SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Linda Balode
LV portāls
23. janvārī, 2019
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Tava drošība
4
4

Ja sēdvieta aprīkota ar drošības jostu, obligāti jāpiesprādzējas

Aptaujas dati liecina, ka 83% aptaujāto Latvijā vienmēr lieto drošības jostu automašīnā, 13% – tikai tad, ja sēž priekšējā sēdvietā, 4% – gandrīz vienmēr, bet 1% – reti.

LV portāla infografika; Avots: “Lux Express Latvia” interneta aptauja

Ar drošības jostas lietošanu automašīnās ierindojamies pēdējā vietā starp Baltijas valstīm, savukārt ar tās lietošanu autobusos nedaudz apsteidzam Lietuvu. LV portāls skaidro, ko par piesprādzēšanos transportlīdzeklī paredz normatīvie akti un kāpēc jālieto drošības jostas spēkratos, kuru konstrukcijā tās ir paredzētas.

īsumā
  • Pasažieriem, kuru sēdvieta aprīkota ar drošības jostu, braukšanas laikā jābūt piesprādzētiem.
  • Transportlīdzekļa vadītājam, vadot transportlīdzekli, kura konstrukcijā paredzētas drošības jostas, ir pienākums ne tikai būt piesprādzētam, bet arī nevest pasažierus, kuri nav piesprādzējušies.
  • Bērnam jāatrodas viņa vecumam un svaram piemērotā bērnu sēdeklītī vai uz paliktņa, kas uzstādīts atbilstoši tā izgatavotāja norādījumiem, un jābūt piesprādzētam ar drošības jostu.
  • Transportlīdzekļu, kuru konstrukcijā nav paredzētas drošības jostas, kļūst arvien mazāk.
  • Kopš 2018. gada 5. jūlija, kad spēkā stājās grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, ir noteikti bargāki sodi par vairākiem būtiskiem pārkāpumiem ceļu satiksmē, tostarp arī par nepiesprādzēšanos ar drošības jostu.

Starptautisko autobusu operators Baltijā “Lux Express Latvia” 2018. gada decembrī un 2019. gada janvārī veicis interneta aptauju par drošības jostu lietošanu autobusā. Tajā piedalījās 5050 respondenti. Aptaujas dati liecina, ka 83% aptaujāto Latvijā automašīnā vienmēr lieto drošības jostu, 13% – tikai tad, ja sēž priekšējā sēdvietā, 4% – gandrīz vienmēr, bet 1% – reti. Lietuvā drošības jostu automašīnā vienmēr lieto 87%, Igaunijā – 96% aptaujāto. Savukārt dati par drošības jostu lietošanu autobusos Latvijā un Lietuvā ir mazāk iepriecinoši, proti, Latvijā drošības jostu, braucot autobusā, visbiežāk lieto tikai 56%, Lietuvā – 54% aptaujāto. Igaunijā šis rādītājs ir krietni augstāks – 91% respondentu arī autobusā visbiežāk lieto drošības jostu.

Ceļu satiksmes likuma (CSL) 25. panta trešā daļa paredz, ka transportlīdzekļa vadītājam jāievēro šā likuma, Ceļu satiksmes noteikumu (CSN) un citu ceļu satiksmi reglamentējošu normatīvo aktu prasības, pārvietojoties pa ceļiem, kā arī pa citām vietām, kurās iespējama transporta kustība. Turklāt CSL 43. pants, lai garantētu ceļu satiksmes drošību un aizsargātu cilvēku dzīvību, veselību un mantu, nosaka, ka par ceļu satiksmes drošību reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpšanu personas saucamas pie administratīvās atbildības.

Piesprādzēšanās – pienākums gan vadītājam, gan pasažieriem

Saskaņā ar CSN 23. punktu pasažieriem, kuru sēdvieta aprīkota ar drošības jostu, braukšanas laikā jābūt piesprādzētiem. Transportlīdzekļu vadītāju atbildība ir lielāka, jo minēto noteikumu 25.4. punkts paredz, ka transportlīdzekļa vadītājam, vadot transportlīdzekli, kura konstrukcijā paredzētas drošības jostas, ir pienākums ne tikai būt piesprādzētam, bet arī nevest pasažierus, kuri nav piesprādzējušies. Šī norma attiecas uz visiem pasažieriem, kuru sēdvietas ir aprīkotas ar drošības jostām.

Kāpēc jāpiesprādzējas

“Lux Express Latvia” valdes loceklis Krišjānis Reķis min piecus iemeslus, kāpēc autobusā (to pašu var attiecināt arī uz automašīnu) ir jāpiesprādzējas:

  • inerce trieciena brīdī ir vienādi spēcīga, neraugoties uz to, vai kustība notiek automašīnā vai autobusā;
  • trieciena brīdī nepiesprādzējies pasažieris strauji lido priekšā esošajā sēdeklī vai vējstiklā;
  • drošības jostas nav ierīkotas nejauši, tās pasargā no traumēšanās riskiem;
  • pasažieri, kuri satiksmes negadījuma laikā ir piesprādzējušies, gūst mazākas traumas un pēc negadījuma mājās dodas pirmie;
  • drošības jostas lietošana var pasargāt ne tikai pašu, bet arī citu cilvēku veselību un dzīvību.

Papildus Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Sabiedrisko attiecību daļas vadītājs Jānis Aizpors norāda, ka pasažieris, nepiesprādzējoties aizmugurējā sēdvietā, ja arī izdzīvos, var nogalināt šoferi. Viņš atgādina par CSDD 2015. gadā veikto kampaņu “Dzīvības josta”, kuras mērķis bija mudināt cilvēkus piesprādzēties arī automašīnas aizmugurē.

Kāpēc nepiesprādzējas

Saskaņā ar veiktās aptaujas datiem biežākie iemesli, kāpēc cilvēki nepiesprādzējas autobusā, ir sekojoši:

  • neesmu par to aizdomājies – 31%;
  • nav ērti – 30%;
  • drošības josta nav nepieciešama – 3%;
  • par drošības jostas nelietošanu nepiemēro sodu – 3%;
  • cits iemesls – 35%.

Kā norāda K. Reķis, pie cita iemesla bieži norādīts, ka pasažieris uzticas autobusa vadītājam. Viņš atzīst, ka autobusu šoferi ir profesionāli sava darba darītāji, taču sadursmi var izraisīt cēlonis no malas, piemēram, cita transportlīdzekļa vadītājs vai dzīvnieks, kas izskrējis uz ceļa.

Īpašas prasības bērniem

Atbilstoši CSN 185. punktam, ja automobilī, kura sēdvietas aprīkotas ar drošības jostām, pārvadā bērnu, kura augums nepārsniedz 150 cm, bērnam jāatrodas viņa vecumam un svaram piemērotā bērnu sēdeklītī vai uz paliktņa, kas uzstādīts atbilstoši tā izgatavotāja norādījumiem, un jābūt piesprādzētam ar drošības jostu. Vienlaikus CSN aizliedz pārvadāt bērnus, kas jaunāki par trim gadiem, automobilī, kura sēdvietas nav aprīkotas ar drošības jostām, un bērnus, kuru augums nepārsniedz 150 cm, priekšējā sēdeklī automobilī, kura sēdvietas nav aprīkotas ar drošības jostām.

Latvijā 150 cm auguma ierobežojums izvēlēts drošības nolūkos. “Lai bērnam josta neietu pāri kaklam un sekas pēc sadursmes nebūtu traģiskākas, ir iemesls, kāpēc izvēlēts tieši šāds drošības ierobežojums,” stāsta J. Aizpors. Viņš turpina, ka 150 cm ir orientējoša mērvienība, vecākiem jāmeklē atbilstošākais veids, lai josta neiet pāri kaklam, proti, jālieto bērnu sēdeklītis vai paliktnis. CSDD pārstāvis arī norāda, ka viena vecuma bērni var būt dažādi – viens 12 gados būs neliela auguma, otrs – kā pieaugušais.

Bērniem autobusā jāatgādina par drošības jostas lietošanu

Kā skaidro J. Aizpors, transportlīdzekļu, kuru konstrukcijā nav paredzētas drošības jostas, kļūst arvien mazāk, protams, ja neņem vērā retro mašīnas. Vienlaikus, CSDD organizētā konkursa Gribu būt mobils ietvaros uzdodot jautājumus skolēniem, kuri ikdienā izmanto skolēnu autobusu, lai nokļūtu līdz skolai, vai transportlīdzekļa vadītājs atgādina par drošības jostu lietošanu un vai viņi paši piesprādzējas ar tām, atbildes liecina, ka situācija nav iepriecinoša. Proti, no atbildēm secināms, ka bērnus pārvadā arī ar autobusiem, kuru konstrukcijā nav paredzētas drošības jostas, bet, ja ir, viņiem par nepieciešamību piesprādzēties neatgādina.

“Pašvaldībām, kas iegādājas autobusus, vajadzētu izpildīt prasību, ka to konstrukcijā ir paredzētas drošības jostas,” uzskata J. Aizpors. Viņš pieļauj, ka vecāki autobusi, kuros nav paredzētas drošības jostas, ir lētāki, bet bērnu pārvadāšana ar skolas autobusu noteikti nav tā lieta, uz kuru būtu jātaupa nauda.

Arī pēc LV portālam nesen iesūtīta lūguma pēc e-konsultācijas secināms, ka Kuldīgas novada Snēpeles pašvaldības autobusā skolēnus pārvadā lielākā skaitā, nekā tam ir paredzētas sēdvietas, proti, saspiežoties solos pa diviem trim bērniem, līdz ar to arī nepiesprādzējoties, lai gan autobuss ir aprīkots ar drošības jostām, savukārt pašvaldībā esot norādīts, ka lietas labā neko nevar darīt, jo lielāka autobusa nav un nebūs, un ka arī citos autobusos bērnus pārvadājot šādi. Saskaņā ar Valsts policijas un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas sniegtajām atbildēm transportlīdzekļa vadītājs ir atbildīgs par atbilstošu pasažieru skaitu autobusā un to, lai pasažieri būtu piesprādzējušies, savukārt, ja tiek pārkāpti ceļu satiksmes noteikumi, jāvēršas Valsts policijā. Tāpat arī pašvaldībai ir pienākums ievērot drošības pasākumus, pārvadājot skolēnus.

Sodi par nepiesprādzēšanos kļuvuši bargāki

Kopš 2018. gada 5. jūlija, kad spēkā stājās grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK), ir noteikti bargāki sodi par vairākiem būtiskiem pārkāpumiem ceļu satiksmē, tostarp arī par nepiesprādzēšanos ar drošības jostu:

Vienlaikus Ministru kabineta noteikumu Nr. 551 Pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas piemērošanas noteikumi 1. pielikuma 2. punktā par nepiesprādzēšanos ar drošības jostu, kā arī tāda pasažiera vešanu, kurš nav piesprādzējies, paredz 0 vai 1 pārkāpumu uzskaites punktu. Proti, ja transportlīdzekļa vadītājs ir piesprādzējies ar drošības jostu, bet minēto pienākumu nav izpildījis pasažieris, transportlīdzekļa vadītājam pārkāpumu uzskaites punktus nepiešķir. Vienu pārkāpumu uzskaites punktu transportlīdzekļa vadītājam piešķir, ja iepriekš minēto pienākumu nav izpildījis transportlīdzekļa vadītājs.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU