Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Hroniskās novājēšanas slimība Latvijā ir noteikta kā reģistrējama un valsts uzraudzībā esoša dzīvnieku infekcijas slimība.
FOTO: Evija Trifanova, LETA
1. septembrī stājas spēkā hroniskās novājēšanas slimības valsts uzraudzības programma briežu dzimtas dzīvniekiem. Tā ilgs trīs gadus, un to līdzfinansē Eiropas Komisija.
Hroniskās novājēšanas slimība ir lēni progresējoša hroniska centrālās nervu sistēmas slimība briežu dzimtas dzīvniekiem. Slimība attīstās lēni – dzīvnieks novājē, mainās tā uzvedība – novērojami kustību traucējumi, organisma vispārējā veselības stāvokļa pasliktināšanās, siekalošanās un zobu griešana. Rezultātā dzīvnieks iet bojā. Tā pirmoreiz pasaulē konstatēta 1967. gadā ASV. Latvijā ik pa laikam notiek šīs slimības izmeklējumi, līdz šim rezultāti ir negatīvi.
Hroniskās novājēšanas slimība Latvijā ir noteikta kā reģistrējama un valsts uzraudzībā esoša dzīvnieku infekcijas slimība saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 127 „Noteikumi par ziņojamām, reģistrējamām un valsts uzraudzībā esošām dzīvnieku infekcijas slimībām un kārtību, kādā par tām sniedzama informācija Pārtikas un veterinārajam dienestam”.
Programmas ietvaros Latvijā šogad plānots laboratoriski izmeklēt 1000 meža dzīvniekus – savvaļas aļņus, staltbriežus un stirnas, kā arī 205 staltbriežus no briežu dārziem, lai noteiktu hroniskās novājēšanas slimības iespējamo izplatību Latvijas teritorijā, informē Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.
Hroniskās novājēšanas slimības valsts uzraudzības programma Latvijā ir ieviesta, pamatojoties uz Eiropas Komisijas regulu 2017/1972/ES, un ilgs no 2018. līdz 2020. gadam.
Kontroles un uzraudzības kārtību un veterinārās prasības briežu dzimtas dzīvnieku pārvietošanai starp Norvēģiju un Eiropas Savienības dalībvalstīm un dzīvnieka pievilināšanai paredzēta briežu dzimtas dzīvnieku urīna izmantošanai nosaka 2017. gada 18. jūlijā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi Nr. 416 “Hroniskās novājēšanas slimības uzraudzības un kontroles kārtība”.
Programmas ietvaros prioritāri plānots izmeklēt riska grupas dzīvniekus – tos, kas atrasti beigti, nobraukti, ir klīniski slimi, novājējuši. Papildus riska grupas dzīvniekiem izmeklēti tiks arī nomedītie briežu dzimtas dzīvnieki, kuri vecāki par 12 mēnešiem.
Nomedītajiem savvaļā mītošajiem briežu dzimtas dzīvniekiem paraugus noņems PVD apmācīti mednieki, kuri par paraugu piegādāšanu saņems samaksu – 20 līdz 25 eiro atkarībā no parauga veida.
Programmu izstrādājis un realizēs PVD sadarbībā ar Valsts meža dienestu (VMD) un “Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu BIOR".
Izmeklējamo meža dzīvnieku sugas un skaits ir sadalīts pa VMD virsmežniecībām un medību kolektīviem.
PVD aicina medniekus ievērot biodrošības pasākumus, līdzīgi kā pie Āfrikas cūku mēra, – jāmaina apavi, apģērbs pēc medībām, jāievēro personīgā higiēna. Turklāt nevajadzētu ievest briežu dzimtas dzīvnieku gaļu, subproduktus vai trofejas no valstīm, kurās briežu hroniskās novājēšanas slimība konstatēta (Norvēģijas, Somijas, ASV, Kanādas). Latvijā šī slimība nav konstatēta.
Ja ir radušās aizdomas par dzīvnieka saslimšanu ar briežu hroniskās novājēšanas slimību, par to jāziņo PVD.
Katru gadu šīs programmas realizācijai tiek plānots izlietot ap 100 tūkstošiem eiro. Lielākā daļa – ap 68 tūkstoši tiks tērēti par laboratoriskajiem izmeklējumiem (BIOR), pārējais – samaksa medniekiem, pilnvarotajiem praktizējošajiem veterinārārstiem par paraugu noņemšanu un piegādi, par materiālu paraugu noņemšanai iepirkšanu.
Programma ar tās pielikumiem pieejama šeit.
