Izmaiņas noteikumos par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem

Grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 628 “Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem” izstrādāti saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likuma (TAPL) 7. panta pirmās daļas 4. un 5. punktu. Tie paredz, ka MK nosaka:

• vietējā līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentu saturu, izstrādes un publiskās apspriešanas kārtību;
• lokālplānojuma un detālplānojuma finansēšanas kārtību;
• līgumā par lokālplānojuma vai detālplānojuma izstrādi un finansēšanu iekļaujamos nosacījumus;
• prasības teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādātājiem.

Termiņš atbildes sniegšanai

Ņemot vērā, ka plānošanas dokumentu izstrādes laikā objektīvi nav iespējams ievērot Iesniegumu likuma 5. panta trešajā daļā noteiktos termiņus, proti, iestādei atbilde jāsniedz ne vēlāk kā viena mēneša laikā, savukārt teritorijas plānošanas normatīvajos aktos nav noteikti termiņi atbilžu sniegšanai uz sabiedriskās apspriešanas laikā iedzīvotāju izteiktajiem priekšlikumiem, MK noteikumi papildināti ar 2.4. apakšpunktu. Tie noteic, ka atbildes personām par to iesniegto priekšlikumu ņemšanu vērā vai noraidīšanu, ietverot atbildē noraidīšanas pamatojumu, sniedzamas līdz izstrādāto plānošanas dokumentu iesniegšanai pašvaldības domē.

Jāsagatavo atbilstoši nepieciešamajam mērogam

MK noteikumu 41. punkts nosaka, ka detālplānojumu neizstrādā, ja teritorijai ir izstrādāts lokālplānojums, kurā pietiekami detalizētā pakāpē noteikti teritorijas izmantošanas veidi, to aprobežojumi, kā arī sniegti transporta infrastruktūras kompleksi risinājumi. Savukārt noteikumu 7. punkts līdz šim noteica, ka teritorijas plānojuma un lokālplānojuma grafisko daļu sagatavo uz topogrāfiskās pamatnes, izmantojot aktuālāko pieejamo Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras uzturēto topogrāfisko karti. Kā palīgmateriālu varēja izmantot pieejamo Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras uzturēto ortofoto karti.

Lai novērstu pretrunas minētajos punktos, noteikumu 7. punkts ir precizēts, paredzot, ka teritorijas plānojuma un lokālplānojuma grafisko daļu sagatavo uz aktuālākās topogrāfiskās pamatnes atbilstoši nepieciešamajam mērogam.

Pieslēgumu veidošana valsts nozīmes autoceļiem

Vienlaikus grozījumi papildina noteikumu normas saistībā ar pieslēgumu veidošanu valsts nozīmes autoceļiem, kā arī novērš pretrunas ar MK noteikumiem Nr. 505 par pašvaldību, komersantu un māju ceļu pievienošanu valsts autoceļiem, kuros arī veiks izmaiņas.

Atbilstoši grozījumu anotācijai, izbūvējot pievienojumu (vienlīmeņa ceļa mezglu) uz autoceļa, jānodrošina redzamības attālums, kā arī jāierobežo braukšanas ātrums, jo jārēķinās ar situāciju, ka, izbraucot uz autoceļa, notiek satiksmes plūsmas sadalīšanās vai sakļaušanās un krustošanās, kas rada iespējamību ceļu satiksmes negadījumam.

No plānošanas viedokļa pieļaujamais attālums starp mezgliem ir atkarīgs no savienoto ceļu funkcijas, satiksmes kvalitātes un no virzienu rādītāju un citu ceļa zīmju izvietošanas iespējām, norādīts anotācijā. Tajā teikts, ka ceļu mezgla robežās nav pieļaujams paredzēt pieslēgumus uz blakusteritorijām. Līdz ar to MK noteikumos vairs neizdala atsevišķi, kā jāizstrādā detālplānojums pilsētās un ciemos, bet kā – lauku teritorijās. Turpmāk MK noteikumu 39. punkts paredz, ka detālplānojumu izstrādā:

• teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā noteiktajos gadījumos;
• ja plānota jaunu zemes vienību izveide un piekļuves nodrošināšanai jaunizveidotajām zemes vienībām nepieciešams izveidot jaunas ielas vai pašvaldību ceļus;
• ja paredzēts būvēt ceļa pievienojumu valsts un pašvaldību autoceļam un vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, lokālplānojumā, transporta attīstības plānā vai tematiskajā plānojumā nav atrisināta piekļuve vienam vai vairākiem zemes īpašumiem;
• pirms jaunas būvniecības uzsākšanas, ja:
• nepieciešama esošās transporta organizācijas pārkārtošana, likvidējot vai pārvietojot esošas ielas vai pašvaldību ceļus, vai jaunas satiksmes infrastruktūras plānošana, izveidojot jaunas ielas vai pašvaldību ceļus;
• plānotā objekta funkcionēšanas nodrošināšanai nepieciešamās būves paredzēts izvietot vairākās zemes vienībās.

Tāpat grozījumi nosaka, ka detālplānojumu neizstrādā, ja:

• teritorijai ir izstrādāts lokālplānojums, ar kuru pietiekami detalizētā pakāpē ir noteikti teritorijas izmantošanas veidi un to aprobežojumi, kā arī sniegti kompleksi transporta infrastruktūras risinājumi;
• valsts autoceļu būvniecības ietvaros atbilstoši būvprojektam paredzēts izbūvēt ceļa pievienojumu vai paralēlo ceļu ārpus valsts autoceļa ceļu zemes nodalījuma joslas;
• objekta funkcionēšanai nepieciešamajai teritorijai, kurā tiek plānota lineāra inženierbūve un citu ar to saistīto būvju būvniecības process, ir noteikts nacionālo interešu objekta statuss un tiks izveidotas ar to saistītas zemes vienības;
• plānotā objekta funkcionēšanai nepieciešamo būvju izvietojumu iespējams risināt būvprojekta ietvaros un nav nepieciešama infrastruktūras pārkārtošana piegulošajā teritorijā, un tiek nodrošinātas satiksmes drošības prasības, un nav nepieciešams pārbūvēt esošo pievienojumu autoceļam.

Otrais punkts attiecas uz gadījumiem, kad tiek būvēts vai pārbūvēts autoceļš un no satiksmes drošības viedokļa nepieciešams izbūvēt paralēlos ceļus un pievienojumus uz privātpersonām piederošas zemes. Anotācijā skaidrots, ka turpmāk VAS “Latvijas Valsts ceļi”, izvērtējot katru situāciju individuāli, pieprasīs detālplānojuma izstrādāšanu tikai tajos gadījumos, ja attīstības plānošanas dokumentos nebūs atrisināta piekļuve vai ja konkrētajā gadījumā bez detālplānojuma izstrādāšanas nebūs iespējams nodrošināt satiksmes drošības prasības.

Būvprojekts ir daudz detalizētāks nekā detālplānojums

Kā norādīts grozījumu anotācijā, praksē konstatēti arī daudzi gadījumi, kad līdz šim spēkā esošo regulējumu attiecībā uz detālplānojuma izstrādāšanas nepieciešamību piemēroja citu, ar plānošanu nesaistītu, mērķu sasniegšanai, kas pilnībā degradē detālplānojuma būtību. To atzinis arī Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments spriedumā lietā Nr. A42578107 (SKA-532/2012). Proti, lai arī katra būvniecība ir teritorijas plānošanas īstenošanas rezultāts, ir nesaprātīgi tādēļ katras būvniecības gadījumu uzskatīt par vides tiesību jautājumu un iesaistīt sabiedrību lēmuma pieņemšanā.

Ja galvenais faktors, kāpēc būtu izstrādājams detālplānojums, ir ieceres publiskā apspriešana, to var veikt, ņemot vērā MK noteikumos Nr. 671 “Būvniecības ieceres publiskas apspriešanas kārtība” paredzēto.

Tāpat anotācijā norādīts, ka būvprojekts, kas ir daudz detalizētāks nekā detālplānojums, aptver visu attiecīgo teritoriju (vai apbūves kārtu), proti, faktiski ietver visus tos pašus risinājumus, kas jānorāda detālplānojumā. Tas nozīmē, ka praksē būvprojekts dublē detālplānojuma saturu, piemēram, ceļus, apbūves un labiekārtojuma zonas u. tml., kas savukārt dublē darbu gan būvniecības ieceres izstrādātājiem, gan pašvaldībai.

MK noteikumos ir veikti arī citi grozījumi.