SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
04. janvārī, 2019
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Mājoklis
17
17

Pēc datu aktualizācijas 20% RNP klientu dzīvokļa platība palielinājusies

FOTO: Freepik

Namu pārvaldītāji un apsaimniekotāji regulāri aktualizē datus par sava apsaimniekotā nekustamā īpašuma kopējo lietderīgo platību, izmantojot Valsts zemes dienesta (VZD) Nekustamā īpašuma valsts kadastra sistēmu. Pērnruden pirmoreiz to darīja arī SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP), klientos raisot neizpratni par notiekošo. Atbilstoši VZD datiem 20% jeb 34 000 RNP apsaimniekoto dzīvokļu platība ir palielinājusies.

īsumā
  • Namu pārvaldītāji regulāri atjauno datus par savu apsaimniekoto dzīvokļu īpašumu platībām.
  • Gada nogalē liela daļa RNP klientu saņēma informatīvu vēstuli ar aktualizētajiem datiem par nekustamā īpašuma kopējo lietderīgo platību.
  • Pēc datu aktualizēšanas 20% RNP klientu platība palielināsies atbilstoši VZD datiem.
  • Ja iedzīvotājs kategoriski nepiekrīt jaunajiem VZD aprēķiniem, var pasūtīt atkārtotu dzīvokļa mērīšanu.

Pagājušā gada nogalē liela daļa RNP klientu saņēma informatīvu vēstuli ar aktualizētajiem datiem par nekustamā īpašuma kopējo lietderīgo platību saskaņā ar VZD sniegto informāciju, informē RNP Komunikācijas nodaļas vadītājs Krists Leiškalns.

“Informācija par dzīvojamo māju lietderīgajām platībām iegūstama VZD uzturētajā datu publicēšanas portālā kadastrs.lv, tomēr šī informācija nav juridiski izmantojama pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķinu veikšanai,” skaidro K. Leiškalns. “Tādēļ, lai iegūtu datus, kurus drīkst izmantot pārvaldīšanas maksas aprēķinam, RNP vērsās VZD, lai saņemtu aktuālo informāciju no Nekustamā īpašuma valsts kadastra sistēmas par RNP pārvaldīšanā esošajiem īpašumiem. Jaunākie dati par visu pārvaldīšanā nodoto dzīvojamo māju un tajās esošo dzīvokļu īpašumu aktuālajām platībām RNP ir pieejami no 2018. gada 3. oktobra.”

VZD sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta Ciganova gan norāda, ka portāls “kadastrs.lv” ir VZD Kadastra informācijas sistēmas sastāvdaļa datu izplatīšanai, līdz ar to portālā ir atspoguļoti Kadastra informācijas sistēmas dati.

Piektajai daļai klientu nekas nemainīsies

RNP skaidro, ka 2018. gada pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķiniem atbilstoši Ministru kabineta noteikumos Nr. 408 “Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas noteikumi” definētajiem izņēmuma gadījumiem tika izmantota RNP rīcībā esošā informācija, kas iegūta no noslēgtajiem īres/pārvaldīšanas/nomas līgumiem un zemesgrāmatu apliecībās reģistrētajiem datiem. Šī gada pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķiniem tiks izmantota jau aktuālā informācija. RNP apsaimnieko 170 000 dzīvokļu.

Pēc datu aktualizēšanas tika secināts, ka 20% RNP klientu, t.i., apmēram 34 000 klientu, nekas nemainīsies, jo RNP rīcībā līdz šim esošie dati atbilst VZD Kadastra informācijas sistēmas aktuālajiem datiem. Bet tikpat lielai daļai (arī 20% (klientu) – dzīvojamā platība palielināsies atbilstoši VZD datiem. Tikmēr 60% RNP klientu (apmēram 102 000) platība samazināsies. Jāpiebilst, ka vairāk nekā puse no visām izmaiņām ir saistīta ar platību līdz vienam kvadrātmetram.

Balkoniem nepiemēro pazeminošo koeficientu

Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā datus par ēku (dzīvojamo māju) un telpu grupu (dzīvokļu) platībām uztur kopš 1997.–1999. gada un tie tiek precizēti, ievērojot normatīvajos aktos noteikto, skaidro VZD sabiedrisko attiecību speciāliste I. Ciganova. Līdz 1999. gada 1. janvārim minēto platību noteikšanu reglamentēja Tehniskās inventarizācijas vadošie materiāli, kas bija apstiprināti ar LPSR Ministru Padomes Komunālās saimniecības valsts komitejas priekšsēdētāja 1961. gada 11. jūlija pavēli Nr. 185. Normatīvi paredzēja, ka lodžiju, balkonu un terašu platības nosakāmas, piemērojot pazeminošus koeficientus: lodžijām – 0,5, balkoniem un terasēm – 0,3.

