Eiropadome 11. aprīlī vienojās par “Brexit” termiņa pagarināšanu līdz 2019. gada 31. oktobrim ar nosacījumu, ka gadījumā, ja Lielbritānija neratificēs Izstāšanās līgumu līdz 22. maijam, tai jānodrošina piedalīšanās Eiropas Parlamenta vēlēšanās 23.–26. maijā.
LV portāla infografika
Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības drāma turpinās. Lai gan naktī uz 11. aprīli 27 Eiropas Savienības dalībvalstu līderi vienojās par “Brexit” termiņa pagarinājumu līdz 31. oktobrim, turpmākais izstāšanās process arvien vēl ir neskaidrs. Situāciju vēl jo vairāk sarežģī gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kas notiks 23.–26. maijā (Latvijā – 25. maijā).
Šobrīd daudz kas atkarīgs no Lielbritānijas iekšpolitiskās situācijas, proti, vai premjerministre Terēza Meja spēs panākt, ka parlaments ratificē jau trīsreiz noraidīto Izstāšanās līgumu līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām, tātad – 22. maijam. Ja tas neizdosies, Lielbritānijai kā joprojām pilntiesīgai Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij būs pienākums rīkot Eiropas Parlamenta vēlēšanas saskaņā ar ES tiesību normām. Ja Lielbritānija neratificēs Izstāšanās līgumu un nepiedalīsies Eiropas Parlamenta vēlēšanās, izstāšanās no ES notiks jau 1. jūnijā bez vienošanās.
Eiropadome uzsver1 – nav pieļaujams, ka ar pagarinājumu tiek apdraudēta ES un tās iestāžu normāla darbība. “Šādā gadījumā Lielbritānija vairs nevar būt daļa no ES, jo katras dalībvalsts pienākums ir nodrošināt pilsoņiem līdzdalību demokrātiskajā procesā caur vēlēšanām,” nacionālajai ziņu aģentūrai “Leta” skaidroja Latvijas Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.
Savukārt, ja Lielbritānija lems par dalību Eiropas Parlamenta vēlēšanās, paveras vairākas citas iespējas, tostarp ārkārtas vēlēšanas vai referendums par Izstāšanās līgumu, pat “Brexit” atcelšana. Ja abas puses Izstāšanās līgumu ratificēs pirms 31. oktobra, izstāšanās notiks nākamā mēneša pirmajā dienā.
Jāuzsver, ka Eiropadome ir nelokāma attiecībā uz kompromisiem saistībā ar līdzšinējo Izstāšanās līguma projektu. “Šis pagarinājums izslēdz jebkādu iespēju, ka Izstāšanās līgums tiek atvērts no jauna. Jebkādiem Apvienotās Karalistes vienpusējiem apņemšanās paudumiem, paziņojumiem vai citiem aktiem vajadzētu būt saderīgiem ar Izstāšanās līguma burtu un garu, un tie nedrīkst kavēt tā īstenošanu. Šādu pagarinājumu nevar izmantot, lai sāktu sarunas par turpmākajām attiecībām.”
Tikmēr Eiropas Komisija (EK) jau 10. aprīlī ziņoja par gatavību visiem “Brexit” scenārijiem. “ES ir veikusi nepieciešamos pasākumus, lai sagatavotos tam, ka notiek izstāšanās bez vienošanās, vienlaikus saglabājot apņēmību izvairīties no šāda iznākuma,” uzsver Eiropas Komisija. Gadījumam, ja izstāšanās notiks bez vienošanās, EK ir izstrādājusi praktiskas norādes visām dalībvalstīm koordinētai pieejai piecās jomās:
Sagatavoto norāžu mērķis ir nodrošināt ES un valstu ārkārtas pasākumu raitu praktisko īstenošanu gadījumā, ja Apvienotā Karaliste izstāsies no ES bez līguma, un īstenot saskaņotu pieeju.
Lai uzdotu konkrētus jautājumus par sagatavošanos scenārijam bez līguma, ES pilsoņi var sazināties ar Europe Direct, zvanot uz bezmaksas tālruni 00 800 678 910 11 no jebkuras vietas ES. Atbildes tiek sniegtas visās ES oficiālajās valodās darba dienās no plkst. 9.00 līdz 18.00 pēc Viduseiropas laika.
1 2019. gada 11. aprīļa Eiropadomes lēmums, kas pieņemts, vienojoties ar Apvienoto Karalisti, ar ko pagarina laikposmu saskaņā ar LES 50. panta 3. punktu.