Jauna licencēšanas un akreditācijas kārtība augstākajā izglītībā

Grozījumus Augstskolu likumā, kas precizē ar studiju programmu licencēšanu, studiju virzienu atvēršanu un ar studiju virzienu akreditāciju saistītus jautājumus, Saeima pieņēma 2018. gada 21. jūnijā. Savukārt otrdien, 2018. gada 11. decembrī, valdība apstiprināja IZM izstrādātos Ministru kabineta noteikumu projektus Studiju programmu licencēšanas noteikumi, Studiju virzienu atvēršanas un akreditācijas noteikumi un Augstskolu un koledžu akreditācijas noteikumi, kuri sagatavoti saskaņā ar Augstskolu likuma izmaiņām.

Vērtēs pēc Eiropas kvalitātes standartiem

Lēmumu par studiju programmu licencēšanu vai virziena akreditāciju pieņems Studiju kvalitātes komisija – koleģiāla lēmējinstitūcija, kuras sastāvā būs septiņi eksperti ar pieredzi augstākās izglītības organizēšanā un nodrošināšanā. Augstskolas turpmāk varēs izvēlēties studiju virzienu novērtēšanas aģentūru. Studiju virzienu novērtēšanu veiks Akadēmiskās informācijas centrs (AIC) vai Eiropas Augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrā (EQAR) iekļauta kvalitātes nodrošināšanas aģentūra pēc augstskolas vai koledžas izvēles. Jāpiebilst – arī AIC kā pirmā Latvijas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas aģentūra iekļauta EQAR reģistrā.

Studiju kvalitātes komisijas lēmumus augstskolas un koledžas varēs pārsūdzēt īpaši izveidotā Apelācijas komisijā – neatkarīgā koleģiālā institūcijā, kuras locekļus ieceļ ar AIC valdes priekšsēdētāja rīkojumu. Savukārt Apelācijas komisijas lēmumi būs pārsūdzami tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmumu par jauna studiju virziena atvēršanu pieņems dibinātājs. Valsts dibināto augstskolu gadījumā arī turpmāk lēmumu pieņems Ministru kabinets.

Studiju virzienu akreditācijas ietvaros atsevišķi akreditēs arī studiju programmas. Tādējādi turpmāk paredzēta divkārša akreditācija – gan studiju virzienam, gan tajā iekļautai studiju programmai. Šādu izmaiņu mērķis ir motivēt augstskolas uzlabot savas studiju programmas, jo tieši tās izvēlas studenti un tām paredzēts valsts finansējums.

 Studiju programmas licencēšanas procesā tiks novērtēta:

• studiju programmas atbilstība šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām;
• akadēmiskā personāla un viesprofesoru, asociēto viesprofesoru, viesdocentu, vieslektoru un viesasistentu kvalifikācijas atbilstība studiju programmas īstenošanas nosacījumiem un normatīvo aktu prasībām;
• studiju bāzes, informatīvās bāzes (tai skaitā bibliotēkas), finansiālās bāzes un materiāltehniskās bāzes atbilstība studiju programmas īstenošanas nosacījumiem;
• licencējamās studiju programmas saturs un īstenošanas mehānisms;
• faktisko apstākļu atbilstība sniegtajām ziņām;
• vai augstskolas vai koledžas darbībā iepriekšējā gada laikā pirms lēmuma pieņemšanas dienas kompetento iestāžu konstatētie normatīvo aktu pārkāpumi šo iestāžu noteiktajā termiņā ir novērsti;
• studiju programmas atbilstība studiju virzienam, kurā to plānots iekļaut.

Ja studiju programma atbilst visām šā panta piektajā daļā noteiktajām prasībām, Studiju kvalitātes komisija pieņem lēmumu par studiju programmas licencēšanu.

Noteikts akreditācijas izlīdzināts grafiks

Lai nepārslogotu akreditācijas procesu un nodrošinātu tā kvalitatīvu norisi, studiju virzienus, kuri akreditējami 2019. gadā, paredzēts akreditēt saskaņā ar šādu grafiku:

• līdz 2020. gada 31. decembrim studiju virzienus “Psiholoģija”, “Tiesību zinātne”, “Ekonomika”, “Informācijas un komunikācijas zinātnes” un “Vadība, administrēšana un nekustamo īpašumu pārvaldība”;
• līdz 2021. gada 31. decembrim studiju virzienus “Mehānika un metālapstrāde, siltumenerģētika, siltumtehnika un mašīnzinības”, “Enerģētika, elektrotehnika un elektrotehnoloģijas”, “Ražošana un pārstrāde”, “Arhitektūra un būvniecība”, “Lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība, veterinārmedicīna un pārtikas higiēna”, “Veselības aprūpe” un “Sociālā labklājība”;
• Līdz 2022. gada 31. decembrim studiju virzienus “Mākslas”, “Reliģija un teoloģija”, “Vēsture un filozofija”, “Ģeogrāfijas un zemes zinātnes”, “Dzīvās dabas zinātnes”, “Ķīmija, ķīmijas tehnoloģijas un biotehnoloģija”, “Fizika, materiālzinātne, matemātika un statistika” un “Informācijas tehnoloģija, datortehnika, elektronika, telekomunikācijas, datorvadība un datorzinātne”;
• līdz 2023. gada 31. decembrim studiju virzienus “Izglītība, pedagoģija un sports”, “Valodu un kultūras studijas, dzimtās valodas studijas un valodu programmas”, “Tulkošana”, “Socioloģija, politoloģija un antropoloģija”, “Viesnīcu un restorānu serviss, tūrisma un atpūtas organizācija”, “Transporta pakalpojumi”, “Vides aizsardzība”, “Iekšējā drošība un civilā aizsardzība” un “Militārā aizsardzība”.

Jaunā kārtība, kurā studiju kvalitātes novērtēšana notiks atbilstoši starptautiskiem standartiem, uzlabos studiju programmu atbilstību tautsaimniecības vajadzībām un veicinās izcilību, paredz IZM. Minēto normatīvo aktu izmaiņu mērķis ir veidot tādus nosacījumus, lai Latvijas spēcīgākās valsts augstskolas starptautiskajos reitingos būtu starp 500 labākajām.