Savukārt 1999. gada 1. janvārī stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr. 409 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 211-98 “Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamie nami”, kuru 13. punkts paredzēja, ka dzīvokļa kopējo platību nosaka, summējot dzīvokļa platību un dzīvokļa ārtelpu – balkonu, lodžiju un terašu – platību. Tādējādi balkoniem, terasēm un lodžijām vairs nepiemēro pazeminošo koeficientu platību noteikšanā un minēto telpu reālā platība pilnā apmērā tiek ieskaitīta kopējā.

Līdz ar to, ja pēc 1999. gada 5. februāra atbilstoši būvju vai telpu grupu īpašnieku pasūtījumam tiek izpildīti tehniskās inventarizācijas (no 2006. gada 1. janvāra – kadastrālās uzmērīšanas) darbi, tiek veikta arī sākotnēji ar koeficientu samazināto lodžiju, balkonu un terašu platību aktualizācija atbilstoši telpu reālajām platībām.

Platības ir noapaļotas

Vēl viena atšķirība ir platību noapaļošana. No 2000. gada Kadastra informācijas sistēmā tika veikta automatizēta datu aktualizācija, telpu platības nosakot kā summu ar vienu zīmi aiz komata. Vēsturiski inventarizācijas gadījumu apgabals tika norādīts ar divām zīmēm aiz komata. Tādējādi matemātiskās noapaļošanas rezultātā iespējamas nelielas platību izmaiņas.

Apsaimniekotāji regulāri aktualizē datus

Gan VZD sabiedrisko attiecību speciāliste I. Ciganova, gan biedrības “Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācija” valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis skaidro, ka apsaimniekotāji Latvijā regulāri atjauno datus par savu apsaimniekoto dzīvokļu īpašumu platībām.

“Jau ilgstoši diskutējam par to, ka būtu ļoti labi, ja pārvaldniekiem visu laiku būtu pieejami aktuālie dzīvokļu platību dati valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā, bet patlaban tie ir par maksu. Ja mājas dzīvokļu īpašniekiem ir līgums ar apsaimniekotāju un dzīvokļu īpašnieki nav devuši akceptu šādam naudas izlietojumam, tad veikt šādas darbības nav iespējams,” teic Ģ. Beikmanis.

Savukārt VZD attiecībā uz datu aktualizāciju valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā skaidro: “Sākot no 2015. gada 1. janvāra, ir spēkā izmaiņas normatīvajos aktos, kas nosaka vienas pieturas aģentūras principa ieviešanu nekustamā īpašuma reģistrācijas procesos, proti, gadījumus, kad Zemesgrāmata saņem informāciju, ja veikta datu aktualizācija Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.

Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 86.1 panta otrās daļas 4. punktu VZD tiešsaistes datu pārraides režīmā nodod valsts vienotajai datorizētajai zemesgrāmatai paziņojumu par Kadastra informācijas sistēmā reģistrētajiem datiem, ja precizēta dzīvokļa īpašuma kā atsevišķa īpašuma kopējā platība, ja platības izmaiņas saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likumu neietekmē dzīvokļa īpašumā ietilpstošo kopīpašuma domājamo daļu apmēru. Procedūra attiecas uz gadījumiem, kad dzīvokļa īpašuma sastāvā esošajai telpu grupai veic atkārtotu kadastrālo uzmērīšanu saskaņā ar pārbūves, atjaunošanas vai restaurācijas dokumentāciju un platību izmaiņas ir atsevišķa īpašuma robežās. Šādos gadījumos VZD nodod Zemesgrāmatai informāciju par aktuālo dzīvokļa īpašuma platību un saskaņā ar Zemesgrāmatu likumu platība tiek ierakstīta zemesgrāmatā. Citos gadījumos datu aktualizācija zemesgrāmatā veicama atbilstoši zemesgrāmatu darbību regulējošajiem normatīvajiem aktiem.”

Var pasūtīt atkārtotu uzmērīšanu

VZD uzsver, ka Kadastra informācijas sistēmā dati par platībām no 2000. gada nav mainījušies, izņemot tikai tos gadījumus, kad īpašnieks ir veicis likumīgu pārbūvi vai aktualizējis datus. Šādā gadījumā pēc īpašnieka ierosinājuma VZD kadastrāli uzmēra dzīvojamo māju vai dzīvokli, lai iegūtu faktiskajai situācijai atbilstošu informāciju un to reģistrētu Kadastra informācijas sistēmā (piemēram, veikta pārbūve, kuras rezultātā ir mainījusies platība).

Ja iedzīvotājs kategoriski nepiekrīt jaunajiem VZD aprēķiniem, var pasūtīt atkārtotu dzīvokļa mērīšanu, norāda RNP.

Labs saturs
17
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU