Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
“Tiesas praksē diezgan bieži nākas saskarties ar civillietām, kurās parādnieka pastāvīgā uzturēšanās vieta ir ārvalstīs,” norāda Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja Iveta Krēvica. Kā rīkoties, ja parādnieks dzīvo ārvalstī, kur ir arī viņa īpašumi vai tiek gūti ienākumi? Kāds ir process, kur jāvēršas, kā atgūt parādu vai panākt uzturlīdzekļu piedziņu šādos gadījumos?
“Jāņem vērā, ka ir daudz dažādu nianšu atkarībā no tā, kāds ir parāda veids, kas ir prasītājs (piemēram, vai prasītājs ir patērētājs vai uzturlīdzekļu prasītājs) un kādā valstī dzīvo parādnieks, kur vēlas panākt piedziņu. Universālas formulas, kas būtu vienlīdz spēkā attiecībā uz visām ārvalstīm, nav,” skaidro Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta Starptautisko un procesuālo tiesību nodaļas vadītāja Evita Drobiševska.
Kopumā regulējums un prasītāja rīcība pārrobežu lietās būs atkarīga no tā, kādā valstī dzīvo parādnieks, proti, kurā valstī prasītājs/piedzinējs vēlas panākt piedziņas izpildi, kā arī no tā, kāds ir parāda veids.
Šajā situācijā iespējami divi varianti:
“Ja parādnieks dzīvo citā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī un persona vēlas izpildīt Latvijas tiesas spriedumu par konkrētās naudas summas piedziņu citā ES dalībvalstī, jo sprieduma izpilde Latvijas teritorijā nav iespējama, ES regulējums pašlaik paredz:
Savukārt Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas vietniece Dzintra Balta norāda, ka ES dalībvalstī pieņemtu spriedumu pārējās dalībvalstis atzīst bez jebkādas īpašas procedūras.
“Ieinteresētā puse, ja vēlas, var iesniegt pieprasījumu sprieduma atzīšanai/lēmuma pieņemšanai par to, ka nepastāv atzīšanas atteikuma pamatojumi. Ja nolēmums izpildāms Eiropas Savienības dalībvalstī, izpildei iesniedzama izpildāmā sprieduma kopija, kas atbilst autentiskuma noteikšanas nosacījumiem, un tiesas izsniegta apliecība, kas izsniedzama, aizpildot attiecīgās regulas pielikumā esošu veidlapu, kurā cita starpā tiek norādītas ziņas par izpildāmo spriedumu un atbildētāja informēšanu. Kārtību, kādā var saņemt ar izpildi Eiropas Savienībā saistītos dokumentus, noteic Civilprocesa likuma 541.1 pants,” tā Dz. Balta.
Iepazīties ar tiesību normām un tiesu iespējamo praktisko rīcību Eiropas Savienības valstīs var, ielūkojoties Eiropas tiesiskās sadarbības atlantā civillietās, kas atrodams speciālā Eiropas e-tiesiskuma portāla iedaļā, kas paredzēta kā vienas pieturas aģentūra, kurā meklēt praktisko informāciju par tiesu iestāžu sadarbību civillietās.
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja Iveta Krēvica norāda, ka tiesu praksē gadījumi, ka parādnieka uzturēšanās vieta un ienākumu gūšanas vieta ir ārvalstīs, sastopami diezgan bieži. “Pēc lietas izskatīšanas un nolēmuma stāšanās likumīgā spēkā vai attiecīgi, ja tiesas nolēmums izpildāms nekavējoties, tiesa pēc piedzinēja lūguma saskaņā ar Civilprocesa likuma 541.1 pantu sagatavo un izsniedz attiecīgu apliecību vai nolēmuma izrakstu. Tālākās darbības, kas saistītas ar parāda piedziņas izpildi ārvalstī, ir paša piedzinēja ziņā.
Taču, ja skatāmies par uzturlīdzekļu piedziņu, lai panāktu Latvijā pieņemta nolēmuma par uzturlīdzekļu (uzturlīdzekļu bērnam vai uzturlīdzekļu vecākam, vai līdzekļu bijušā laulātā iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai) piedziņu izpildi ārvalstī, citā ES dalībvalstī persona var vērsties Latvijas centrālajā iestādē – Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā. Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija veiks nepieciešamās formalitātes un pārsūtīs šīs personas pieteikumu par Latvijā pieņemta nolēmuma par uzturēšanas līdzekļu piedziņu izpildi ārvalstī ārvalsts centrālajai iestādei, kas savukārt veiks nepieciešamās formalitātes attiecīgajā ārvalstī – izpildes valstī, lai tur panāktu Latvijas tiesu nolēmuma izpildi.
Tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma 541.1 panta ceturto daļu izsniedz tiesas nolēmuma izrakstu, aizpildot Padomes 2008. gada 18. decembra regulas “Par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās” I pielikuma veidlapu,” precizē I. Krēvica.
Uzturlīdzekļu garantiju fonda Juridiskās nodaļas juriskonsulte Inese Skrinda skaidro – ja iesniedzējs vēlas piedzīt uzturlīdzekļus savam un/vai bērna uzturam no parādnieka un parādnieks atrodas kāda no ES dalībvalstīm vai Norvēģijā, Ukrainā, Albānijā, Melnkalnē, Bosnijā un Hercegovinā, Turcijā, ASV, Baltkrievijā un Hondurasā (valstis, kas ir pievienojušās 2007. gada 23. novembra Hāgas Konvencijai par uzturlīdzekļu bērniem un cita veida ģimenes uzturēšanas līdzekļu pārrobežu piedziņu (turpmāk – Hāgas konvencija), ir nepieciešams tiesas nolēmums un/vai notariāla vienošanās par uzturlīdzekļiem ar izpildu spēku.
“Gadījumā, ja iesniedzēja rīcībā nav ne tiesas nolēmuma, ne notariālās vienošanās, bet ir vēlme saņemt uzturlīdzekļus no otras puses, iesniedzējs var vērsties tiesā, pēc savas un/vai parādnieka atrašanās vietas iesniedzot attiecīgu iesniegumu un pieteikumu. Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija (turpmāk – fonda administrācija) īsteno centrālās iestādes funkcijas uzturlīdzekļu jautājumos Latvijā. Līdz ar to fonda administrācija sniedz personām juridisko palīdzību, pilda noteiktos centrālās iestādes uzdevumus un īsteno centrālajai iestādei noteiktās tiesības un funkcijas, tostarp jautājumos par paternitātes noteikšanu un uzturlīdzekļu piedziņu,” norāda I. Skrinda.
Ja iesniedzēja rīcībā ir tiesas nolēmums un/vai notariāla vienošanās, iesniedzējs var vērsties fonda administrācijā, lai uzsāktu pārrobežas pieteikuma izpildi ES dalībvalstī vai Hāgas konvencijas dalībvalstī.
“Lai veiktu uzturlīdzekļu piedziņu, nepieciešams aizpildīt attiecīgus pieteikumus, kas attiecas uz ES un Hāgas konvencijas prasībām, saņēmējvalsts oficiālajā valodā, bet ir jāņem vērā, ka Hāgas konvencijas dalībvalstīm nolēmuma izpildei ir nepieciešams arī tiesas nolēmuma un/vai notariālās vienošanās par uzturlīdzekļiem tulkojums oficiālajā valsts valodā. Iesniedzējam ir jāaizpilda attiecīgais pieteikums un aktualizēts parāda aprēķins saskaņā ar tiesas nolēmumu vai vienošanos un iepriekš minētais tulkojums.
Fonda administrācija minētos dokumentus pārsūta attiecīgajai centrālajai iestādei valstī, kur atrodas parādnieka manta, ieņēmumi vai dzīvesvieta, lūdz uzsākt attiecīgo piedziņu, sazinās, informē iesniedzēju un centrālo iestādi un uzrauga minēto lietu. Uzturlīdzekļu piedziņa notiek saskaņā ar saņēmējvalsts normatīvajiem aktiem un noteiktajā kārtībā, ņemot vērā tiesas nolēmumā noteikto, proti, ja ir noteikts uzturlīdzekļu apmērs atkarībā no minimālās mēnešalgas Latvijā un darbības termiņš.
Iesniedzēja galvenais uzdevums ir sadarboties ar fonda administrāciju, trīs darba dienu laikā informēt fonda administrāciju, iesniedzot attiecīgu iesniegumu, ja ir saņemti maksājumi no parādnieka vai ārvalsts piedziņas iestādes, kā arī laicīgi sniegt informāciju, tostarp atbildēt uz saņēmējvalsts centrālās iestādes izteiktajiem lūgumiem, jo tas būtiski ietekmē piedziņas termiņus un procesus. Tiklīdz piedziņa ir iespējama, vispirms tiek segti kārtējie uzturlīdzekļu maksājumi un tad uzkrātais uzturlīdzekļu parāds,” fonda iesaisti skaidro I. Skrinda.
