidējamo vienību un Valsts kontroli par attiecīgā izvērtējuma neveikšanu, tas būs jādara pašai revidējamai vienībai, informāciju par iegūtajiem rezultātiem sniedzot VK un augstākajai iestādei.

Izvērtējums revidējamai vienībai vai augstākajai iestādei jāveic 6 mēnešu laikā, kā arī jāpiemēro pašiem nepieciešamās disciplinārās sankcijas un jāvērtē iespējas atlīdzināt zaudējumus vienošanās ceļā. Proti, revidējamai vienībai vai augstākajai iestādei jāveic amatpersonu un darbinieku atbildības izvērtējums un jāiesniedz tas VK, tajā iekļaujot:

  • informāciju par zaudējumu apmēru un citiem ar lietu saistītajiem apstākļiem;
  • informāciju par personām (neatkarīgi no tā, vai šīs personas bija norādītas grozījumu 69. pantā minētajā lēmumā), no kurām ir pilnībā vai daļēji piedzīti zaudējumi vai pret kurām uzsākts zaudējumu piedziņas process, vai ar kurām noslēgta vienošanās par zaudējumu labprātīgu atlīdzināšanu;
  • motivētu priekšlikumu izbeigt administratīvo lietu un neveikt zaudējumu piedziņu, ja nav konstatēti likumā paredzētie zaudējumu piedziņas priekšnoteikumi vai ir iestājies noilgums;
  • motivētu priekšlikumu atlikt zaudējumu piedziņu līdz lēmuma pieņemšanai kriminālprocesuālā kārtībā, administratīvā pārkāpuma lietā vai disciplinārlietā.

Savukārt VK padomei 4 mēnešu laikā no minētās informācijas (kā arī papildinformācijas) saņemšanas dienas pēc savas iniciatīvas vai pēc revidējamās vienības lūguma, izvērtējot personas viedokli, ir tiesības pieņemt kādu no šiem lēmumiem:

  • atlikt zaudējumu piedziņu, ja par attiecīgo prettiesisko rīcību ir uzsākts kriminālprocess vai ja tas ir lietderīgi, iekams nav izskatīta disciplinārlieta vai administratīvā pārkāpuma lieta, kurā nepieciešams konstatēt tos pašus faktus;
  • atlikt jautājuma izskatīšanu, līdz revidējamā vienība veiks normatīvajos aktos noteiktās darbības, lai pati veiktu zaudējumu piedziņu vai panāktu vienošanos par to labprātīgu atlīdzināšanu;
  • nepiedzīt zaudējumus, jo:
    • nav konstatēti likumā paredzētie zaudējumu piedziņas priekšnoteikumi,
    • iestājies noilgums,
    • piedziņa pilnībā vai daļēji ir veikta vai tiek veikta citā procesā,
    • noslēgta vienošanās par zaudējumu pilnīgu vai daļēju labprātīgu atlīdzināšanu;
  • piedzīt zaudējumus tagadējās mantas samazinājuma apmērā, ja konstatēti likumā paredzētie zaudējumu piedziņas priekšnoteikumi.

Kāpēc vajadzēja paplašināt Valsts kontroles pilnvaras

Valsts kontrole skaidro, ka izstrādātie priekšlikumi grozījumiem tika veikti šādu iemeslu dēļ:

  • lai veicinātu likumīgu rīcību ar publiskā sektora finanšu līdzekļiem un mantu;
  • lai publiskajā sektorā nodarbinātās personas atlīdzinātu valstij to nelikumīgas rīcības dēļ radītos zaudējumus.

Tā kā revidējamās vienības un to augstākās iestādes līdz šim tikai dažos gadījumos ir piedzinušas zaudējumus, VK rosināja likumdevēju piešķirt VK padomei tiesības piedzīt zaudējumus, kas radīti personu nelikumīgas rīcības dēļ. “Šie likuma grozījumi veicinās lielāku atbildību valsts un pašvaldību institūciju darbībā, palielinot uzticību valsts pārvaldes darbam, kā arī nodrošinot tiesiskuma principa ievērošanu,” uzskata Valsts kontrole.

Augstākā revīzijas iestāde valstī no grozījumiem sagaida galvenokārt preventīvu darbību. Proti, izvirzītais mērķis būs sasniegts tikai tad, ja turpmākajos gados VK paplašinātās tiesības jeb likumā piedāvātais mehānisms būs jāpiemēro pēc iespējas retāk. Vienlaikus grozījumi sniegs iespēju par labu valsts budžetam piedzīt zaudējumus, kuri konstatēti Valsts kontroles revīzijās, kā arī veicinās atbildīgu amatpersonu rīcību ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu.

UZZIŅAI

Pēc Valsts kontroles sniegtās informācijas, ņemot vērā aktualitātes valstī, kā arī to, ka grozījumi tika skatīti Saeimā četrus gadus, tie ir papildināti arī ar tādām tiesību normām, kas skar Valsts kontroles darba organizāciju, revīzijas departamentu sektoru vadītāju un revidentu sertifikācijas tiesisko regulējumu un fizisko personu datu apstrādi revīzijās. Sīkāk ar izmaiņām var iepazīties šeit.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU