Noderīgi padomi, ja vēlies atgriezties Latvijā

Kur es strādāšu un dzīvošu, vai manu ārzemēs iegūto izglītību atzīs Latvijā, kā es varu iekārtot savu bērnu skolā vai bērnudārzā, vai man pienākas sociālā apdrošināšana un kas notiks ar manu uzkrāto pensiju ārvalstīs – tie ir praktiski jautājumi, kas rodas cilvēkiem, kuri domā vai ir jau nolēmuši atgriezties uz dzīvi Latvijā pēc pastāvīgas vai ilgākas uzturēšanās ārvalstīs.

Kur meklēt informāciju

Informāciju, kā arī atbildes uz svarīgiem jautājumiem par atgriešanos uz dzīvi Latvijā var meklēt vairākos veidos:

• kompetentajās iestādēs un to mājaslapās, piemēram, ja interesē profesionālās izglītības jautājumi, informācija jāmeklē Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) vai tās tīmekļvietnē, savukārt, ja interesē uzturēšanās nosacījumi ģimenes locekļiem, kas nav Latvijas pilsoņi, – konsulārajos dienestos ārvalstīs vai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP), vai tās tīmekļvietnē u. tml.;
• Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) pie EURES (European Employment Services – Eiropas nodarbinātības dienesti) konsultantiem, kas sniedz atbildes uz praktiskiem, juridiskiem un administratīviem jautājumiem saistībā ar darba atrašanu, starpvalstu sociālo drošību un nodokļiem, reģionālo mobilitāti u. tml.;
• pie reģionālajiem koordinatoriem reemigrācijas veicināšanai, kas sniedz personalizētu informācijas piedāvājumu par pašvaldību pakalpojumiem, īpaši ģimenēm ar bērniem, piemēram, par bērnudārza un skolas pieejamību, kā arī par dzīvesvietas, uzņēmējdarbības un darba iespējām;
• valsts pārvaldes pakalpojumu portālā “Latvija.lv”, kurā var atrast informāciju un norādes par lietām, ko svarīgi zināt pirms atgriešanās Latvijā, piemēram, par darba atalgojumu valstī, par izglītības sistēmu, kādos gadījumos pieļaujama dubultpilsonība, vai varēs saņemt ārvalstī piešķirto bezdarbnieka pabalstu, kā uzsākt uzņēmējdarbību, kā reģistrēties pie ģimenes ārsta u. tml.

Norādes par iestādēm, kurās iespējams saņemt atbildes uz interesējošiem jautājumiem, vienkopus var atrast Ekonomikas ministrijas (EM) infografikā Atgriešanās Latvijā: Kur atrast atbildes uz svarīgiem jautājumiem. Proti, informācija un konsultācija ir pirmā lieta, ar ko sākt, ja persona vēlas atgriezties dzimtenē.

Rīcība pirms atgriešanās

Savukārt atbilstoši EURES izveidotajai infografikai papildus personai pirms atgriešanās Latvijā jāizdara sekojošais:

• jāiepazīstas ar informāciju par pašreizējo Latvijas darba tirgus situāciju un darba iespējām – to var atrast NVA mājaslapā, NVA CV un vakanču portālā, Eiropas darba mobilitātes portālā, uzņēmumu mājaslapās un sociālajos tīklos;
• jānoskaidro, vai, atgriežoties Latvijā, būs pieejama dzīvesvieta, – par to var interesēties vietējā pašvaldībā, dzīvesvietas īres piedāvājumu portālos vai nekustamo īpašumu aģentūrās, kā arī “Finanšu institūcijā “Altum”” par mājokļa iegādes iespēju ar valsts atbalstu;
• jāapmeklē ārvalsts atbildīgās iestādes un jāsaņem nepieciešamie dokumenti un izziņas – nodokļu, pabalstu, darba un sociālās apdrošināšanas periodu apliecinoši dokumenti, Eiropas veselības apdrošināšanas karte (EVAK), dokumenti, kas apliecina bērnu iegūto izglītību, veselības aprūpi, kā arī saņemtās sociālās garantijas u. c.;
• jāiepazīstas ar Latvijas valsts iestāžu un pašvaldību pakalpojumiem – vienkopus to var izdarīt valsts pārvaldes pakalpojumu portālā Latvija.lv;
• par došanos prom no ārvalsts jāinformē visas tās iestādes, kurās persona bijusi reģistrēta vai norādījusi savu personīgo informāciju, piemēram, vietējā pašvaldība, nodarbinātības dienests, banka, ceļu satiksmes direkcija, pasts, komunālo pakalpojumu nodrošinātāji u. tml.

