Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Saeimā tiek izskatīti grozījumi vairākos likumos, paredzot jaunu regulējumu, lai kredītdevēji kvalitatīvi izvērtētu kredītņēmēju spēju atmaksāt aizņēmumu, piemēram, situācijā, kad jau ir sakrājušies dažādi parādi.
FOTO: Freepik
Saeimā divas komisijas strādā pie grozījumiem vairākos likumos par patērētāju kreditēšanu ar mērķi padarīt gan aizņemšanos, gan aizdošanu atbildīgu, neļaut krist parādu jūgā cilvēkiem, kuri nevar kredītus atmaksāt. Tāpēc klienta kredītspējas izvērtēšanai ir svarīga ziņu apmaiņa par saistībām un iespējami pilnīgs datu kopums par tām.
Kopš 2008. gada Latvijā darbojas valsts informācijas sistēma – Kredītu reģistrs, kuru uztur Latvijas Banka (LB) un kurā saskaņā ar likumu datus sniedz kredītiestādes, virkne citu finanšu institūciju.
Savukārt kopš 2015. gada Kredītinformācijas biroju likums privātajam sektoram deva iespēju vākt un apstrādāt datus, veidojot kredītvēsturi, kas ļautu komersantiem pirms līguma ar klientu novērtēt tā kredītspēju. Pašreiz šajā biznesa nišā Latvijā darbojas divi komersanti – Kredītinformācijas birojs un CREFO birojs. Viņu reģistros savukārt ir plašāks saistību loks – nebanku kredīti, komunālo pakalpojumu saistības, telekomunikāciju un citu pakalpojumu sniedzēju parādnieki. Kredītbirojiem ziņas tiek sniegtas brīvprātīgi.
Nebanku kredītdevējiem nav pieejama informācija par klienta saistībām kredītiestādēs. Kredītiestāžu likuma grozījumu projekts paredz iespēju nebanku kredītdevējiem saņemt informāciju par klientu saistībām kredītiestādēs, tādējādi, kā par šo likumprojektu atbildīgajai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai norāda Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), tas ir būtiski patērētāja kredītspējas izvērtēšanai nebanku nozarē.
Grozījumu projekts Kredītu reģistra likumā savukārt paredz, ka par Kredītu reģistra dalībniekiem kļūs arī nebanku kreditētāji – kapitālsabiedrības, kuras Latvijā saņēmušas speciālu atļauju (licenci) patērētāja kreditēšanas pakalpojuma sniegšanai. Līdz ar to nebanku kreditētājiem būs tieša piekļuve Kredītu reģistram, kas uzlabos ziņu saņemšanas iespējas to klientu un iespējamo klientu kredītspējas vērtēšanai, jo Kredītu reģistrā būs arī dati par nebanku kreditētājiem un saistībām.
PTAC vēstulē komisijai norāda, ka piedāvātais likumprojekts rada draudus kredītinformācijas biroju pastāvēšanai, jo paredz valsts iejaukšanos privātpersonas kredītinformācijas apstrādē. Turklāt, tā kā lielākā daļa no nebanku kredītdevējiem šobrīd jau sniedz informāciju kredītinformācijas birojiem, ar likumu tiks uzlikts būtisks slogs komersantiem, paredzot dublēšanu divās datubāzēs – gan LB Kredītu reģistrā, gan kredītinformācijas birojā. PTAC saskata risku, ka, LB Kredītu reģistram iesaistoties arī nebanku kredītdevēju informācijas apstrādē, informācija par patērētāju kredītspēju nebūs pieejama citām nozarēm, kas sniedz ar kredītrisku saistītus pakalpojumus, piemēram, komunālo pakalpojumu, elektronisko pakalpojumu sniedzējiem. Turklāt tiks būtiski apgrūtināta vai pat likvidēta iespēja ērti iegūt informāciju par ienākumiem, patērētāju maksāšanas disciplīnu, ko var nodrošināt tikai efektīva kredītinformācijas biroju darbība.
PTAC direktore Baiba Vītoliņa deputātiem pauda bažas arī par veidu, kādā tiek virzītas izmaiņas, jo diskusijā būtu jāiesaista visas puses, lai “neizlietu ūdeni no vannas ar visu bērnu”. [Anotācijā paskaidrots, ka grozījumus izstrādāja Finanšu ministrija sadarbībā ar Latvijas Banku.]