Jāņem vērā, ka ne iesniedzējs, ne fonda administrācija nevar ietekmēt saņēmējvalsts veicamās darbības, rīcības apmēru un termiņus. Vai arī, ja piedziņa no parādnieka nav iespējama, ne saņēmējvalsts, ne fonda administrācija nekompensēs piedzenamo apmēru iesniedzējam.
Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojums ir ES dalībvalstīs pieejams instruments (izņemot Apvienoto Karalisti un Dāniju). “2017. gada 18. janvārī visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, izņemot Apvienoto Karalisti un Dāniju, piemērojama kļuva Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regula Nr. 655/2014, ar ko izveido Eiropas kontu apķīlāšanas procedūru, lai atvieglotu pārrobežu parādu piedziņu civillietās un komerclietās.
Minētās regulas mērķis ir izveidot jaunu Eiropas Savienības procedūru, kas ļautu ātrā un efektīvā veidā apķīlāt pārrobežu civillietās banku kontos turētos finanšu līdzekļus. Proti, ir izveidots jauns pārrobežu prasības nodrošināšanas instruments – Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojums, kas ļauj kreditoriem apķīlāt parādnieka naudas līdzekļus (kontus) kredītiestādēs Eiropas Savienības dalībvalstīs (izņemot Dāniju un Apvienoto Karalisti),” skaidro Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta Starptautisko un procesuālo tiesību nodaļas vadītāja E. Drobiševska.
Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojums ir pārrobežu lietās piemērojama alternatīva nacionālajās tiesību sistēmās pastāvošajiem prasības nodrošināšanas instrumentiem. “Būtībā Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojumu izdod tiesa, ja kreditors ir iesniedzis pietiekamus pierādījumus, lai tiesa varētu pārliecināties, ka ir steidzami vajadzīgs aizsardzības pasākums (konta apķīlāšana), jo bez šāda pasākuma pastāv reāls risks, ka kreditora prasījuma pret parādnieku turpmāka izpilde tiks kavēta vai padarīta būtiski sarežģītāka,” norāda E. Drobiševska.
Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes izpilddirektore Guna Berlande komentē, ka Latvijas zvērināti tiesu izpildītāji nolēmumu piespiedu izpildi var veikt tikai Latvijas teritorijā.
“Ja parādniekam, kaut arī viņš pats būtu ārvalstnieks vai dzīvotu ārvalstīs, Latvijā ir kustamā manta, nekustamais īpašums, atvērts konts bankā vai Latvijā viņš saņem kādus ienākumus (piemēram, saskaņā ar līgumu kāda fiziskā vai juridiskā persona Latvijā maksā parādniekam kādas naudas summas), Latvijas zvērināts tiesu izpildītājs nolēmuma izpildi var veikt, jo piedziņa tiks vērsta pret mantu vai ienākumiem, kas atrodas Latvijā.
Savukārt, ja parādniekam nekā no minētā Latvijā nav, nolēmuma izpilde Latvijā nebūs iespējama un piedzinējam jānoskaidro, kādi ir viņa nolēmuma izpildes priekšnoteikumi un iespējas tajā valstī, kurā parādnieks dzīvo, strādā un kurā atrodas parādnieka manta,” par zvērinātu tiesu izpildītāju lomu parādu piedziņā ārpus Latvijas robežām skaidro G. Berlande.
Lai gan arvien biežāk starptautiskā līmenī (piemēram, Eiropas Savienības līdzfinansētie projekti ETIS, ENABLE un FAB) tiek apspriestas idejas par to, kā Eiropas Savienības valstu iedzīvotājiem vienkāršot pieeju pārrobežu izpildei, ne tikai nosakot automātisku vienas valsts civillietās vai komerclietās pieņemtu nolēmumu izpildi citās dalībvalstīs, bet arī domājot par to, kā piedzinējam vienā dalībvalstī uzzināt par pieejamiem nolēmumu izpildes mehānismiem citās dalībvalstīs un kā ātri un droši sazināties ar šo valstu tiesu izpildītājiem, tomēr pagaidām praksē šādu vienotu pārrobežu risinājumu nav.
