Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Zane Bitere, LETA
Turpmāk tiem pacientiem (vai pacientu tuviniekiem), kam ārstniecības procesa laikā dzīvībai vai veselībai nodarīts kaitējums, ar iesniegumu par atlīdzības pieprasījuma izskatīšanu un izmaksu no Ārstniecības riska fonda būs jāvēršas Veselības inspekcijā, nevis Nacionālajā veselības dienestā, kā bija līdz šim. To paredz grozījumi Pacientu tiesību likumā, kas stājas spēkā 2019. gada 1. janvārī.
Ārstniecības riska fonds sāka darboties 2013. gada 25. oktobrī, lai nodrošinātu pacientiem iespēju īstenot savas Pacientu tiesību likuma 16.panta pirmajā daļā noteiktās tiesības saņemt atlīdzību:
Ārstniecības riska fonds ir sava veida apdrošināšana. Riska maksājumus fonda budžetā veic gan valsts, gan privātas ārstniecības iestādes, un to apmērs ir atkarīgs no attiecīgajā iestādē strādājošo ārstniecības personu skaita un to piederības noteiktām riska grupām. Piemēram, pie pirmās – augstākā riska – grupas pieskaita ķirurgus, bet pie sestās – zemākās riska grupas – pieskaitāmas medicīnas māsas. Tādā veidā tiek uzkrāti Ārstniecības riska fonda līdzekļi, no kuriem pacienta dzīvībai vai veselībai nodarīta kaitējuma gadījumā tiek izmaksāta atlīdzība.
Līdz Ārstniecības riska fonda izveidei pacienta vienīgā iespēja saņemt kompensāciju par ārstniecības procesā nodarītu kaitējumu dzīvībai vai veselībai bija prasības celšana tiesā pret konkrētu ārstniecības personu vai iestādi civilprocesuālā kārtībā.
Šāda fonda izveide ir ievērojami atvieglojusi pacientu iespējas aizstāvēt savas tiesības, jo iesniegumi par veselībai vai dzīvībai nodarītu kaitējumu tiek izskatīti administratīvā procesa ietvaros, tikpat kā neiesaistot cietušo pusi. Tas nozīmē, ka pacientam pašam nav aktīvi jāiesaistās lietas izmeklēšanā – visas darbības gadījuma apstākļu noskaidrošanai veic valsts iestādes. Tādējādi atlīdzības prasījums tiek izskatīts salīdzinoši ātri, ne ilgāk kā 6–12 mēnešu laikā, un neprasa papildu ieguldījumus no iesniedzēja puses.
Cita starpā grozījumi Pacientu tiesību likumā paredz, ka Ārstniecības riska fonda līdzekļus ne vairāk kā 5% apmērā no kārtējā gadā veikto riska maksājumu apjoma turpmāk var izmantot pacientu atlīdzības prasījumu izskatīšanai piesaistīto ārstniecības personu, tai skaitā ārstniecības personu profesionālo organizāciju pārstāvju, darba apmaksai. Tas paplašina iespējas piesaistīt profesionāļu vērtējumu sūdzību izskatīšanā.
Pacientu tiesību likuma 16. panta otrā daļa paredz, ka no Ārstniecības riska fonda pacientam ir tiesības saņemt atlīdzību par:
Publiski pieejamie gada pārskati liecina, ka laika periodā no 2014. gada līdz 2017. gadam Nacionālais veselības dienests ir saņēmis 715 iesniegumus par atlīdzības izmaksāšanu no Ārstniecības riska fonda. Pirmo četru Ārstniecības riska fonda darbības gadu laikā ir pieņemti 175 lēmumi izmaksāt atlīdzību par kopējo summu 3,8 miljoni eiro. Lielākā izmaksātā summa vienam pacientam sasniedza 142 290 eiro 2016. gadā.
Plašāka informācija par to, kam ir tiesības vērsties Ārstniecības riska fondā, kādi dokumenti nepieciešami un kāda ir iesnieguma izvērtēšanas kārtība, pieejama Veselības inspekcijas mājaslapā, kā arī to var iegūt, zvanot uz Veselības inspekcijas informatīvo tālruni 67081600 (darba dienās no plkst. 8.30 līdz 17.00) vai rakstot e-pasta vēstuli vi@vi.gov.lv.