PTAC vadītāja atgādināja, ka savulaik Latvijas Banka ir aicināta paplašināt Kredītu reģistru. Taču atsaucības nav bijis, un tāpēc tika nolemts atvērt tirgu komersantiem – kredītinformācijas birojiem, kas, viņasprāt, bija pareizais lēmums, ņemot vērā, ka LB “nav intereses iesaistīties komunālo pakalpojumu parādos un tamlīdzīgi”.
„Kredītinformācijas biroji ir svarīgi arī citām nozarēm, “Latvenergo”, lai slēgtu līgumus, telekomunikāciju un citu pakalpojumu sniedzējiem. Ja šos birojus likvidēs, tad arī nozarēm informācija nebūs pieejama. Patērētāju kreditēšanā kredīti nav pati svarīgākā informācija, tā ir daļa no informācijas. Mūsu lielākā cīņa ir bijusi, lai [kredītdevēji] skatās ienākumus. Un kredītinformācijas biroji papildus tam piedāvāja ērtu veidu, kā to noskaidrot,” uz reģistru atšķirību norādīja PTAC vadītāja.
Savukārt LB padomnieks Eduards Kušners Budžeta komisijas sēdē priekšlikumu pamatoja ar valstisku pieeju – process ir sasniedzis diezgan kritiskus mērogus un ir gan sociāla, gan ekonomiska problēma valstī. Un jautājums ir par to, ir vai nav nepieciešams vienuviet – valsts reģistrā – uzkrāt visus datus par patērētāju kreditēšanu, jo alternatīva ir izkliedēt šos datus privātos reģistros. Un tas nozīmē, ka valstij šie dati nav pieejami vienkopus un tādā datu ievākšanas kvalitātē, kā to nodrošina Kredītu reģistrs.
E. Kušners informēja, ka no šī likuma regulējuma viedokļa ir runa par apmēram 600 miljoniem eiro [saistībām], no kuriem lielākā daļa – 350 miljoni – jau ir Kredītu reģistrā.
Savukārt Konkurences padome (KP) ir vērsusi deputātu uzmanību tam, ka Kredītu reģistra funkciju palielināšana, uzņemoties pakalpojumu sniegšanu, kas tirgū jau ir pieejami, radīs negatīvas sekas konkurencei saistībā ar kredītrisku novērtēšanas pakalpojumu sniegšanu un pieejamību nākotnē un būs arī pretrunā ar konkurences neitralitātes principa prasībām.
KP Juridiskā departamenta direktors Antis Apsītis komisijas sēdē raksturoja nevienādos spēles noteikumus, jo atšķirībā no Kredītu reģistra kredītbirojiem ir būtiskas izmaksas – maksa par licenci, civiltiesisko apdrošināšanu, nodeva par uzraudzību, tie ir veidoti kā kapitālsabiedrības ar nodokļu pienākumiem.
KP pārstāvis, atsaucoties uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta principu, norādīja, ka Konkurences padome nevar atbalstīt valsts iejaukšanos komercdarbībā, jo šāda iniciatīva zināmā mērā nosaka, ka šis tirgus tiek nacionalizēts.
Pašreiz kredītinformācijas birojos ir pieejama informācija par 75% no visiem patērētāju kredītiem, kurus ir izsniegušas kredītiestādes, 88% no visiem patērētāju kredītiem, kurus ir izsnieguši nebanku kredītdevēji, ar kredītdevējiem sadarbojas 49 no 53 banku kredītdevējiem, deputātus informēja AS “Kredītinformācijas birojs” valdes priekšsēdētājs Jānis Timermanis. “Un tas notiek jau pašreiz bez pienākuma sadarboties. Viņi to dara no brīvas gribas.”
Papildus šai informācijai kredītdevējiem ir pieejama informācija par parādu atgūšanu no lielākajiem parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem, ir informācija par patērētāju parādiem telekomunikāciju uzņēmumiem (LMT, “Lattelecom”, “Tele2”, “Bite”), “Latvenergo” un vēl 40 komunālo pakalpojumu sniedzējiem. Informācija pieejama arī par uzturlīdzekļu parādniekiem. Kopumā dati ir par 1 miljardu eiro parādsaistību un 1,1 miljonu parādu lietu. Skaits ir tāds pat, kāds ir LB Kredītu reģistrā izsniegto kredītu skaits. Summas gan atšķiras, kredītinformācijas birojos dati ir par daudzām mazām saistībām.
Kā sēdē klāstīja J. Timermanis, kredītinformācijas biroju galvenie klienti ir kredītdevēji: “Pašreiz viņi kredītinformācijas biroju pakalpojumus izmanto, lai savstarpēji apmainītos ar informāciju par saistībām – bankas ar nebankām un otrādi. Ja visa šī informācijas apmaiņa notiks Latvijas Bankā, mums pazūd gan galvenie klienti, gan galvenie ienākumu avoti, jo visa informācijas apmaiņa starp kredītdevējiem notiks valsts finansētā reģistrā. Mums šai tirgū nebūs vietas.”
Eiropas Savienībā no 10 valstīm, kurās centrālā banka ir sākusi apkopot informāciju par visiem kredītiem tirgū, kredītinformācijas biroji ir palikuši piecās. “Tas ir laika jautājums, jo atlikušajās piecās tas ir noticis nesen. Latvija pieder tām 18 valstīm, kur visa kredītinformācija, kas nepieciešama patērētāja kredītspējas vērtēšanai, nodota privātajiem kredītinformācijas birojiem. Mēs gribam iet no šīs grupas projām un iestāties tajā klubiņā, kur kredītinformācijas apmaiņa ir valsts monopols,” secina J. Timermanis.
Budžeta komisijas lēmums par Kredītu reģistra likuma grozījumiem būs atkarīgs no vēl vieniem grozījumiem – Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, par kuru atbildīgā ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Tie paredz kredīta devējiem noteikt pienākumu ar kredītinformācijas biroja starpniecību apmainīties ar ziņām par patērētāja un galvinieka saistībām.
Budžeta komisijas vadītājs Jānis Vucāns LV portālam skaidroja, ka grozījumus Kredītu reģistra likumā komisija tālāk vēl nevirza, kamēr trešajā lasījumā tiks pieņemti grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kurā tiks noteikts, cik stingra būs norma par informācijas apmaiņu starp Kredītu reģistru un kredītinformācijas birojiem. Tā kā likumprojektus izskata divas komisijas, labākais risinājums varētu tikt rasts viedokļu apmaiņas ceļā Saeimas plenārsēdē.
Saeima ceturtdien, 6. septembrī, atbalstīja Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumu projektu 2. lasījumā un arī priekšlikumu: noteikt kredīta devējiem pienākumu ar kredītinformācijas biroju starpniecību savstarpēji apmainīties ar ziņām par patērētāju vai galvinieku, to saistībām un saistību izpildi, lai atbilstoši šā likuma prasībām kredīta devēji varētu izvērtēt patērētāja spēju atmaksāt kredītu un galvinieka spēju izpildīt no galvojuma līguma izrietošās saistības.
J. Vucāns uzsvēra, ka, pilnveidojot regulējumu, nevajadzētu sagraut biznesa nišu, kura pastāv, kurā cilvēki darbojas un piedāvā finanšu informācijas pakalpojumus, bet vienlaikus esot arī vēlme “izveidot sistēmu tā, lai kredītdevējiem būtu pilna informācija par to cilvēku un organizāciju saistībām, kam viņi gatavojas izsniegt kredītus”.
Savukārt ar grozījumiem Kredītiestāžu likumā paredzētos risinājumus komisijas vadītājs vērtēja kā neitrālākus, jo ar tiem netiek noteikts, kādā veidā ar šo informāciju Kredītu reģistram un kredītinformācijas birojiem ir jāapmainās, tiek pateikts tikai tas, ka šai informācijas apmaiņai ir jānotiek.
Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija ir vērsusies Saeimā ar aicinājumu abām komisijām izskatīt visus trīs likumprojektus kopējā sēdē, lai normatīvajos aktos pēc to pieņemšanas nerastos pretrunas.
Pārējo divu likumu izmaiņas Saeimai vēl jāskata otrajā lasījumā un visus trīs – trešajā lasījumā.
