Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Vienotas prasības kredītinformācijas biroju datubāzē iekļaujamām ziņām nepieciešamas tādēļ, lai patērētāju maksātspējas izvērtēšanai nodrošinātu kvalitatīvu informāciju par viņu saistībām.
FOTO: Freepik
Kredīta devējiem ir jāpārliecinās par patērētāju spēju atmaksāt kredītu, tāpēc Ministru kabinets viņiem noteicis pienākumu ar kredītinformācijas biroju starpniecību savstarpēji apmainīties ar ziņām par patērētāju vai galvinieku saistībām un to izpildes gaitu. Jaunie noteikumi konkretizē, kādas ziņas un kādā termiņā jāiesniedz kredītinformācijas birojā.
Kredītinformācijas biroja datubāzē iekļaujamās ziņas par maksājumu saistībām ir uzskaitītas Ministru kabineta noteikumos Nr. 327, kas stājas spēkā otrdien, 2. jūnijā.
Viens no priekšnosacījumiem, lai kredīta devējs varētu veikt savu normatīvajos aktos noteikto pienākumu – vērtēt fiziskās personas spēju atmaksāt kredītu –, ir kvalitatīvas informācijas iegūšana par fiziskās personas maksājumu saistībām, norādīts Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto noteikumu anotācijā.
Noteikumos paredzēts, kāda veida informācija kredīta devējiem ir jāsniedz kredītinformācijas birojiem, lai nodrošinātu kredītinformācijas apmaiņu starp visu nozaru kredīta devējiem. Tomēr šis nav vienīgais ziņu ieguves avots maksātspējas vērtēšanai. Noteiktais informācijas apjoms rāda, cik daudz un kādā apjomā persona ir uzņēmusies kredītsaistības. Tomēr kvalitatīvai analīzei kredīta devējam jāņem vērā arī citi regulārie izdevumi, kas nav saistīti ar kredīta atmaksu, piemēram, īres maksa, komunālie maksājumi, izdevumi par apgādībā esošām personām, uzturlīdzekļu maksa, izdevumi par izglītību u. c., skaidro EM.
Kredītinformācijas biroja datubāzē tiks iekļauta informācija par klientu (arī galvinieku) un klienta maksājuma saistībām, ziņas par saistību nodrošinājumu, ja tāds ir, saistību faktiskais atlikums noteiktā datumā u. c. ziņas. Būs jānorāda personas kods, vārds, uzvārds un identificējošā personu apliecinošā dokumenta numurs un izdevējvalsts kods.
Noteikumi paredz, ka kredītinformācijas birojs ziņas par maksājumu saistībām un to izpildes gaitu dzēsīs desmit gadus pēc saistību pilnīgas izpildes, ja netiks saņemts datu subjekta pieprasījums glabāt minētos datus ilgāk.
Ziņu iekļaušanu datubāzēs paredz Kredītinformācijas biroju likuma 12. pants.
Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (PTAL) 8. panta 4.1 daļa noteic, ka kredīta devējs pirms kreditēšanas līguma noslēgšanas izvērtē fiziskās personas – patērētāja – spēju atmaksāt kredītu, pamatojoties uz pietiekamu informāciju, kas saņemta no patērētāja, un, ja nepieciešams, uz ziņām no personas datu apstrādei izveidotajām datubāzēm par personas ienākumiem un maksājumu saistību izpildi.
Savukārt šī likuma 8. panta 47 daļa noteic: lai kredīta devēji atbilstoši normatīvajām prasībām varētu izvērtēt patērētāja spēju atmaksāt kredītu gadījumos, kad viņa iesniegtā informācija nav pietiekama un dokumentāri pamatota, kā arī galvinieka spēju izpildīt no galvojuma līguma izrietošās saistības, kredīta devējiem ir pienākums ar kredītinformācijas biroju starpniecību savstarpēji apmainīties ar ziņām par patērētāju vai galvinieku, viņu saistībām un saistību izpildes gaitu apjomā, kas ir pietiekams izvērtējuma veikšanai.
Prasības attiecināmas uz visām kredīta devēju un klientu – patērētāju – noslēgtajām saistībām, kas ir aktuālas noteikumu spēkā stāšanās brīdī, kā arī saistībām, kas tiks noslēgtas pēc šo noteikumu pieņemšanas, norāda EM. Par spīti tam, ka juridiskais pienākums kredīta devējiem ar kredītinformācijas biroju starpniecību savstarpēji apmainīties ar ziņām par patērētāju vai galvinieku saistībām un saistību izpildes gaitu ir jāizpilda jau kopš 2019. gada 1. janvāra, kad stājās spēkā attiecīgā norma PTAL, pēc noteikumu pieņemšanas būs nepieciešams pielāgoties vienādotajai datu minimuma struktūrai un sniegšanas biežumam. Tāpēc noteikumi paredz, ka kredītinformācijas lietotājs, kas ir kredīta devējs, līdz 2021. gada 1. janvārim nodrošina savas darbības atbilstību šo noteikumu prasībām.
EM uzsver, ka noteiktais regulējums veicinās kvalitatīvu un regulāru informācijas apmaiņu no visiem nozares pārstāvjiem, kopumā radot pozitīvu ietekmi uz iespējām pilnvērtīgi izvērtēt patērētāju maksātspēju, veicinās patērētāju tiesību aizsardzību un mantiskās intereses un mazinās nepilnvērtīgu maksātspējas vērtēšanu un bezatbildīgu aizdošanu, tādējādi potenciāli samazinot mājsaimniecību parāda slogu.
Kredītinformācijas biroji likumā noteiktajā kārtībā iegūst un apkopo ziņas par iedzīvotāju – fizisko personu – kredītvēsturi Latvijā un ārvalstīs.
Licenci kredītinformācijas biroja darbībai izsniedz Datu valsts inspekcija. Pašreiz Latvijā darbojas divi licencēti kredītinformācijas biroji: AS “Kredītinformācijas birojs” un AS “Crefo birojs”.
