Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Toms Grīnbergs, Latvijas Universitātes Komunikācijas un inovāciju departaments
Ceturtdien, 15. novembrī, stājas spēkā grozījumi Augstskolu likumā, kas precizē ar studiju programmu licencēšanu, kā arī studiju virzienu atvēršanu un akreditāciju saistītos jautājumus.
Likuma izmaiņas noteic, ka lēmumu par studiju programmu licencēšanu vai studiju virziena akreditāciju pieņem Studiju kvalitātes komisija – koleģiāla lēmējinstitūcija, kuras sastāvā ir septiņi eksperti ar pieredzi augstākās izglītības organizēšanā un nodrošināšanā. Lēmums jāpieņem četru mēnešu laikā no dienas, kad saņemts attiecīgs augstskolas vai koledžas iesniegums. Studiju virzienu akreditācijā studiju programmu novērtēšanas kārtību noteiks Ministru kabinets.
Augstskolas turpmāk varēs izvēlēties studiju virzienu novērtēšanas aģentūru. Grozījumi nosaka, ka studiju virzienu novērtēšanu veic Akadēmiskās informācijas centrs vai Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrā iekļauta kvalitātes nodrošināšanas aģentūra pēc augstskolas vai koledžas izvēles.
Turpmāk lēmumu par jauna studiju virziena atvēršanu pieņems dibinātājs. Līdz šim likums noteica, ka lēmumu par jauna studiju virziena atvēršanu attiecīgajā augstskolā vai koledžā pieņem Ministru kabinets.
Ne tikai valsts, bet arī privātajās augstākās izglītības iestādēs studiju programmas būs jāīsteno valsts valodā, paredz grozījumi. Atsevišķos gadījumos tiks nodrošināti izņēmumi. Eiropas Savienības (ES) oficiālajās valodās varēs īstenot studiju programmas, kuras ārvalstu studējošie apgūst Latvijā, un studiju programmas, kuras īsteno ES programmu un starpvalstu līgumos paredzētās sadarbības ietvaros. Svešvalodā drīkstēs būt ne vairāk par vienu piekto daļu no studiju programmas kredītpunktu apjoma. Tāpat svešvalodā varēs apgūt programmas, kuru īstenošana konkrētajā svešvalodā ir nepieciešama studiju mērķu sasniegšanai, – valodu un kultūras studijas, valodu programmas, savukārt ES oficiālajās valodās drīkstēs īstenot arī kopīgās studiju programmas.
Viesprofesoriem, asociētajiem viesprofesoriem, viesdocentiem, vieslektoriem un viesasistentiem paredzētas tādas pašas tiesības un pienākumi kā profesoriem, asociētajiem profesoriem, docentiem, lektoriem un asistentiem, taču tiem liegtas tiesības kandidēt uz satversmes sapulces, senāta un akadēmiskās šķīrējtiesas locekļu amatu un viņus nevar ievēlēt par minēto institūciju locekļiem.
No likuma izslēgts nosacījums, ka viesprofesoriem, asociētajiem viesprofesoriem, viesdocentiem, vieslektoriem jābūt no ārvalstīm. Tagad likumā noteikts, ka šai mācībspēku kategorijai piederošajiem iepriekšējo piecu gadu laikā vismaz vienu gadu nepārtraukti jābūt bijušiem nodarbinātiem akadēmiskā amatā kādā no akreditētām augstskolām Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstīs, izņemot Latviju.
Ar grozījumiem paplašināts Augstākās izglītības padomes sastāvs, iekļaujot tajā pārstāvi no Latvijas Universitāšu asociācijas.
2018. gadā Latvijā darbojas 12 valsts dibinātas augstskolas un 16 valsts dibinātas koledžas, kā arī 11 juridisko personu dibinātas augstskolas, 8 juridisko personu dibinātas koledžas un 2 ārvalstu augstskolu filiāles.