Vienlaikus saskaņā ar NVA sniegto informāciju papildus jāņem vērā, ka:

• strādājot Eiropas Savienības (ES) valstīs, iemaksas pensijai uzkrājas katrā no valstīm, kurā persona strādājusi, un, sasniedzot attiecīgās valsts pensionēšanās vecumu, tai ir tiesības uz pensiju vai vienreizēju izmaksu no katras nodarbinātības valsts;
• personas kopējais darba stāžs summējas no darba periodiem visās ES valstīs, kurās persona ir strādājusi;
• pēc nodarbinātības perioda beigām personai bezdarbnieka pabalsts jāpieprasa valstī, kurā tā pēdējo reizi bija nodarbināta;
• iestādēs, ar kurām persona sazinās, jānoskaidro ārvalstīs izsniegto dokumentu noformēšanas prasības, proti, vai attiecīgajā iestādē Latvijā nepieciešams to tulkojums un legalizācija vai apliecināšana ar Apostille;
• jāsaglabā visi ar nodarbinātību saistītie dokumenti (darba līgums, algas izmaksu apliecinoši dokumenti, izsniegtās izziņas, kartes u. tml.), jo tie var noderēt darba stāža, pabalstu saņemšanas, nodokļu nomaksas un citu saistīto lietu noskaidrošanai, ja būs tāda nepieciešamība;
• EVAK noderēs laikā, kamēr Latvijā nebūs uzsāktas darba attiecības, jo šajā periodā persona paliek sociāli apdrošināta valstī, kurā pēdējo reizi strādāja;
• saņemot U2 dokumentu par bezdarbnieka pabalsta eksportu, ārvalsts nacionālajā veselības sistēmas administrācijā jāpieprasa arī S1 veidlapa, kas personai ļaus saņemt garantētos visa veida veselības aprūpes pakalpojumus Latvijā, par kuriem izmaksas segs no ārvalsts budžeta līdzekļiem.

Rīcība pēc atgriešanās

Dzīvesvietas deklarēšana. Atgriežoties Latvijā, personai jāreģistrējas pašvaldībā un jādeklarē sava dzīvesvieta. LV portāls jau iepriekš ir skaidrojis, ka dzīvesvietu var deklarēt gan pašvaldībā, gan elektroniski valsts pārvaldes pakalpojumu portālā, izmantojot e-pakalpojumu “Dzīvesvietas deklarācijas iesniegšana” (ārzemnieki papildus iepriekš minētajam var deklarēties arī PMLP). Deklarējot dzīvesvietu klātienē, personai jāuzrāda personu apliecinošs dokuments un jāsamaksā valsts nodeva 4,27 eiro apmērā, savukārt, deklarējoties elektroniski, par pakalpojumu nav jāmaksā un to var izdarīt ar internetbankas starpniecību portālā “Latvija.lv”. Savukārt, ja ģimenē aug bērni, uzreiz pēc dzīvesvietas deklarēšanas viņi jāreģistrē attiecīgās pašvaldības bērnudārzu rindā vai skolā.

Ģimenes ārsts. Vienlaikus atgriežoties personai jāreģistrējas pie ģimenes ārsta, lai varētu saņemt veselības aprūpi. Lai reģistrētos pie ģimenes ārsta, vēlams noskaidrot, vai izvēlētajam ģimenes ārstam ir līgums ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) un vai viņš apkalpo iedzīvotāja dzīvesvietas teritoriju. Proti, pie ģimenes ārsta jāvēršas personīgi un jānoslēdz savstarpēja vienošanās. Ģimenes ārsts personu var nereģistrēt tikai tādā gadījumā, ja tās dzīvesvieta atrodas ārpus teritorijas, kurā ārsts veic savu darbību.

Darba meklējumi. Atbalsts darba atrašanai, esot jau Latvijā, jāmeklē NVA. Aģentūra piedāvā arī pakalpojumus nepieciešamo prasmju ieguvei vai pilnveidei. Proti, ja persona vēlas saņemt palīdzību darba meklēšanā, jāreģistrējas tuvākajā NVA filiālē. Tāpat aģentūra piešķir bezdarbnieka un darba meklētāja statusu, kā arī veic individuālo darbu ar bezdarbniekiem, piedāvājot iesaistīties NVA aktīvajos nodarbinātības pasākumos, meklēt piemērotu darbu, lai nodrošinātu maksimāli ātru bezdarbnieku atgriešanos darba tirgū. Kā norādīts NVA mājaslapā, ja persona vēlas turpināt saņemt ES/EEZ valstī piešķirto bezdarbnieka pabalstu, kamēr uzturas un meklē darbu Latvijā, septiņu dienu laikā jāreģistrējas vietējā NVA un jāiesniedz U2 dokuments Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA).

Sociālā aizsardzība un nodokļi. Jautājumus par to, kā persona var turpināt saņemt vai pieteikties bērna kopšanas, ģimenes un citiem pabalstiem Latvijā, var noskaidrot VSAA. Tāpat VSAA jāiesniedz U1 dokuments, kas apliecina ārvalsts nodarbinātības jeb apdrošināšanas periodu. Ja minētā dokumenta nav, jāinformē VSAA, ka persona noteiktu laika periodu bija nodarbināta ārvalstī. Savukārt, ja persona saņēmusi S1 veidlapu jeb apliecinājumu tiesībām saņemt veselības aprūpi, ko izsniedz katrai personai atsevišķi, tā jāreģistrē NVD, jo bez reģistrācijas veidlapa nav derīga.

Savukārt, vai nepieciešams iesniegt gada ienākumu deklarāciju par ārvalstīs gūtajiem ienākumiem, personai jānoskaidro Valsts ieņēmumu dienestā (VID). NVA tīmekļvietnē norādīts, ka gadījumā, ja persona joprojām ir Latvijas nodokļu rezidents un ārvalstīs ir gūti ienākumi, gada periodā no 1. marta līdz 1. jūnijam VID jāiesniedz gada ienākumu deklarācija par iepriekšējā gadā ārvalstīs gūtajiem ienākumiem, klāt pievienojot dokumentus, kas apliecina ārvalstīs samaksātos nodokļus, nodokļa maksātāja tiesības uz atvieglojumiem, un citus dokumentus. Savukārt, ja ārvalstī ir veikta ienākuma nodokļa nomaksa no darba algas, persona var neiesniegt deklarāciju par ārvalstu darba algas ienākumu, ja likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli nav noteikts citādi.

Uzņēmējdarbība. Par uzņēmuma reģistrēšanu un informatīvu, kā arī finansiālu atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai var interesēties vairākās iestādēs – Uzņēmumu reģistrā (detalizēta informācija par uzņēmuma reģistrēšanas procedūrām), Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (konsultācijas par uzņēmējdarbības uzsākšanu, biznesa plāna izstrādi, uzņēmuma dibināšanu, valsts atbalstu), NVA (iespēja iesaistīties pasākumos komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai), kā arī Finanšu institūcijā “Altum” (iespēja saņemt finansiālu atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai).

Latviešu valoda. Latviešu valodas aģentūrā un NVA personai ir iespēja atsvaidzināt un pilnveidot savas latviešu valodas zināšanas. Savukārt par valsts valodas apgūšanu jāinteresējas pašvaldībā, kurā personai ir deklarētā dzīvesvieta.