Stājas spēkā vairāki grozījumi Kriminālprocesa likumā

Grozījumi Kriminālprocesa likumā (KPL) nepieciešami saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes  Direktīvu 2016/343, kura paredz kopējus minimālos noteikumus attiecībā uz konkrētiem nevainīguma prezumpcijas aspektiem kriminālprocesā un tiesībām piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā kriminālprocesā. Minētās izmaiņas attiecas uz fiziskām personām, kuras ir aizdomās turētie vai apsūdzētie kriminālprocesā, norādīts grozījumu anotācijā.

Nevainīguma prezumpciju piemēro visos kriminālprocesa posmos – no brīža, kad persona tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai par iespējamu noziedzīgu nodarījumu, līdz brīdim, kad nolēmums, kurā tiek galīgi noteikts, vai aizdomās turētais vai apsūdzētais ir izdarījis attiecīgo noziedzīgo nodarījumu, ir kļuvis nepārsūdzams. Kas ir nevainīguma prezumpcija, par tās izpratni un nozīmi kriminālprocesā skaidrots LV portāla publikācijā.

Izvērtējot KPL atbilstību Direktīvas 2016/343 normām, secināts, ka ir nepieciešamas vairākas izmaiņas KPL. Būtiskākās no tām:

• tik ilgi, kamēr nav pierādīta aizdomās turētā vai apsūdzētā vaina saskaņā ar tiesību aktiem, publisko iestāžu paziņojumos un tiesu nolēmumos, ar kuriem netiek noteikts personas vainīgums, šī persona netiek minēta kā vainīga;
• ja valsts amatpersona ar publisku paziņojumu ir izteikusies par personas vainīgumu, pārkāpjot nevainīguma prezumpciju, procesa virzītājs, pamatojoties uz personas motivētu iesniegumu, publiski informē par nevainīguma prezumpcijas principa pārkāpumu, bet iesnieguma kopiju nosūta izvērtēšanai institūcijai, kura var lemt par amatpersonas atbildību;
• personai nevar uzlikt pienākumu izsniegt paraugus, piemēram, balss vai rokraksta paraugus, kuru iegūšanai ir nepieciešama pašas personas griba (piespiedu kārtā šāda parauga iegūšana nav iespējama, jo persona apzināti var izmainīt savu balsi vai rokrakstu, šādus paraugus var iegūt, veicot speciālās izmeklēšanas darbības);
• personai ir pienākums sniegt paraugus tikai ar personas ķermeņa izpēti saistītai salīdzinošai izpētei, kā arī pakļaut sevi psiholoģiskās un psihiatriskās ekspertīzes izpētei (ar nosacījumu, ja šos paraugus var iegūt pielietojot fizisku spēku, kuru var izmantot vienīgi saskaņā ar likuma normām);
• šaubas, ja tādas ir, jātulko par labu aizdomās turētajam vai apsūdzētajam (izņemts vārds “saprātīgas”, jo šaubas vai nu ir, vai nav);
• personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, ir tiesības klusēt.

Sīkāk ar izmaiņām KPL var iepazīties LV portāla publikācijā.

Vienlaikus, izvērtējot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2016/1919, kas paredz kopēju noteikumu minimumu par tiesībām uz juridisko palīdzību aizdomās turētajiem un apsūdzētajiem kriminālprocesā, kā arī personām, uz kurām attiecas Eiropas ordera process, arīdzan veiktas izmaiņas KPL. Būtiskākās no tām saistībā ar minēto ir šādas:

• ja persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, nav noslēgusi vienošanos par aizstāvību, bet vēlas aizstāvja piedalīšanos, valsts nodrošina tai aizstāvību;
• tiesības uz aizstāvību ir arī personai, kura izdarījusi darbību, kas atbilst Krimināllikumā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm, bet savas mazgadības (personas, kas nav sasniegušas 14 gadu vecumu) dēļ nav saucama pie kriminālatbildības;
• advokāta nomaiņa attiecināma uz visām kriminālprocesa stadijām;
• procesuālos izdevumus sedz no valsts līdzekļiem, ja persona, no kuras tie piedzenami, ir ne tikai maznodrošināta, bet arī trūcīga.

Tāpat KPL veikti grozījumi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2016/800, kas attiecas uz bērniem, kuri ir aizdomās turētie vai apsūdzētie kriminālprocesā, un uz bērniem, kuri ir pieprasītās personas. Kā norādīts grozījumu anotācijā, Direktīva 2016/800 jāpiemēro visos gadījumos, ja bērnam, kurš ir aizdomās turētais vai apsūdzētais, atņemta brīvība.

Šīs direktīvas mērķis ir noteikt procesuālās garantijas, lai nodrošinātu, ka bērni, kuri ir aizdomās turētās vai apsūdzētās personas kriminālprocesā, spēj izprast šo procesu un tam sekot, ļautu šiem bērniem īstenot savas tiesības uz taisnīgu tiesu, novērstu bērnu atkārtotus likumpārkāpumus un sekmētu bērnu sociālo iekļaušanu. Tāpēc bērniem, kuri ir aizdomās turētie vai apsūdzētie kriminālprocesā, būtu jāpievērš īpaša vērība, lai saglabātu viņu attīstības potenciālu un spēju iekļauties atpakaļ sabiedrībā.

Būtiskākās izmaiņas KPL, kas šodien stājas spēkā, ir sekojošas:

• kriminālprocesu, kurā iesaistīts nepilngadīgais, veic, ievērojot nepilngadīgā vecumu, briedumu un jebkādas īpašās vajadzības;
• izmeklētājam ir pienākums pieprasīt riska un aizsardzības faktoru novērtējumu no kompetentās institūcijas par nepilngadīgo, kuram ir tiesības uz aizstāvību;
• prokuroram kā procesa virzītājam ir pienākums pieprasīt no Valsts probācijas dienesta izvērtēšanas ziņojumu par nepilngadīgo, kurš apsūdzēts noziedzīga nodarījuma izdarīšanā;
• nepilngadīgajam apcietinājumu piemēro tikai kā galējas nepieciešamības līdzekli, izvērtējot citu drošības līdzekļu piemērošanu.

Ar visiem KPL veiktajiem grozījumiem var iepazīties šeit.