SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
30. aprīlī, 2019
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Labklājība
3
3

Precizēs darba periodu bezdarbnieka statusa laikā

LV portāla infografika

Saeimā iesniegtie grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā definēs bezdarba riskam pakļauto personu kopumu, noteiks elektroniskās reģistrēšanās iespējas, konkretizēs, cik ilgi bezdarba periodā var strādāt, nezaudējot bezdarbnieka statusu.

īsumā
  • Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums paredz palīdzību bezdarbniekiem, darba meklētājiem un bezdarba riskam pakļautām personām. Pašreiz likums gan skaidri nedefinē bezdarba riskam pakļauto personu loku, tāpēc tiks papildināts ar bezdarba riskam pakļauto personu grupu sarakstu.
  • Bezdarbniekam ir tiesības strādāt līdz diviem mēnešiem, saglabājot bezdarbnieka statusu. Ar grozījumiem paredzēts noteikt, ka turpmāk bezdarbnieks divreiz 12 mēnešu periodā varēs iegūt darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusu uz laiku, kas kopā 12 mēnešu periodā nepārsniedz 60 kalendāra dienas, saglabājot bezdarbnieka statusu.
  • Ja darba devēji pieprasa bezdarbniekus apmācīt tikai tehniskās profesijās, izvēle tiek liegta un ierobežota daudzām sievietēm.

Jaunās izmaiņas paredz Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā pirmajam lasījumam atbalstītais likumprojekts “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”. Izmaiņas attiecas gan uz Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) pasākumiem, gan uz bezdarbnieka tiesībām un pienākumiem.

Iekļaus riskam pakļauto personu grupu

Ar grozījumiem likumu paredzēts papildināt ar jaunu pantu, kurā uzskaitītas bezdarba riskam pakļautās personas:

  1. nodarbinātā persona vai pašnodarbinātais, kas ir sasniedzis 50 gadu vecumu;
  2. nodarbinātā persona vai pašnodarbinātais, kuram ir darba tirgus prasībām nepietiekama izglītība vai prasmes;
  3. nodarbinātā persona vai pašnodarbinātais, kuram ir noteikta invaliditāte vai prognozējama invaliditāte, vai persona pēc pārejošas darbnespējas, kas nepārtraukti ilgusi vismaz četrus mēnešus;
  4. nodarbinātā persona, kuras dzīvesvieta atrodas teritorijā ar zemu ekonomisko aktivitāti;
  5. persona, kas nestrādā un iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādē;
  6. persona, kurai nav darba pieredzes;
  7. persona, kurai ir uzteikts darba līgums;
  8. persona, kas izcieš sodu ieslodzījuma vietā.


Šādas normas iekļaušanu likumā Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis skaidroja ar to, ka NVA īsteno dažādus pasākumus ne tikai bezdarbniekiem, bet arī citām iedzīvotāju grupām, kuras pašreiz likumā nav konkrēti definētas. Taču arī strādājošie ir pakļauti bezdarba riskam, un, ja atsevišķām grupām netiek sniegta palīdzība, tām ir lielāks risks nonākt bezdarbniekos.

Uz deputātes Andas Čakšas vaicāto, cik liela varētu būt šī grupa un vai NVA tai būs adekvāts piedāvājums, I. Lipskis norādīja – jā, šajā grupā var ietilpināt ļoti lielu skaitu iedzīvotāju – līdz 300 tūkstošiem – un visiem atbalstu nebūs iespējams sniegt, jāņem vērā papildu kritēriji. Jau tagad NVA sadarbībā ar darba devējiem īsteno šādus pilotprojektus. Tāpēc nepieciešama juridiskā bāze, kā precīzāk nosakāmas mērķa grupas, jo atbalsta nepieciešamība daudziem kļūst arvien aktuālāka. Tā ir arī citu valstu prakse, ka valsts nāk pretī darba devējiem ar nodarbināto apmācību.

Darbs bezdarbnieka statusā – 60 dienas

Pašreiz likums pieļauj, ka bezdarbnieka statusu nezaudē, ja iesaistās darbā līdz diviem mēnešiem, kas pārsvarā ir sezonas darbi. Taču šī norma nereti tiek izmantota negodprātīgi un nesamērīgi, norādīja I. Lipskis. Tāpēc likumā paredzēts noteikt fiksētas 60 dienas, tik, cik 12 mēnešu laikā var strādāt, saglabājot bezdarbnieka statusu.

