Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Edijs Pālens, LETA
Nosūtīt tiesnesi uz profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu disciplinārlietas ietvaros, ja radušās šaubas par tiesneša profesionalitāti, – šādu iespēju paredz izmaiņas Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā un likumā “Par tiesu varu”, kas stājas spēkā 5. oktobrī. Likumi tika mainīti, ņemot vērā publiskajā telpā izskanējušo kritiku un diskusijas par maksātnespējas procesu tiesvedību un tiesnešu profesionalitāti.
Ar grozījumiem Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā tiek noteikta iespēja tiesnešu discplinārkolēģijai nosūtīt tiesnesi uz profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu. Tas raksturots kā ātrs un efektīvs veids, kādā izvērtēt tiesneša profesionālās zināšanas, prasmes un kompetences ārpus kārtējās tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanas. Līdz šim tiesnešu profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšana bija noteikta, lemjot par tiesneša pārcelšanu vai aizstāšanu, kas pēc būtības ir tiesnešu karjeras jautājumi un risināmi neatliekamības kārtībā.
Lēmumu par tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu tiesnešu discplinārkolēģija turpmāk varēs pieņemt vienlaikus ar disciplinārsoda uzlikšanu. Šāds Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmums pārsūdzams vienlaikus ar lēmumu par disciplinārsoda uzlikšanu.
Tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšsēdētājs, Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe, komentējot likuma grozījumus, akcentē izmaiņas Tiesnešu disciplinārkolēģijas sastāvā un tās kompetences paplašināšanu.
Ar grozījumiem noteikts, ka Tiesnešu disciplinārkolēģijas sastāvu veido:
Izmaiņas disciplinārkolēģijas sastāvā veiktas, lai norobežotu disciplinārlietas ierosinātāja, kas var būt arī tiesas priekšsēdētājs, iespējamo interešu konfliktu gadījumā, ja tas vienlaikus darbojas arī Tiesnešu disciplinārkolēģijas sastāvā.
P. Dzalbe: “Jāuzsver, ka tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanas noteikšana nav disciplinārsods, tai procesuāli var pielīdzināt blakus lēmuma dabu. Nepieciešamību piemērot ārpuskārtas novērtēšanu var izteikt personas, kas tiesīgas ierosināt disciplinārlietu, ar lēmumu vai rīkojumu, to pamatojot. Turklāt, tā kā šis pasākums nav sods, Tiesnešu disciplinārkolēģija pēc savas iniciatīvas var apspriest šā pasākuma nepieciešamību un, ja ir pamats, piemērot to.”
Tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšsēdētājs uzsver, ka šāda pasākuma ieviešana personām, kuras ir tiesīgas ierosināt disciplinārlietu, un Tiesnešu disciplinārkolēģijai uzliek pienākumu rūpīgi izpētīt tiesneša profesionālo darbību un pamatot ārpuskārtas novērtēšanas nepieciešamību. Tiesnešu profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu, ko noteikusi Tiesnešu disciplinārkolēģija, ja tās lēmums stāsies spēkā, veiks Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija.
“Jāatzīmē, ka Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 1. pantā ietvertie pamati tiesneša saukšanai pie disciplinārās atbildības ietver arī pārkāpumus, kas nav saistīti ar tiesneša profesionālo darbību. Tāpēc ne visās disciplinārlietās vērtēšanai tiks pakļauta tiesneša profesionālā darbība. Jācer, ka iespēja noteikt tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu disciplinārlietas ietvaros paaugstinās tiesnešu atbildību par savu darba pienākumu pildīšanu un rīcību”, norāda P. Dzalbe.
Grozījumi likumā “Par tiesu varu” veikti, lai nostiprinātu Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas pilnvaras veikt tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu, pamatojoties uz tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu saskaņā ar Tiesnešu disciplinārās atbildības likumu. To nosaka likuma 94.5 panta pirmās daļas jaunā redakcija.