Kā paskaidrots grozījumu anotācijā, īstermiņa iesaiste darbā arī bezdarbnieka statusa periodā paredzēta, lai veicinātu darba piedāvājumu pieņemšanu un iedrošinātu bezdarbniekus iesaistīties darba tirgū. Vienlaikus šādas iespējas pārlieku bieža izmantošana neveicina nodarbinātības stabilitāti, kā arī īstermiņa darba attiecību veicināšana var negatīvi ietekmēt kopīgo darba vietu kvalitāti un produktivitāti tautsaimniecībā.

NVA saskaras ar gadījumiem, kad bezdarbnieki izmanto likuma atkāpi ar biežu regularitāti, ir gadījumi, kad bezdarbnieki noslēdz vairākus īsa termiņa darba līgumus uz noteiktu laiku ar nelieliem starpposmiem. Ņemot vērā, ka katrā kalendāra mēnesī ir atšķirīgs dienu skaits, atsevišķos gadījumos divu mēnešu perioda aprēķināšana rada sarežģījumus. Lai piemērotu skaidru pieeju darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusa īslaicīgu periodu aprēķināšanai, paredzēts aizstāt šobrīd noteikto divu mēnešu periodu ar ekvivalentu periodu, kas tiks uzskaitīts kalendāra dienās, – 60 dienu periodu.

Turklāt, lai novērstu atkāpes pārmērīgu izmantošanu un atsevišķos gadījumos negodprātīgu rīcību regulāri dibināt īslaicīgas darba tiesiskās attiecības, vienlaikus saglabājot bezdarbnieka statusu, paredzēts noteikt, ka turpmāk bezdarbnieks divreiz 12 mēnešu periodā no bezdarbnieka statusa piešķiršanas dienas varēs iegūt darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusu uz laiku, kas kopā 12 mēnešu periodā nepārsniedz 60 kalendāra dienas, saglabājot bezdarbnieka statusu.

Ar grozījumiem vēl paredzēts, ka uzņēmumiem, kas sniedz personāla atlases pakalpojumus darbam Latvijā, turpmāk nebūs nepieciešams saņemt licenci darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanai. Administratīvā sloga mazināšanai likumā tiks paplašinātas elektroniskās saziņas, reģistrēšanās iespējas NVA.

Darba devējiem nepieciešami darbinieki ar tehniskām prasmēm

Komisijas sēdē izraisījās arī domu apmaiņa par NVA pakalpojumu pieejamību apmācībām un pārkvalifikācijai. Deputāts Jānis Krišāns stāstīja par uzņēmēju paustajiem pārmetumiem, ka pēdējos gadu desmitos NVA lielā skaitā apmācījusi frizierus un grāmatvežus, kamēr katastrofāli trūkst, piemēram, metinātāju un virpotāju.

NVA nav savu mācību centru, pakalpojumi tiek pirkti. I. Lipskis skaidroja, ka pēdējos trijos gados ir noteikti stingrāki kritēriji, lai izglītības iestādes sniegtu kvalitatīvus pakalpojumus. Apmācību programmu piedāvājums tiek arī koriģēts, piemēram, ir izņemti floristi, frizieri, vēl citas profesijas. Un pašreiz apmācībā, pēc darba devēju iniciatīvas, galvenie virzieni ir apstrādes rūpniecība, transports, loģistika, IKT un būvniecības profesijas. Darba devēji īpaši aicināti izmantot apmācību pie darba devēja, jo tas ir ļoti vērtīgs pasākums, ko NVA līdzfinansē.

I. Lipskis piekrīt – tehniskās profesijas ir ļoti pieprasītas un cilvēku darba tirgum ar šādām prasmēm katastrofāli trūkst, “bet nu mēs saņemam pārmetumus jau otrā virzienā, jo, ja bezdarbniekiem ir piedāvājums apgūt tehniskās profesijas, tad sievietēm nav izvēles. Viss ir tikai tas, ko darba devējs prasa, – rūpniecība, transports, loģistika”.

No reģistrēto bezdarbnieku kopskaita (59 588) 2018. gada decembra beigās 56% (33 352) bija sievietes un 44% (26 236) vīrieši.

NVA dati liecina, ka šā gada martā Latvijā reģistrētā bezdarba līmenis bija 6,6%. NVA kopumā bija reģistrējušies 61 244 bezdarbnieki: Rīgā – 12 661, Rīgas reģionā – 21 108, Kurzemes reģionā – 8666, Latgales reģionā – 18 328, Vidzemes reģionā – 5980, Zemgales reģionā – 7162 bezdarbnieki. Mēneša laikā bezdarbnieku skaits samazinājās par 1233 cilvēkiem.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU